Nedaudz no Floridas un Kalifornijas.Otro reizi uz "Štatiem".

  • 7 min lasīšanai
  • 181 foto
Netirzāšu krīzi un politiku.Teikšu tikai-darbs Skotijā ļauj ceļot-beidzot tam pietiek naudas,par ko iepriekš ij ne sapņot nenācās. Mans mīļais radiņš-brālēns Māris ar ģimeni dzīvo ASV,un jau otro reizi saposos viņu apciemot.Tā kā Māris līdz pēdējam brīdim nemācēja teikt,kur pats atradīsies mana atvaļinājuma laikā-Floridā,vai Kalifornijā,biļeti pērku uz Maiami-tur ir viņa dzīvesbiedre Ļena un abas jaukās meitiņas-Luna un Kamilla.Esmu tur laipni gaidīts. Tāpat,kā pagājšgad,izvēlos Air France-labākās cenas un ērti laiki. Esmu apsolījis radiņiem,ka šoreiz ieradīšos,tērpies īstā skotu bruncī-kiltā.Pilno mundieri gan neņēmu-izvēlējos ceļojumam "saīsināto" variantu-tikai pašu kiltu ar jostu un somiņu-sporran.Nākas mācīties sēsties kā augstdzimušai jumpravai-celīšus kopā,bruncīti piekārtojot.Pa reizei sanāk smiekli pašam.Kilta sprādzes atrod visu lidostu metāla detektori,un nākas pēc tam iziet personisku kontroli katru reizi.Pēcāk,jau Amerikā,atskārstu,ka pie radiem,kā solīts,esmu ieradies Skotija mundierī,bet uz Ameriku pašu vairāk patiktu latvju linu krekls ar tautisko jostu... Agrs un pavēss novembra rīts.Nelielais Avro RJ-85 uz Parīzes Šarla De Golla lidostu aizzēģelē ātri un mierīgi. Ar Šarla De Golla lidostu un tās "niķiem" esmu jau pazīstams.Zinu,ka drošības kontrolē prasīs izlikt visu elektroekipējumu.To laicīgi esmu sakravājis atsevišķi-lai pēcāk mugursomā nerodas tāds haoss kā iepriekš,kad nācās meklēt mobilos telefonus,lādētājus utt.,kuri sapakoti dziļumā. Mans gaisa kuģis-Boeing 747-400 jau gaida.Man allaž ļoti paticis lidot,un šis milzenis ir jau pazīstams no iepriekšējā ceļojuma. Lidojums mierīgs,tikai vienu reizi turbulence padrebina maktenāk.Deviņarpus stundas paiet viegli-gan pasnaužot,gan kādu alu izdzerot. Daudz vieglāk,kad jau zini-kas un kā notiek ASV lidostās. Rindā uz robežas jāgaida kāda stunda.Dokumentu kontrole noris gludi. Māris pats ir Los Andželosā.Ar autobusu dodos uz Miami Beech,kur mani sagaida Māra ģimene.Esmu atkal Floridā. Pirmajā dienā līst,pa laikam-pat uzgāž.Bet man arī tas ir interesanti-tropiskais lietus.Atlantijas ūdenī lieliska pelde sanāk arī lietū. Esmu nu jau pazīstamā vietā-orientēties daudz vieglāk.Jau zinu,kā tikt uz Maiami pilsētu,kā-uz Miami Beech.Nākamajā saulainajā rītā ar ričuku aizvicoju uz Haulover nūdistu pludmali.Nekāds aizrautīgais natūrists neesmu,tomēr nodžumpīt okeānā pa pliko-izcils baudījums. Pēc tam jau zinu,kur padzerama garda kafija un bulciņas-Lielbritānijas beķereja ir pavisam pliekana,un šos gardumus kārojas ļoti. Tajā rajonā dzīvo un sanāk pirkties vietējā bodītē daudz krievu un no Krievijas nākušo ebreju.Pie blakus galdiņa sēd četru vīru kompānija.Viens no tiem-kungs,labi apvēlies un pārticis,demonstratīvi zilinādams cigāru,skaļi saka pārējiem atzinības vārdus:"Da...krasivo u vas tut,bļ*******."Klasika-kā no komēdijas vai anekdotes. Krievu apkārt-daudz.Miami Beech ielās krievu valoda-ik uz soļa.Vēlāk arī Los Andželosā šur tur būs līdzīgi. Citu vakaru autobusā dodos mājup.Kopā ar mani iekāpj trīs krievietes-vecumā starp trīsdesmit un četrdesmit.Pēc runām skaidrs,ka viņu dzīvi sastāda brīvais laiks un ceļošana;naudas-kā spaļu-vai nu pašām,vai viņu vīriešiem.Sarunu vienīgā tēma-šopings.Nujā...Ņujorkā esot tomēr labāk,bet arī Maiami nav ne skādes.Un-pirkumu izklāsts.Domāju-kādai gan jābūt katras šīs dāmas garderobei,ja šopings-tādos mērogos...Kā arī-gribas nabadzītes pažēlot-dikti jau nogurušas ar tik rosīgu dzīves pulsu. Negribu gan ironizēt par krieviem kā tautu.Tai pašā bodītē,piemēram,pārdevēja mani apkalpo ar īsti krievisku laipnību-iesaka,ko varētu paēst,un arī porciju uzliek kārtīgu. Atkal ieskatos etniskajā sastāvā.Vairums vietējo-meksikāniska izskata un spāniski runājoši.Ļoti daudz ticīgo ebreju.Vienu brīdi pieķeru sevi pie domas-bet kur tad n-tie arābi,indieši un pakistāņi?Pēc Lielbritānijas liekas,ka tie ir bagāto valstu pašsaprotama un daudzskaitlīga kopiena. Pa Maiami un Miami Beech pastaigājos,jau zinot,kurp iet un,ko tur redzēšu. Maiami debesskrāpji gana stalti-pat daža urbāna bilde izdodas tā-neko.Bet pašā pilsētā-pakluss.Vietām-arī paplucis un netīrs. Aizeju uz atpūtas rajonu Bayside Park.Tur spēlē jauks latino ansamblis,un paveci,bet-štrami dejotāji uzdejo salsu.Kad tie sastājas līnijā un uzdejo līnijdeju-ātri izdodas "atkost" soli un mesties līnijā,pie reizes palūdzot kādam skatītājam,lai uzbildē kādu foto. Pēc pagājušā gada vizītes atkal dodos apciemot uz Meksikas līča pusi milzīgo,lādzīgo tēvaini Riču uz Fort Maiersu. Pa ceļam-Evergleidas purvi.Beidzot arī skatu īstu aligatoru-tas pazib ainavā,garām braucot-izrāpies lāmas malā,tas snauž piesaulītē. Ričs mani atkal izvadā pa For Maiersu-laukuma ziņā palielu,taču-nelielu ēku pilsētu.Pilsētas plānojums atkal piesaista uzmanību-Eiropā nekur neesmu redzējis to līdzīgu. Meksikas līča ūdens-silts,ar ļoti lēzenu krastu.Jāpiesargās uzkāpt adatainām gliemežnīcām,kuras tad sāpīgi sadur pēdas.Pa ūdeni peldinās dīvainie šķēpastes krabji-dzīvnieki,kuri turpina būt tādi,kādi bijuši to līdzīgie aizvēsturiskie senči-ar pakavveidīgu segbruņu un šķēpveida asti.Kad seklajā ūdenī paceļu jauku gliemežnīcu,no turienes paspraucas pagalam neapmierinātā saimnieka-vientuļniekvēža-spīlītes-traucējums tam neiet pie dūšas.Palaižu vēzīti ar visu māju atpakaļ ūdenī-viņam gliemežnīca vajadzīgāka vairāk,nekā man-tajā vēzītis slēpj un sargā savu bruņām neklāto,viegli ievainojamo vēderdaļu. Milzīgajam Ričam mājās joprojām mīt milzīgais runcis Simba un parādījies pavisam mazais čivauva sunītis Timons,ar kuru ātri iedraudzējamies. Kad Ričs mani aizved uz dabas voljēru,beidzot izdodas nobildēt arī aligatoru.Arī-kādu putnu un prāvu bruņrupuci. Atpakaļ ceļā atkal vēroju apkārtni.Satumsušo Maiami piepilsētu,tai tuvojoties.Iešaujas prātā doma,redzot daudzos birojus un iestādes-ja ko no tiem ievajagas-vai bez Google Maps to vispār var atrast? Šur tur-mazas barakas-baznīciņas.Šķiet-tur jābūt izkārtnēm-no neona gaismas carulēm izlocītam Jēzum ar īsti amerikānisku smaidu un Kokakolas pudeli kabatā.Pāris tādus (tiesa-bez Kokakolas) Jēzus portretus patiešām redzēt šur tur var. Tā paiet dienas Maiami-peldoties un sauļojoties pa pliko un nesteidzīgi lodājot pa pilsētu. Maiami debesīs visapkār lido lidmašīnas-gan pasažieru laineri ceļas un laižas daudzajos airportos,gan lido hidroplāni un helikopteri. Ibisi un pelikāni.Papagailīši,baloži un naski zvirbulēni.Skraida jaukās ķirzaciņas,cikādes sisina naktī.Dienās šur tur dzirdama kaukaiņu sisināšana-skaņa,līdzīga elektriskajai matu griežamajai ierīcei. Beidzot tieku skaidrībā,ka varu doties pie Māra uz rietumkrastu-Los Andželosu Kalifornijas štatā.Pērku biļetes American Airlines četru dienu ceļojumam. Uz Los Andželosu dodos savā pirmajā lidojumā ar Boeing 777-200.Arī makten prāva lidmašīna ar deviņiem krēsliem rindā-ekonomiskajā klasē. Sēžu pie loga.Ar interesi vēroju ceļu piecas stundas.Lidojums pāri Luiziānai,Teksasai,Ņūmeksikai,Arizonai un-galapunkts-Los Andželosa Kalifornijā. Teksasā sākas tuksnešainas un mežonīgas ainavas ar kalniem,ideāli apaļiem iekoptiem laukiem šur un tur,dažām pilsētām.Tālāk redzams arī Kolorado upes kanjons.Daži veidojumi pilnīgi neizprotami-kas tie īsti ir lejā. Māris mani sagaida milzīgalā LAX (tā apzīmē Los Andželosas galveno airportu) lidostā. Uzreiz jūtams,ka Los Andželosa ir megapole.Uz Māra mītni dodamies pa Malholandas ceļu-to zinām pēc slavenas Linča filmas.(Vēlāk ar pazīstamiem vietu nosaukumiem vēl sastapšos ne reizi vien.)Pilsētas ainava plaša un iespaidīga. Tūlīt arī dodamis pirmajā tūrē.Kopā ar savu biznesa partneri Olgu Māris mani izvadā visur gluži kā karali.Pat labāk-kā mīļu radu. Apskatu plašu pilsētas ainavu no observatorijas.Tālāk kalnā-visiem zināmais uzraksts HOLLYWOOD.Protams-bildes,bildes...Sava piekrišana tūlīt rodas arī manam kiltam. Māris ved mani rādīt dabas ainavas.Sēžam klints korē Malibu pludmalē.Smaržo pēc ziediem un garšaugiem-Kalifornija paliks atmiņā ar augu smaržām.Tās bieži vien uzvēdī,atgādinot garšvielu veikaliņa aromātu. Lejā,klints piekājē, šalc Klusais okeāns.Tālumā var samanīt vali,kurš pa laikam izlec virs ūdens,šķiezdams varenu šļakatu.Valis ir pārāk tālu,lai iepozētu portretam.Toties ainavas sabildēju,cik uziet. Ar nepacietību dodos uz peldi Klusajā okeānā.Kad esmu ūdenī,tas izrādās pavisam vēss.Pa laikam uz krastu dodas prāvs vilnis,uzraujot sev līdz un liekot pa šļakatai arī nogaršot.Pēc sāļā Atlantijas ūdens šis ir vēl krietni sāļāks.Haizivju tur-gana daudz,tomēr peldētāji tās neinteresē.Pelde vēsajā ūdenī gana uzmundrinoša. Pa Malibu piekrasti dodamies uz Venice pludmali.Tur rindās suvenīru bodes un pa iestādījumam,kuros,kā Māris stāsta,lēti nopērkama ārsta izziņa,ka esi slims un tāpēc drīksti smēķēt marihuānu.Šķiet interesanti-kā šādi kantori var oficiāli un legāli darboties.Viss esot 100% likumīgi un legāli. Venice pludmalē daudz vietējo bezpajumtnieku ar visu savu iedzīvi-tur tie pulcējas un arī nakšņo.Atkal sabildēju dažu skaistu un klasisku ainavu. Nākamajā dienā Māris izvadā pa Los Andželosas centru.Debesskrāpjus atkal izdodas sabildēt urbāni ģeometriskās ainās.Māris parāda ēku,kurā uzņemta daļa epizožu filmā "Bladerunner".Interjers-šķiet sirreāls;lifts-kā filmai veidots rekvizīts. Lai arī Los Andželosa ir īsta megapole,tomēr daudzstāvu ēku tur pamaz-seismiskajā zonā tādu ēku droša celšana izmaksā fantastisku naudu.Jāatceras,ka 1994.gadā zemestrīces postījumi bija dramatiski. Los Andželosā sastopos aci pret aci ar daudziem zināmiem nosaukumiem.Prātā nāk arī dziesmās dziedātais-Roy Orbisson "California Blue",kas joprojām ir manis dievināta dziesma un līnijdeja;Eagles balāde "Hotel California" par spoku hoteli,un daudzas citas. Pastaigājos pievakarē pa krāšņo Holivudas Bulvāri.Beverlihillza,Melrouza,Saulrieta (Sunset) bulvāris,Santa Monika,Malibu,Studio city.Viss bijis dzirdēts,tagad to pats skatu. Piepilsēta-atkal-kā no filmas-ar savu subkultūru,netīrību un grafiti.Dzīve iet savu ikdienas ritumu. Māris ar Olgu aizved mani parādīt kapus.Tur daudz melnu kapakmeņu,kur krievu burtiem rakstīti aizgājušo ebreju vārdi.Tekalē spraunas vāverītes.Tālāk-mauzolejs.Ieejam tajā.Pārņem pavisam dīvainas izjūtas.Sienās nišas urnām-vairākos stāvos.Šur tur-piemiņas stendi.Jaunu aizgājēju foto ar noliktām relikvijām-mazuļa kurpītēm,pat-sen jau uzpūtušos nelaiķa mīļākā alus bundžu.Tas ir katra dziļi personīga lieta,bet man kļuva mazliet tā kā neomulīgi.Es sevī neizjūtu vajadzību šādi pieminēt manus aizgājējus. Los Andželosā palmas atšķiras no māsām Floridā-dažas-ļoti garas,un ar nelielu lapu kroni galotnē.Daba-flora un fauna-pavisam atšķirīgas.Māris izlicis mazajiem kolibri putņukiem domātu dzirdinātavu.Vietējais boss, uzaudzējis sev manāmu alus puncīti,tup netālu,uzraudzīdams,vai citi nenāk pie viņa siles.Ja ierauga-trenc tūlīt prom,bet tikmēr jau cits kolibri pamanījies tikt pie barotavas. Pamatīgs zirneklis saaudis krietnu tīklu.Var apbrīnot,cik Māte Daba gudri veidojusi katras radībiņas vietu un eksistenci šai saulē-zirnekļa audums ir ilga,cītīga un prasmīga darba rezultāts.Filigrāni veikts. Laiks doties atpakaļ uz Maiami,tad drīz-atpakaļ uz Skotiju-atvaļinājums beidzas,un darbi atkal gaida.Esam atkal pabijuši kopā ar Māri-sīči būdami,pa laikam plēsāmies-kā jau sīčiem nākas,bet esam vien otram vienmēr bijuši īpaši sirdij tuvi radi un draugi.Esam priecīgi to just un apzināties atkal un vienmēr Jau mazākais Boeing 757-200 ved atpakaļ pāri tuksnešaini kalnainajai zemei uz Floridu.Kaut kur apakšā arī Alamogordo,kur izmēģināta pasaules pirmā kodolbumba,kaut kur-Rouzvela,kur it kā avarējis aviošķīvis... Maiami īsta tropiska saule.Palikušas pāris dienas. Vēl baudu okeānu un pastaigāju pa pilsētu-it īpaši skaisti ir vakara neona uguņi. Uz lidostu dodos ar autobusu.Uz ceļa kāju atgadās arī piedzīvojums.Mans diktām neparastais imidžs-skotu kilts,rokera ādas jaka(dodos atpakaļ uz ziemeļiem) un prāva kamuflāžas mugursoma pievērsusi Mr.Smita-policijas letnanta uzmanību.Tieku apturēts un "pēc notīm" pārbaudīts.Iztaujāts pamatīgi-kas,kur,kurp,kāpēc utt.Ja reiz esmu apturēts-viss notiek pēc instrukcijas.Tas nekas,ka it vienkārši neesmu izgājis "feiskontroli"...Ja reiz aizturēts,tad tiek izskatīti mani dokumenti-pase,biļete utt.,zvanīts Ļenai-vai patiešām esmu es un dodos uz airportu...Gaidīta kolēģe,kura mani fotografēs policijas reģistram...Laiks rit.Mr.Smits laipns,un abi saprotamies,ka nekā patīkama man te nav,bet-bez pacietības neiztikt.Gaidu...domās paredzu,ka mana soma arī var tikt izkratīta "pa vīlītei",meklējot narkotikas...un-ies laiks...Neko darīt-izvēles nav-jāsakož zobi,un jāgaida.Galu galā-kārtējā Amerikai domātā bumba lidmašīnā pārtverta pavisam kā nesen.Trauksme,trauksme un trauksme. Dodos uz lidostu,nu jau būdams ASV policijas reģistrā.Tas nekas,ka neko noziedzīgu neesmu sastrādājis.Varu vēl paspēt.Policistiem tāds darbs.Iešāvās pat prātā-nekā patīkama Amerikā...Bet Latvijā-ka tik pat nenāktos pasēdēt kamerā,varbūt pat-nogarlaikojušos un rūdītu,niknu onkuļu kompānijā... Maiami lidostā atkal gaida milzīgais Boeing 747-400.Ar to-pāri okeānam uz Eiropu.Atvados no Floridas,vēl skatot uguņus jau satumsušajā pilsētā no aizvien pieaugoša augstuma. Parīzē vēl pagūstu apskatīt supermoderno Defansu ar tās arhitektūru,kā arī Luksemburgas dārzu-nepaguvu tos redzēt iepriekš.Mans Parīzes ceļojums pagājšvasar iezīmējās pēc iepriekšējā lidojuma atpakaļ no Floridas,kad sabiju tur dažas stundas. Drīz jau Edinburgas lidostai tuvojas nelielais Avro RJ-85.Līgodamies tas laižas lejā pāri pilsētai Livingstonai,kurā dzīvoju Skotijā.Ir skaists saulriets ar pasteļu toņiem debesīs un mākoņos. Lidmašīnai pieskaroties skrejceļam,kā allaž sveicinu mīļo Skotiju. Esmu atpūties,iededzis un laimīgs.Tāds atgriežos ziemeļu novembrī.Nekādu skumju vai smeldzes par lieliskajām brīvdienām,kuras tik ātri beigušās.Tas viss palicis skaistās atmiņās un būs vienmēr man piederošs.Pozitīvs lādiņš ilgam laikam. Ceļojums bijis lielisks,redzēts atkal tik daudz skaista un jauna. Un- ļoti daudz domāts par Latviju.Salīdzināts-skaistās Floridas un Kalifornijas ainavas ar daudz rāmākajām,toties-neizmērojami mīļākajām Latvijas ārēm.Domas atgriezušās pie pašu dabas,kura arī mums ir tik izcili skaista,un,galvenais-mūsu.Ar Māri runājām par Ventas krastiem,kuri joprojām atgriežas sapņos,skaisto Rīgu,mūsu jūru un mežiem. Skotu bruncī tērpies un Skotijā dzīvojošs letiņš pamētājies pa Ameriku. Pasauli apskatīt ir skaisti.Bet sirds pieder mājām.Latvijai.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais