Nopērc Lietuvu!

  • 2 min lasīšanai
Nopērc Lietuvu jeb nedēļa pa leišmales ārēm un pilsētām Sen jau pagājis tas laiks, kad mūsu kaimiņzeme Lietuva lielam vairumam asociējās ar Viļņas lēto tirgu.Šobrīd liela daļa latviešu ar patiesu prieku atpūšas Palangā, brauc uz Kuršu kāpu, pavada laiku galvaspilsētā. Un tomēr – cik daudzi varēs droši teikt, ka pazīst šo valsti? Nopirkt Lietuvu piedāvāja vien simboliski. Jo vispār jau lietuvieši ar savu zemi lepojas, pārdot nedomā un nekavējas pavēstīt, ka viņiem, lietuviešiem gan ir bijis karalis Mindaugs, kura dienu vēl arvien ar plašu vētku programmu atzīmē ik gadu 6.jūlijā, tā ir arī nacionālā brīvdiena. Ar lielu lepnumu leiši atceras laikus, kad bija vienoti ar Poliju uz Rzeczpospolita bija viena no varenākajām Eiropas valstīm ar lielu politisko un kultūras ietekmi. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tas netraucē lietuviešiem visai kritiski vērtēt savu atgadējo attīstību un reizēm pasūkstīties par ašajiem latviešiem gluži tāpat, kā mēs mēdzam reizi pa reizei uzvilkt meldiņu par „igauņiem, kas atkal mūs apsteiguši”. Vairākas dienas staigājot pa Viļņu un pētot viesnīcas un atpūtas vietas, secinājumi bija vairāki. Pirmkārt – Viļņā ir daudz vairāk nelielu, izmeklētu viesnīciņu īpašām brīvdienām, kā, piemēram „Stikliai”, „Atrium”,”Narutis”, „Grotthus”, „Shakespeare boutique hotel” u.c.+ lielās starptautisko ķēžu viesnīcas+ vēl 1001 iespēja atrast naktsmītni. Varbūt tāpēc, ka Viļņa nav tik kompakta kā Rīga, arī tūristu klātbūtne jūtama mazāk, taču spāņu „uzlidojums” ir sasniedzis arī mūsu kaimiņus. Pilsētas centrālajā laukumā ir pilns ar dienvidnieciska paskata subjektiem un tādi paši arī regulāri šturmē : „Holiday Inn” brokastu telpu, lai noslaucītu no galdiņiem dārzeņu plates, desiņas un ikrīta obligāto omleti. ;o)) Cenas leišu galvaspilsētā ir cēlušās, taču vēl arvien ir iespējams samērā lēti un labi paēst, īpaši, ja izvēlas tradicionālo virtuvi. Dažas labas vietas, ko var ieteikt: „Amatininku Užeiga” pilsētas centrā, kur ir laba atmosfēra, jautrība un garšīgs alus, toties nevajag pasūtīt cepelīnus vēlu vakarā...;o)) vai arī Belmontas (Belmonto 17), kas gan nav centrā, bet ir milzīgs iestādījums, kas sastāv no vairākām atsevišķām ēkām - ir gan franču restorāns, gan visnotaļ tautisks leišu krogs ar jestriem muzikantiem un dejotājiem, kas ar lielu prieku savās izdarībās iesaista publiku un no sirds uzjautrinās, mācot deju soļus .;o) Ja sanāk laiks, vajag izbraukt līdz Traķu pilij, kas patiešām ir ievērības cienīga, tajā ir gan pastāvīgā, gan vairākas mainīgās ekspozīcijas (piemēram, mūsu ierašānās laikā pilī bija izvietota inkvizīcijas rīku ekspozīcija, bet priekš tiem, kas uz tādām lietām bez stipriem drebuļiem nevar paskatīties – porcelāna trauku un dekoratīvo priekšmetu izstāde). Kad pils ir izstaigāta, var iestiprināties netālu esošajā „Apvalaus Stalo Klubas” restorānā ar skatu uz pili un ezeru, bet, ja gribas palikt te ilgāk, var padzīvot netālu esošajā „Akmenine Užeiga”. Vai arī aizbraukt līdz Dzūkijai, tādai savdabīgai Lietuvas Latgalei un noslēpties no visiem. Sabučot zirdziņus pļavā un aizbrist uz Čepkeliai purvu. Pavērot kā lietuviešu koktēlnieki izgrebj visādus baisos vellaģīmjus. Pieteikties piedalīties to krāsošanā. Izlietot visu krāsu un braukt uz Augštaitijas nacionālo parku baudīt šūnu medu.Paņemt laivu un izbraukt pa leišu zilo ezeru zemi. Ja snieg, paņemt slidas un skrieties ar vēju. Ja gribas ceļot, sakravāt somu un doties – it kā tepat pie kaimiņiem un tomēr gluži citur. ;o)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais