Jordānija - miera osta nemierīgā reģionā
|
Inese Reipa
|
Jordānija nav vieta, kurp doties, ja vēlies izbaudīt sauli un vasaru uz pieticīgi tērptas miesas un nepamanītam klīst pa darbīgām un skaļām galvaspilsētas ielām. To sapratām, garajās novembra brīvdienās iepazīstot Ammānu – vietu, kuras nosaukumu ģeogrāfijas stundās biju palaidusi garām. Lai arī miera osta nemierīgā reģionā, Sīrijas, Izraēlas, Palestīnas, Irākas un Saudu Arābijas ieskauta, Jordānija ir un paliek no mūsu uzskatiem atšķirīga teritorija. Sievietes garos, ķermeni nosedzošos tērpos un galvassegās... Vīrieši, kuri neatzīst šortus pat +30 grādu temperatūrā... Lūgšanu skaņas pāri pilsētām vairākas reizes dienā... Nedēļas nogales piektdienā un sestdienā, ne tā kā pie mums... Vīriešu darbinieku pārsvars veikalos un citās apkalpojušās iestādēs, kur sanāk tiešs kontakts ar klientu... Brauktuves bez gājēju pārejām un luksaforiem... Milzīgs lētu taksometru mudžeklis uz ielām jebkurā diennakts laikā... Un pīpināšana pie katra manevra, lai ziņotu gājējam, ka auto ir tepat tuvumā, vai arī citam braucējam, ka drīzumā viņš tiks apdzīts...Atkritumi, kur vien acis rāda... Smiltis, olīvkoki un stāvi klinšu kalni, uz kuru pamata veidojušās iedzīvotāju apmetnes.
Lai arī nācās ievērot musulmaņiem raksturīgo ģērbšanās stilu, Ammāna ir viena no drošākajām vietām uz pasaules. 95% vietējo ir guvuši vismaz pamatizglītību, ubagus vai vienkārši dīkdieņus uz ielām nemanījām. Neskaitāmas reizes dzirdējām no pilnīgi svešiem cilvēkiem – Welcome to Jordan! Laikam jau tūrisma politika viņiem līdzīga kā Marokā – karalis noteicis tūrismu kā prioritāti un iedzīvotāji to patiešām respektē. Tikai vienreiz dabūju mugurā mazu akmentiņu. Grūti gan pateikt, vai tas bija manu atkailināto potīšu dēļ, vai puisis vienkārši vēlējās pievērst uzmanību sev saprotamā veidā :)
Pārtika bija salīdzinoši lēta (litrs ūdens 0.3 JD – Jordānijas dinārs (1JD=1EUR), ko vietējie sauc par džidi; plakanās maizes tāds kā kebabs ar jēra gaļu, dārzeņiem un mērci – ap 0,8 JD; milzīgs kārtainai picai līdzīgs veidojums ar tunci, sieru, dārzeņiem, ko ēdām divatā – 3,25 JD), arī dzīvot hosteļos var sākot no 2 naudiņām par personu kopējā istabā, 9 džidi par personu privātā doublebed istabā ar vannas istabu un dušu numuriņā un sātīgām brokastīm. Taksis pilsētas robežās vidēji 2 džidi, tikai mazliet jāpakaulējās, jo vadītāji cenšās no tūristiem paņemt vairāk, zinot, ka 2 euro ir smieklu nauda eiropietim. Ja apmeklē kādu no parastiem muzejiem vai apskates vietām, vairāk par 1-2 džidi jāmaksā nebūs. Jordānijā redzējām lielākās romiešu pilsētu un būvju atliekas, ieskaitot ļoti labi saglabātus amfiteātrus un iespaidīgas kolonu rindas. Šoks gan bija par Petras –iežos cirstas pilsētas- ieejas biļešu cenu. Mēneša laikā vietējā tūrisma ministrija to bija palielinājusi no 21 džidi uz 34, un vēl pēc pavisam neliela brītiņa līdz visiem 50 dināriem! Vienai personai!! Lai arī viesnīcas biedri teica, ka staigāt un aplūkot tur ir ko visas septiņas stundas, šoreiz taisījām boikotu. Kopā ar nokļūšanu turp ar taksi – ceļš vienā virzienā vien ir 280 km – divām personām tas būtu izmaksājis 140 džidi. Ceļojot lielākā pulciņā, protams, būtu izdevīgāk. Tādēļ ieteikums braukt kopā ar draugiem un dalīt takša pakalpojumus, piemēram, uz četri, nevis divi :)
Mistiskas bija arī sajūtas, ko piedzīvojām Nāves jūrā. Nezinu par Petru, bet Nāves jūras dēļ vien ir vērts apmeklēt šo reģionu. 416 metri zem jūras līmeņa. Sadalīta vienlīdzīgi starp Jordāniju un Palestīnu, tās līmenis katru gadu krītas par 2 metriem tieši vērtīgo minerālsāļu dēļ, kurus aktīvi izmanto skaistumkopšanā. Ja bildēs skatoties, bija radusies sajūta, ka ūdens Nāves jūrā ir līdzīgs dubļveidīgai masai, kas notur tevi augšpusē, tad realitātē šķidrums vizuāli ne ar ko neatšķīrās no parasta ūdens. Ļoti skaidrs gan un viļņojas smagi, bez putām vai asām malām. Pārsteidzošākais sākās, kad devāmies iekšā dziļumā. Dibenu sasniegt nevar, bet tu turies vertikāli un turpini iet iekšā, kā pludiņš stāvot ūdens augšpusē. Nu, grūti paskaidrot :) Mēs to nosaucām pa vertikālo peldēšanu. Kustini rokas, kustini kājas, virzies uz priekšu, bet vertikāli :) Nedaudz saliecoties uz priekšu vai aizmuguri, tiec nolikts horizontālā stāvoklī gandrīz vai pret paša gribu. Pievelc kājas pie sevis vai rullējies no viena sāna uz otru. Nāves jūrā cilvēki negrimst peldēšanas prasmes trūkuma dēļ. Tie atsevišķie gadījumi, kad kāds aiziet bojā, ir sāls nonākšana acīs, mutē vai ļaunākā gadījumā – plaušās. Vairākas mocību minūtes un panika, cilvēki sarijās ūdeni un kirdikt. Pagaršoju dažas lāses un jāsaka, ka es ticu sāls koncentrācijai šeit - 33grami/litrā! Salīdzinājumam – okeānos vidēji 3g/l. Ļoti laba šā peldvieta ir, lai pārbaudītu, cik un kur tieši tev ir kāds pušums vai vissīkākā plaisiņa, jo to pavisam ātri var sajust sāpīgas sūrstēšanas dēļ. Smējāmies, ka ļoti labs cilvēku mocīšanas veids varētu būt iedzīšana Nāves jūrā pēc siena talkas :D
Paldies Allaham un citiem viņa līdziniekiem, tūristu pludmalēs, kur gan ir maksas ieeja (aptuveni 15 džidi), vari tērpties pavisam parastā peldēšanas tērpā, varbūt vēlams ne stringa biksītēs vai Borata peldkostīmā. Sastapām arī dažas vietējās meitenes, ievīstītas no papēžiem līdz zodam, bet viņas nepievērsa mums uzmanību un mēs viņas arī netraucējām. Teritorijā ir dušas, kur noteikti vēlams ieiet pirms dvieļa lietošanas, kā arī saldūdens baseini, terases, pludmales bāri un galdiņi, kur iespējams sauļoties, peldēt, lasīt grāmatu vai vienkārši neko nedarīt. Kā jau atvaļinājumā pienākas :)
Jāsaka gan, ka nepilnīgas plānošanas dēļ mazliet garlaikojāmies. Kāpām Ammanas citadelē gandrīz katru dienu, skatīties saulrietu un klausīties lūgšanas, kas izplatījās pāri pilsētai no daudzajiem minaretiem. Krustu šķērsu izpētījām Rainbow street vakariņu piedāvājumus, dzerot 7up, pīpējot ūdenspīpi, skatoties futbolu, ēdot saldējumu un garšīgos kārtainai picai līdzīgos veidojumus :) Pēdējā vakarā sastaptais taksists teica, ka nākamreiz noteikti vajag vismaz vienu nakti pavadīt Wadi Rum tuksneša apstākļos, nežēlot naudu, vai arī cerēt, ka biļešu cenas tiks samazinātas un kārtīgi izkāpelēt pa Petras klinšu labirintiem. Lai mēs nejustos galīgi, kā vietējo kultūru nebaudījuši, braucot uz lidostu, piestājām šosejas malā pavakariņot. Tā šeit ir pavisam pierasta lieta – milzīgās ģimenes iepērk produktus, samet savus desmit bērnus mašīnas aizmugurē, zem kāda no olīvkokiem šosejas malā izklāj paklāju, blakus iekur uguni, uz kura grillē jēra, lielopa vai vistas gaļu un dārzeņus un sarunās pavada vairākas stundas. Atkritumus gan viņi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem atstāj turpat. Un tos izlases veidā vāc tikai metāllūžņu un plastmasu nodevēji.
Vēl viens īpašs jordānietis, ko šajās četrās dienās satikām, bija militāro karjeru beidzis taksists. Nezinu, cik daudz viņam ticēt, izskatījās sakarīgs un arī angļu valodu labi prata. Cik pats teica, vienpadsmit gadus strādājis karaļa apsardzē, tāpat kā viņa tēvs. Alga aptuveni 65 džidi mēnesī, toties, kad atvaļinies, saņem pabalstu 300 džidi mēnesī, kas ir liela nauda, kā arī bezmaksas veselības aprūpi. Personīgās intereses dēļ bijām piebraukuši apskatīt otru Ammānas lidostu, kas tiek izmantota tikai karaļa personīgām vajadzībām. Pēc vīrieša teiktā, šeit atrodas arī Sadama Huseina lidaparāts un fotografēšana esot nelegāla. Mūs novērojot vairāk acu, kā mēs spējam iedomāties. Tāpat viņš apgalvoja, ka pilsētā uzturās 200 amerikāņu zaldātu, kas ieplūduši vietējā sabiedrībā un kontrolē lietas no iekšpuses. Kad apstājāmies kādā krustojumā, taksists piebilda, ka šeit starp mums ir vismaz viens FIB cilvēks un viens amerikāņu armijnieks. Ar dažiem teikumiem viņš mazliet pašķobīja arī mūsu pārliecinātību par drošo pārvietošanos pilsētā, jo atsevišķas vietas esot ļoti bīstamas, it sevišķi jau palestīniešu rajoni, kas novietoti citadeles otra pusē. To, ka amerikāņu nauda šajā valstī ir iepludināta, var redzēt, skatoties uz policistu pēdējā izlaiduma Audi A6, bet FIB...?
Noderīgi:
- novembra vidū temperatūra dienā bija vidēji 30 grādi un mākoni nevienu neredzējām. Nāves jūras apkārtnē var būt vēl karstāks. Toties naktīs ārpus pilsētas vajadzēja jaku, temperatūra noslīd līdz 10 grādiem, esot pat ziemas, kad snieg
- saulriets Ammānā šajā gadalaikā specifiskā pilsētas novietojuma dēļ ir jau aptuveni pulksten 16. Tādēļ vajadzētu ierēķināt laiciņu kāpšanai citadelē, lai nepalaistu garām burvīgākos skatus
- viesnīcas un hosteļi piedāvā savus tūrisma pakalpojumus, izmantojot sev zināmos taksometra vadītājus. Lai arī cenas neliekas nemaz tik lielas, savus procentus taksists maksā viesnīcai, tādēļ uz ielas ar citu vadītāju var sarunāt pavisam citu cenu
- dzeltenie taksīši ir daudz lētāki par baltajiem, kuru sēdekļos ir iebūvēti pat mazie televizori
- taksīši, redzot tūristu stāvam ielas malā nekustīgu, notekti uzpīpinās, darot zināmu, ka viņš ir gatavs vešanai
- orientēšanās šeit notiek nevis pēc ielu nosaukumiem, bet gan objektiem, kas atrodas tuvumā, tādēļ taksistam jāsaka - man lūdzu uz tādu-un-tādu viesnīcu, kas atrodas downtown, blakus tādam-un-tādam restorānam :) Mēs pārvietojāmies, ieliekot mūsu viesnīcas koordinātes gps un, ja nepieciešams, skatoties virzienu, kur viesnīca atrodas :)
- pārvietošanās sabiedriskajā transportā ir ļoti lēta. Par 280 km tie var būt nieka 2,7 džidi. Tomēr Lonely Planet mīļā miera labad iesaka nesēsties blakus pretējā dzimuma vietējiem iedzīvotājiem
- Alkohols ir ļoti dārgs. 0.3 l vietējā alus maksā 3,5 džidi; tāda paša tilpuma vietējais vīns – 2,5 džidi. Pie tam - to nopirkt var tikai specializētos liqueur store
- ielu šķērsošanā ir mazliet jāpiešaujas, mācoties no vietējiem :) Ja stāvēsiet un gaidīsiet, neviens tāpat nelaidīs. Ir jālien starp braucošiem auto, protams, saprāta robežās. Jo drošāks jūties, jo lielākas iespējas, ka šoferi palaidīs
- var gadīties, ka veikali karstākajā dienas laikā nestrādā. Toties pēc tam var būt atvērti pat līdz plkst 2 naktī, tai skaitā arī lielie iepirkšanās centi, tādi kā City Mall
- mazie veikaliņi mēdz izmantot savu rakstības atšķirību, tādēļ ir vēlams apgūt vai vismaz salīdzināt ar zīmēm uz papīra naudas preču cenas. Mēs pamanījām, ka vietējai sievietei, kas iepirkās pirms mums, bija nedaudz atšķirīga cena kases aparātā, kā mums par to pašu produktu :)
- rought guide informēja, ka ir divas tēmas, par kurām Jordānijā nevajagot smieties. Viena no tām esot karalis un karaliskā ģimene. Otru diemžēl neatceros, bet pieņemu, ka tā varētu būt sieviešu loma vietējā sabiedrībā
- jordāņiem ir lielas ģimenes, tādēļ, ja redzat divus pieaugušos un desmit bērnus, ņemiet vērā, ka tā nav bērnudārza grupiņa, bet viena vesela ģimene, kura, ja nepieciešams, ātri saleks mazā auto
Bildes:
http://www.facebook.com/album.php?aid=249173&id=764413719&l=cafcac0267