Baltais sirreālais skaistums – Parīze.
|
Lelde Eltermane
|
Jūtu ķīmiju galvaspilsēta, kas iezīmējās ar savu monumentālo skaistumu – arhitektūrā, cilvēkos, skaņās, tās smaržā, un neaizmirstamā bohēmiskā pieskārienā. Šaurās ieliņas, kurās katra mazākā kustība simbolizē dzīvību un grāciju, uz katra stūra pa mazai kafejnīcai ar šarmu un vilinājumu. Tikko ceptu kruasānu smarža, rīta kafija uz terases un patīkami saules pieskārieni siltā vasaras rītā, akordeona spēle ielas stūrī, melodija atgādina Andre Rieu – Under the sky of Paris. ..tāda atmiņā glabājās mana Parīze, bet doties turp var jebkurā laikā, izbaudīt katra gadalaika dāvātās veltes sajaukumā ar šo Franču dīvu – pašu viņu - Parīzi, kuru nav iespējams apgūt ātros pārskrējienos, jo tā mainās ik minūti, ne velti tiek dēvēta par visa jaunā pilsētu, kurā vienmēr būs noticis kas jauns un kurā ir vērts atgriezties atkal un atkal, saglabāt to mūžīgās sajūtās.
Bonjour!, noteica kāda vīrietis pasteidzoties garām.
.. atminos nesteidzīgu sestdienas rītu ar ielu brokastotājiem un kruasāniem, un kādu vecu vīru maziem, smalkiem solīšiem tipinot pa ietvi, nesot papīra tūtā garo franču maizi, un es nodomāju: ehh, īstens parīzietis.
Un ja jau esam Parīzē dodamies to aplūkot no lielāka augstuma. Lai izbaudītu Parīzes panorāmu brauciens augšā (Tour Eiffel) Eifeļa tornī. Gustava Eiffeļa 300 m augstais brīnums, tagad ir kļuvis par Parīzes simbolu un pulcina miljoniem tūristu ik gadu. Pirmos divus stāvus pievaram ar kājām, lai ietaupītu naudu, par divām studentu biļetēm samaksājām tikai nepilnus 15 eiro. Ar kājām augšup līdz otrajam stāvam un augstāk ar liftu, kas aizved brīnumainā ceļojumā starp mazajām, gaišajām ēkām, kas šķietami vilina jebkuru, ieraudzīt ko vēl neredzētu un izzīmēt takas, pa kurām vēl būtu iedvesma paklejot. Kāds mazs puika iekliedzas norādot uz (Arc de Triomphe) Triumfa arku, kura atradās iepretim mūsu skatu punktam, un kas veido ap sevi loku, kur satiekas visas galvenās Parīzes ielas un lauki. Augšā ir mazliet vējains, bet termometra stabiņš ir krietni virs + 30 un tas tikai atvēsina. Arī šeit satiekam romantikas baudītājus un tikko bildinātu meiteni, kas kopā ar savu mīļoto malko šampanieti. Viena glāze šampanieša Eifeļtorņa virsotnē maksā ap 10 eiro. Nobraukuši lejā dodamies apskatīt (Marche aux puces Saint-Ouen) – Sentuenas tirgu, tas ir pazīstams, kā ievērojamākais antikvāro lietu tirdziņš pasaulē. Un pat ja neko nenopērc, jo viss ir salīdzinoši dārgs ir vērts kaut vai pavērot, kā bodīšu īpašnieki zviln uz senlaiku mēbelēm gaidot pircējus. Un ik pa laikam uzrunā garāmejošus tūristus vai iespējamos klientus.
Pēcāk dodamies apskatīt fovisma, kubisma un citu mūsdienu mākslas virzienu izstādes, kas rotā (Centre Georges Pompidou) Žorža Pompidū centra telpas. Mērojot ceļu no stāva uz stāvu, nevar palikt nepamanītas milzīgās ūdens un gaisa kondicionēšanas caurules, kas pārņem telpas un ir pamanāmas it visur. Tās vērojamas pat ēkas ārsienās. Ūdens caurules ir nokrāsotas zaļas, bet gaisa kondicionēšanas – zilas. Ņemot vērā, to, ka lifts nokrāsots sarkans, nav brīnums, ka lielākā daļa franču šo mākslas centru uzskata par bezgaumības paraugu. Kaut gan uz mums tā atstāja iespaidu un vēlēšanos to apmeklēt vēlreiz ar jaunām vēsmām, jo arī galerijas un to retrospekcija mainās ik pa laikam.
Nelielai atpūtai veltījām laiku pie Parīzes Dievmātes katedrāles, vērojot senlaiku tēlnieku darbus tās fasādē, un pēcāk arī interjerā. No ārpuses tā šķita mazāka, bet iekšpusē pavērās plašas ejas ar velvēm griestos, kas vēsturiski atgādināja Romānikas laikmetīgo stilu. Arī vitrāžu specifiskais izmērs un krāsu gammu interpretācija apžilbina acis un rada vēsturiskas sajūtas. Paralēli notiek dievkalpojums, ko sapulcējušies klausīties ir simtiem cilvēku. Izejot ārā ievēroju, ka daudzi kāro nofotografēties pie nulles punkta iepretim galvenajai ieejai, no kura tiek mērīts attālums līdz visām Parīzes ievērojamākajām vietām. Iepretim tai ir apbrīnojama grāmatu krātuve, kas atvērta no pusdienas laika līdz pusnaktij. Viena no slavenākajām grāmatnīcām Parīzē – (Shaekspeare and Co) Šekspīrs un Co, kas glabā specifisku grāmatu smaržu un ir iespējami sastapt visai kolorītus cilvēkus tajā, kā arī iepazīt senatnīgumu, ko nes arī pats krātuves nosaukums.
Noteikti, ja ir iespēja ir vērts izbaudīt (Montmartre) Monmartas svaigo, naksnīgo gaisu un paklaiņot pa šaurajām ieliņām, kas iet te kalnā augšā, te kalnā lejup. Noteikti uzkāpt līdz (Bazilique Sacre Coeur) Svētās Sirds bazilikai, no kuras pakājes var ar skatu aptvert visu teiksmaino Parīzes rajonu, kur senāk visticamāk mijās daudzu dzejnieku un mākslinieku ceļi, tā man atgādināja kādus notikumus Ē.M. Remarka grāmatā ‘’Triumfa arka’’. Šī vieta arī šodien nes zināmas asociācijas ar mākslu, vēsturi un iedvesmu, baltā bazilikas nokrāsa tumsā spīdēja izstarojot siltumu.
Pēc garās dienas apskates objektiem, pastaigām un pārbraucieniem nonākam kempingā (Bois de Boulogne Camping in Paris), kas atrodas salīdzinoši netālu no Parīzes centra, un no kura pāris minūšu brauciena attālumā ir Eifeļtornis. Ierodamies īsi pirms pulksten diviem naktī, jo vēlāk kempings tiek aizslēgts un ar automašīnu nav iespējams tikt iekšā. To der ievērot tūristiem, kas iespējams izvēlās ekonomisko ceļošanas veidu, kā mēs un piekrīt gulēt vai nu mājiņās vai teltīs. Un vēlā nakts stundā izbauda Parīzes naksnīgo un fenomenālo dzīvīgumu. (Par telts vietu, automašīnu un četriem cilvēkiem samaksājām nepilnus 38 Eiro).
Nākošajā rītā izvēlamies apskatīt Parīzes jauno rajonu (La Defense), kas vairumam tūristu asociējās ar spoku pilsētu, jo tā vienmēr ir tukša, nu vismaz tā tāda izskatās, starp augstceltnēm cilvēki pazūd kā mazas skudriņas un šīs milzīgās jaunbūves, gluži kā milži uzglūn veroties tajos uz augšu. Bet tas bija to vērts pavērot, kā saules stari spēlējās ar stiklotajām celtnēm un ik pa laikam pazūdot kādā tunelī izbaudīt vēsu atspirdzinājumu.
Esam nonākuši iepretim baltajai un 106 metrus augstajai (La Defense Grande Arche) Jaunā rajona Milzīgajai arkai, kas ir būvēta tieši pretim Triumfa arkai. Tā ir iespaidīgi augsta un liela, veidota specifiskā arhitektūrā, kuras arhitekts ir dānis Otto van Sprecnelson. http://www.aviewoncities.com/paris/defense.htm Uzbraucām ar liftu augšā, jo iepriekšējā vakarā nokavējām iespēju tikt Triumfa arkā. Jāievēro, ka lielākā daļa apskates objektu it sevišķi muzeji veras ciet salīdzinoši agri. Un pastaigu objektus iesaku atlikt uz vēlāku laiku. No Lielās arkas augšas paveras dūmakains skats uz Parīzes panorāmu, un nu lielo milžu jumti sniedzās zem redzesloka, tālumā ir saskatāmi burvīgie Elizejas lauki, kas taisni aiz Triumfa arkas veido romantisku aleju. Tajos ir atrodami slavenu dizaineru apģērbu un aksesuāru veikali. Vien uz zīmola Louis Vuitton somiņām ik dienas nāk paraudzīties tūkstošiem apmeklētāju, jo tieši Parīzē atrodas lielākais šī zīmola veikals pasaulē.
Pat ja laiks neatļauj, ir vērts pat uz neilgu mirkli ieslīgt stiklotās piramīdas (Louvre) Luvras muzeja nebeidzamajā labirintā, kas stiepjas četros stāvos, izbaudot mākslu un atrast tās šodienas galveno zvaigzni Monu Līzu, pie kuras pulcējās teju visi Luvras apmeklētāji vienlaicīgi un cenzdamies to iemūžināt, ikdienas tur atstāj piepildītu telpu ar čalām. Jādzīst arī es tiku pie pāris bildēm, gan ar pašu Leonardo da Vinčī ‘’Monu Līzu’’, gan citiem ievērojamiem un pasaules slaveniem mākslas šedevriem, bet lai pilnībā izbaudītu mākslu un iepazītu to atkal un atkal no jauna Luvras pastaigām ir jāvelta vesela diena, diemžēl mums tāda laika neatlika, tas vien nozīmē, ka ir vērts turp atgriezties uz ilgāku laiku. Pēc muzeja apskates turpat tās pakājē pie stikla piramīdas ūdens strūklaku baseinos pūtinājām kājas, kas svelmīgajā dienā bija svētīgi un uzmundrinoši, to piekopa vēl pārsimts cilvēku vairums ārzemnieku, kas runāja angļu valodā čalojot savā starpā par iespaidiem un redzēto, kā arī par to, kas iespējami viņu sagaida šajā iespaidīgajā vēstures krātuvē.
Apskatīt Sēnas krastus uz kādas no lielajām laivām gan nedevāmies, vilinājums nebija tik saistošs, jo redzot faktu, ka tās ir pārpildījuši nebeidzami tūristu kalni nešķita patīkams prieks spiesties vienam gar otru, karstā pēcpusdienā, tas pat būtu nepatīkami.
Mākslas cienītājiem un mīļotājiem noteikti ieteiktu apmeklēt arī (Musee d’Orsay) Orsē muzeju, tas atrodas otrpus ielas Luvrai. Tajā glabājās 19. gs otrās puses mākslas šedevri, atrast un apskatīt Vistlera gleznu Māte, tas ir to vērts, apminos savulaik kādā no savām filmām to pamanījās izķēmot aktieris Rovans Atkinsons (Mr. Bīns). Pati ēka glabā senatnīguma pieskārienu, kā jau lielākā daļa Parīzes monumentālie pieminekļi, bet šai ir īpaša vēsture ar to, ka senos laikos šajā ēkā bija dzelzceļa stacija, bet kara laikā – karagūstekņu novietne. Garais, plašais un caurredzamais jumts atstāj vērienīgu iespaidu uz apmeklētājiem. Un lielais pulkstenis, kas ir pamanāms no pretējās ielas, simbolizē, ka kādreiz tā tik tiešām ir bijusi stacija. Un šodien tas tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem muzejiem Parīzē.
... un visbeidzot, kad kājas un prāts bija noguris no muzeju apskates, tuvākās ielas stūra kafejnīcā nopirkām karstu vafeli ar šokolādi un pankūku ar kastaņu ievārījumu, vietējie to dēvē par galeti, sākot no 3 eiro. Notiesājām sēžot uz viena no soliņiem upes Sēnas kastā, kas sadala Parīzi divās daļās, ļaujot skatienam aizpeldēt tālumos un apminoties visas patīkamās sajūtas ko esam ieguvuši un kuras vēl jāiegūst. Promejot iemetu ūdenī monētu – stāsta, ka tas uz atgriešanos!
Les dieux de mon Paris!
Bet ko noteikti es ieteiktu iegaumēt dodoties izbaudīt Parīzi :
1.Pievērst uzmanību muzeju un dažādas apskates objektu darba laikiem, jo daži no muzejiem darba dienās ir slēgti, tādējādi, lai ieplānotajā ceļojumā nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.
-Luvras darba laiks ir no 9 rītā līdz 6 pēcpusdienā un otrdienās muzejs ir slēgts. Turpretim, katra mēneša pirmajā svētdienā Luvru ir iespējams apmeklēt bez maksas, kā arī bērni līdz 16 gadu vecumam var apmeklēt muzeju par brīvu jebkurā dienā.
-Eifeļa torņa darba laiks svārstās sezonāli. No pus jūnija līdz augusta beigām tas ir atvērsts no 9 rītā līdz pusnaktij. Turpretim, no septembra līdz pus jūnijam tā darba laiks ir no 9 rītā līdz 11 vakarā.
-Orsē muzeja darba laiks arī ir savdabīgs. Tas ir atvērts no 9.30 rītā līdz 6 pēcpusdienā, un ceturtdienās līdz pat 9.45. Turpretim, pirmdienās šis muzejs ir slēgts.
2.Izmantot metro ir ļoti ērti, pie slavenākajām apskates vietām netālu ir metro pieturas:
-Tālab, lai nokļūtu pie Triumfa arkas no centrālās metro līdz Charles de Gaulle-Étoile station var izmantot 1, 2 un 6 metro.
-Lai nokļūtu līdz Parīzes Dievmātes katedrālei droši var kāpt 4 līnijas metro un doties līdz Cité station.
-Līdz Pompidū mākslas centram var nokļūt ar 11 metro braucot līdz stacijai Rambuteau.
3.Un ja plānojat salīdzinoši lēti un garšīgi paēst tad franči par vienu no populārākajām vietām atdzīst Bert’s restorānus, jo cenas ir patiešām pievilcīgas, pamata komplekts, kurā ietilpst arī dzēriens maksā ap 9 eiro. www.berts.com
Daudz lielāku informāciju par muzejiem un dažādām apskates vietām, gan Parīzē, gan citur pasaulē ir iespējams iegūt šajā visnotaļ ērtajā mājas lapā http://www.gothereguide.com , ja plānojat savu ceļojumu paši, vai meklējat vispārīgu informāciju par attiecīgo valsti, pilsētu, muzeju vai kādu no vēlamajām apskates vietām.
