Pa mākslas un mīlas zemi Itāliju

  • 11 min lasīšanai
Šīs piezīmes veiktas laikā no 2004. gada 3. - 10. maijam, kopā ar ģimeni ceļojot par Ziemeļitāliju. Pirmdiena, 3.maijs. 23:07 Vēls vakars. Latvija uzvarējusi Austriju hokejā un pirmo reizi vēsturē spēlēs pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Ģimene paceļ Minskas lidostā pirkto Merlot. Pēc tam nāk arī Cabernet Savignon, bet tā arī ir pēdējā jaunā vīna pudele, kas atrodama mājās. Brāļa draudzene stāsta par Itāliju. Pēc vēsas vannas vairs negribas gulēt. Viss, šovakar jūtos svaigs, braucu uz pilsētu tusēt. 23:52 Pupu Lounge skatos izcilu hokeju starp Čehiju un Kanādu. Pulkvedis ir garlaicīgs, kaut arī viena vērā ņemama blondīne tur dejo. Otrdiena, 4.maijs. 5:57 Trīs stundas gulētas, it kā par maz. Mierinu sevi ar domu, ka esmu labā formā, un leju sev vakar pirktu svaigu japāņu zaļo tēju. Pats tējas dzeršanas fakts mani nomierina vēl vairāk nekā tās stimulējošā iedarbība. 8:08 Gaisā. Izcila doma bija „investēt” Ls 13.67 Itālijas ceļvedī – to tagad abi senči ar lielu entuziasmu lasa. Mamma par gleznām, tēvs – par arhitektūru. Air Baltic iztērēju Ls 5.00 uz brokastīm, rīsi, dārzeņi, sula, šokolāde, bulciņa. Relatīvi veselīgi. Lombardijā esot labs risotto. Tātad bez veģetārās picas esmu identificējis vēl vismaz vienu ēdienu, ko mana vegānā diēta pieļauj. Vēl debatēju par tiramiso – laikam jau vajadzēs atļauties, bet baigais krēms jau ir, noteikti piena produkti izmantoti gatavojot. Kad Romā, tad dari, kā romieši dara. 12:04 Līst. Brālis sagaida Milānas centrālajā stacijā. Nekas iespaidīgs. Tas par pilsētu, ne brāli. Ļoti daudz mašīnu, industriāla ainava, steidzīgi iezemieši, neizteiksmīgas piepilsētas. Iespaids dienas gaitā gan mainās diezgan radikāli. Brāļa dzīvoklis maksā 300 Eiro mēnesī par istabiņu, kura viņam jādala ar pašlaik no alkohola pārdozēšanas slimu spāņu inženierzinātņu studentu. Franko vai Marko, vai kaut kas tādā garā. 14:06 Milānas centrs. Savdabīgs, atrodas ap piecus gadsimtus celto gotiski – klasisko Duomo katedrāli (ar 135 smailēm) un renesanses laika Sforcu pili, kurā izvietojušās vairākas vizuālās un dekoratīvās mākslas izstādes (tur esot pāris labi Rafaeli, vēlāk jāapskata). Mākslas, modes un dizaina te ir atliku likām un visur. Doumo lūdzam Dievu (arī par to, lai dod labu laiku). Grāmatveikalā nopērku izcilu Mikelandželo gleznu un skulptūru grāmatu par Eiro 9.90. Saku tēvam, ka mums jau jāpierod pie operācijām ar Eiro – viņš rēķina – līdz 2008. gadam vēl četri gadi. Man simpatizē, ka mana ģimene jau sirdī eiropieši: tēvs neskumst par nacionālā lepnuma – lata – zaudēšanu, bet brālis tik organiski iekļāvies Socrates apmaiņas studentu Itālijas ikdienā un sadzīvē, ka pat tīri vizuāli jau sāk izskatīties pēc iezemieša. Mamma komentē, ka viņam jau itāļu intonācija un gaita. Es tomēr pamēģinu saskatīt latviskumu. Izdodas. 17.15 Līst! Izdzeram šaušalīgi dārgu cafe americano, bet cenā droši iekļauta marža par sēdēšanu uz galvenās pilsētas tūristu via, kas latviski nozīmētu „iela”. Itāļu oficiants ir draudzīgs un smaida. Tēvs pērk sev ērtas soļošanas kurpes, jo Rīgā pirktie „itāļu apavi” Itālijā mirkst un pastiprina bažas par reimatisma saasināšanos. Viņš komentē, ka itāļu sievietes nav skaistas – tumšas un īsas. Nuja, Latvijas izlutinātais vīrietis. Bet viņa maskulīnajam novērtējumam es no visas sirds pievienojos. 19:38. Lietus!! Lietus!!! Visu dienu līst! Tikai zilganpelēka debess un lielas smagas piles krīt uz marmora ielu plāksnēm, Duomo gotiskajām velvēm, jau no visas pasaules pieplūstošajiem tūristiem, un elegantajiem, bet tradicionāli steidzīgajiem milāniešiem. Ar ģimeni ēdam foccacia maizi un picu, uzdzerot litru rosso vīna. Brālis stāsta par saviem ceļojumiem uz Veronu, Venēciju un Firenzi. Pēdējā izrādās tā pati Florence, kura līdz šim latviski kļūdaini tā arī dēvēta. Secinām, ka Firenze par Florenci pārtapusi dēļ angļu valodas starpniecības. Tagad gan pat jaunie tūristu ceļveži kļūdu labojuši. Tomēr izlemju ēst tiramiso – štrunts par piena produktiem, esam Itālijā un viņu ēdienkarte esot viena no veselīgākajām pasaulē. Ceru, ka to pašu var teikt par viņu govīm. Un par to veselīgumu – laikam jau ajurvēdiskie mūki un Vecās derības hasīti tomēr ēd veselīgāk. 22:08 Brālis mēģina rādīt bildes no saviem ceļojumiem. Iespaidu ir pārāk daudz, tie mani pievārē un eju dusēt, kas pēc litra vīna izdodas aplam labi. Tēvs, šķiet, labi iemieg no lētajā bodē pirktā itāļu šņabja grappa. Trešdiena, 5.maijs. 6:05 Ceļos agri, kā jau parasti. Izeju uz brāļa dzīvokļa balkoniņa un – atkal līst. Tas mazliet satrauc, jo priekšā plānota liela diena Veronā – Džuljetas balkoniņa un romiešu amfiteātra apskate. 10:00 Iebraucam Romeo un Džuljetas pilsētas stacijā Porta Nuova. Rīmējas ar Dantes Vita Nuova. Ārā nelīst, varbūt tiešām sāksies Jauna dzīve. (Pie Dantes pieminekļa iedomājos par idee europeen un to, ka Eiropas kopiena tomēr nodrošinājusi mieru šajā kontinentā pēc 20.gadsimta pirmās puses šausmām. Dantes elles šausmām. Vēl šobrīd atrodamies Šķīstītavā.) 13:30 Šodienas tēma: ar lietussargu pa Veronu. Negāza kā pa Jāņiem, bet smidzināja pietiekami nepatīkami. Tomēr mēģinājām dabas untumus kompensēt ar kultūrvēstures baudīšanu visā šis nodarbes daudzkrāsainībā. Labākās fotogrāfijas digitālajā kamerā palika no Romas impērijas trešā lielākā amfiteātra – Veronas Arena, kurā gan vairs gladiatoru cīņas nenotiekot, bet operas dziedot un teātri spēlējot vēl šodien. Atgādinot atmiņā jaunības dienas, mamma un tēvs fotografējās pie Dzuljetas Kapuletas balkoniņa. Šekspīru te ekspluatē nežēlīgi. Tāpat, kā modi. Bodes un modes smalkas – Prada, Gucci, Armani. Bet par to jau Una Meistare labāk par mani var uzrakstīt. Tēvs saskrāpē smaganas ar pizza calzone. Es ēdu zemenes un priecājos par dzelzs un broma sastāva pieaugumu savā organismā. 15:52 Ar reģionālo vilcienu turpinām ceļu uz Venēciju (īstenībā viena no maniem dzīves sapņiem), gala stacijas nosaukums pietiekami daudzsološs – Santa Lucia. Braucam gar Dolomītalpiem. Minimālais plāns Venēcijai – Svētā Marka bazilika un Dodžu pils. Skaistas itāļu sievietes joprojām neparādās uz mūsu radara ekrāniem. Graužam riekstus kā vāveres. 16:56 Venēcija – pilsēta uz ūdens. Pirmais iespaids ir grandiozs – laivas brauc kā mašīnas, arī ātrā palīdzība, taksometri, kravas mašīna – viss notiek laivās. Renesanses un gotikas piemineklis ar simtsgadīgu vēsturi ir katra māja. Pie tam venēcieši simpātiski sadzīvo ar tūristu pūļiem, kas, kaut gan ir vēl tikai agrīns maijs, jau sāk apsēst Lielā kanāla malas (gar kanālu ejošās ielas sauc fondamente, pie tam daudzām ielām ir dubulti nosaukumi, kas abi fiksēti uz norāžu plāksnītēm) un tiltus. Uz mazām, ļoti šaurām ieliņām sažauta veļa un kaimiņienes sarunājas starp pretim novietotajām mājām. Romantika. 22:04 Nonākam Fusina kempingā. Atrodamies austrāliešu pusaudžu grupas ielenkumā, blakus stāv Contiki Tours furgons. Ar austrāliešiem (no zemes „tur, apakšā”) es vēl tusēju kempinga bārā, kur dejas uz galda turpinās līdz 2iem naktī. Tiek dzerts par daudz vīna. Bet austrālieši un Romāns Abramovičs līksmo, jo Chelsea samaļ miltos Monako (vai tad tur arī futbolu spēlē, biju dzirdējis, ka princis Alberts aizraujas ar bobsleju un ūdens motocikliem?). Ceturtdiena, 6.maijs. 9:03 Urrrrrā! Beidzot Dievs, uzklausījis mūsu izmisīgās lūgšanas un novērtējis mammas Milānas Duomo iedegto svecīti, ir dāvājis mums skaistu dāvanu lieliska laika formā. Gaisā nav ne mākoņa, saule dāsni lej savu zeltu pār Venēcijas sarkano ķieģeļu un baltā marmora ēkām. Esam zirgā! Ejam iekarot Venēciju! 11:56 Dodžu pils un svētā Marka bazilika pilnībā attaisno uz tiem liktās arhitektoniskās un mākslas teorijas cerības. To pašu dara pie Jāņa Rozes pirktais Itālijas ceļvedis (tiem latviešiem, kas plāno ceļojumu uz Itāliju - īpaši rekomendēju, no tiesas). Napoleons svētā Marka laukumu nosaucis par „skaistāko viesistabu Eiropā”. Tur daudz baložu un jābrien pa ūdeni. Taisām tradicionālās tūristu bildes. Bazilikā apskatām dārgumu krātuvi, abus kupolus, bet altārgleznas apskatei noskaužam eiro. Baigi strauji tie ripo. Vienīgi izsalkums dara savu un veicu sliktu 2,60 Eiro investīciju neadekvāti nelielā un saspiestajā kārtējā pizza calzone. Pēc tam veicam vēl dramatiskāku 63 Eiro kolektīvo ģimenes investīciju gnocci pastā un dienas salātos. Salāti gan tiešām labi, vēl kopā ar pilnīgi baltu bulciņu, bet pastu kļūdas pēc apēdu ar gaļas mērci. Brrrr. 18:59 Kāda cūcība – esam par vēlu un pie Sanmikeles salas vaporetto tvaikonītis pat nepietur. Izdaru mentālu atzīmi, ka pie Sanmikeles kaut kad dzīvē vēl jāatgriežas. Un jau nākošā doma – ka tas pilnīgi noteikti notiks. Priekšnojauta. Murano, kas kādreiz bijis nozīmīgākais stiklinieku centrs Eiropas kontinentā, nofascinē ar klusumu, visa slēgtumu, katoļu baznīciņu, kurā tieši mūsu apmeklējuma brīdī notiek svētā mise, un dažām tipiski itāliskām mizanscēnām, to skaitā ap 20 itāļu vīriešu „tusiņu” bez nevienas sievietes vietējas nozīmes vīna dzertuvē. 22:00 Vaporetto no centra līdz Fusina kempingam nobrauc rekordīsās 15 minūtēs. Citius, altius, fortius! Ēdot rīsa galetes un īpaši tīrā, „jaunavīgā” olīvu eļļā mērcētas maizes rikas, esmu cieši nolēmis sestdien doties baudīt renesansi Firencē un varbūt – svētdien klausīties pāvesta misi „mūžīgajā pilsētā” Romā. Dodu sev solījumu izlasīt un iegaumēt ik rindu par šim pilsētām ceļvedī, lai maksimizētu ieguvumu no tur pavadītā laika. Rītdienas plāns – akadēmiskā grafiskā māksla Venēcijā. Īpašais uzsvars – daudz staigāt un domāt. Īpašās dienas ēkas – baznīcas. Lai mums veicas un Dieva svētība pār katru ceļotāju. Āmen. Piektdiena, 7.maijs. 6:12 Jau senie latvieši un daindari zināja agras celšanās noslēpumu. Vieni teica – kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu. Citi atkal - rīta stundai zelts mutē. Aust silts, miglains, dūmakains un mikls rīts pār Venēciju. Silta duša uz atpūtinātajām miesām rada labsajūtu, vien mazliet mazāk labu par šodienas mākslas baudīšanas priekšnojautām. 7:00 Mazas brokastis (une petite dejeuner). Vecāki apmierināti. Pieaugu „pozitīvā uzbudinājumā” (šoreiz šādi izdomāju iztulkot grūti translējamo angļu vārdu „excitement”) par plānoto ilgo Amerikas ceļojuma. Esam saņēmušies noklāt ap 10,000 km (6500 jūdzes) apkārt valstij un iespējams – mazu ekskursu Meksikā (ja nevajadzēs vīzu). Mans libāņu-armēņu izcelsmes draugs Joe El Rady no Losandželosas raksta – tu esi viens no maniem labākajiem draugiem un es tevi neesmu redzējis par ilgu. Cits draugs, ungāru jūds Paul Bodnar, aicina uz savu jauno vīna dārzu pie Balatona ezera. Vēl cits – uz Maskavu ar lielu „naudas zuteni” kabatā (jo tagad tā - pasaules dārgākā pilsēta). Kam lai kāpju kamanās? Laikam Paul satikšu pirmo uz pusdienām Hārvardā. 12:30 Ēstuve pie Rialto tilta. Esmu ar rudimentāru tirgus pētījumu un iespējami spēcīgiem argumentiem pārliecinājis vecākus par nepieciešamību baudīt vienkāršus salātus un pastu, bet zīmīgā vietā. Pa Rialto veikaliņiem apbūvēto tiltu pavisam šķērsojam Lielo kanālu pieckārt, pateicoties mirkļa vājumam Venēcijas kartes lasīšanā. Rīta cēliens paiet nopērkot izcilu kaklasaiti manā mīļākajā dzeltenajā krāsā, apskatot dažus lieliskus Veronēzes un Tinaretto darbus Accedemia zālēs, iemaldoties kādā brīnumjaukā un fantastiski vīrākotā baznīciņā un padzerot ideālu cappucino kopā ar marmelādes croissant pa ceļam no Zattere stacijas uz Accedemia laukumu. Kartiņas mīļajiem Latvijā. 18:56 Atpakaļ „mājās” Fussina kempingā. Pie Zattere stacijas divi itāļi kaislīgi skūpstās. Lasu International Herald Tribune un Economist komentārus, ka amerikāņu morālās līderības vērtības esot nonākušas briesmās. Komentētājs Frīdmans bijis Japānā, un pat tur amerikāņu kultūru parasti dievinošie tīneidžeri esot kļuvuši naidīgi noskaņoti. Tas patiešām nopietni. Apmainos ar domām ar mammu, ko tas viss nozīmē Latvijai. No vienas puses, reālpolitika diktē savas likumības un ar pasaules dižvaru jādraudzējas. No otras puses žēl iespējamo mūsu latviešu karavīru upuru un nav skaidra Irākas attīstības nākotnes perspektīva. Zinot savu bijušo Stanforda pasniedzēju Condi Rice, intuitīvi jūtu, ka Bušs neapstāsies, bet šādi, iespējams, zaudēs vēlēšanas. Bet tā gan ir spekulācijas kafijas biezumos – laiks rādīs. 19:30 Itālijas ceļojumam laiks savilkt pirmos galus. Četrās dienās – padziļināti iepazītas trīs pilsētas – Milāna, Verona un Venēcija. Rīt Firence. Tas ir patiešām iespaidīgi un par to patiess gandarījums. Vecāki arī turas labi. Lai viva Matīss, kas šeit mācās un mūs te netieši ir atvedis. Šovakar ir iedvesma, bet pietaupīšu, lai iznāk ar citiem samērīga garuma ieraksts šajā virtuālajā dienasgrāmatā. Kaut arī nebūsim Itālijas Kjanti daļā, tomēr jānopērk Chianti vīns! Tas 2000. gada izpildījumā esot lielisks. Sestdiena, 8.maijs. 9:55 Viss šorīt iet no rokas! Vilciens no Venēcijas uz Firenci. Brokastīs paēdām croissants un panini. Braucam cauri Alpu pļavām un kalniem. Izbraucam cauri Boloņai, un mans dators nomirst. Pārlūkoju fotogrāfijas un kartiņas – Firence būs lielisks papildinājums mūsu Ziemeļitālijas apceļojumam. 13:00 Ēdam dārzeņus un pastu blakus bazilikai, Firences domam (un baptistērijam) un Uffici. Uffici – Firences oficiālajā mākslas galerijā dēļ sestdienas tūristu pulkiem un iepriekšējas rezervācijas trūkuma diemžēl netiekam iekšā – milzu rinda. Šo neveiksmi kompensējam ar Santa Croce bazilikas un tajā izvietoto dižgaru – Mikelandželo, Dantes, Rossīni, Makjavelli – kapakmeņu apskati. Džoto freskas, kas vēl saglabājušas savu krāsu svaigumu, neatstāj vienaldzīgu. Firencē katra māja ir arhitektūras piemineklis. Mājām aizbūvētais Ponte Vecchio virs Arno upes savieno veco pilsētas daļu ar Mikelandželo veidoto piekalni un Via Michelangelo. 17:56 Pēc vienkārši neizstāstāmas baudas saldējuma un capuccino tasītes guļu saulītē uz marmora plāksnēm pie Santa Novella baznīcas. Bazīciņā notiek svētā mise, uz kuru ierodas smalki ģērbti vecākās paaudzes itāļi. Ar neveiksmi beidzas mans un mammas mēģinājums atrast kādu dārzeņu bodi, kur iepirkt vakariņu un brokastu tiesu. Tā vietā nopērku muguras un datora somas. Ērtas un Made in Italy! Ir parādījušās dažas skaistas itālietes, bet viņu dabiskums slēpts zem tik biezas make-up kārtas, ka nepaliek skaidrs, vai skaistums īstenībā vairāk ir dabas mātes velte vai kosmētiskas industrijas radījums. 23:57 Nepatīkams pārsteigums, jo vecākiem neatrodas vieta vienas zvaigznes viesnīcā. Laikam jau ceļot sākušie studenti ir pilnībā aizpildījuši Milānas low-end viesnīcas. Bet vecāki par saviem 40 godīga darba gadiem valsts labā ir pelnījuši ko labāku par kečupu aptašķītām sienām un smirdīgu dušu kaut kur koridora galā. Par Eiro 73 viņi iekārtojas ļoti pieklājīgā divu zvaigžņu mājoklītī. Mani netraucē un nesatrauc ilgstoša prombūtne no dzimtenes. Pieredzes un personisku pārdzīvojumu pieredzes rezultātā iegūts miers un pārliecība. Svētdiena, 9.maijs. 8:27 Brokastis ar brāli viņa Milānas dzīvoklī. Perfekti vegānas – maize, paprika, sīpols un tomāts. Nekas cepts, vārīts vai citādi apstrādāts, vai no tālienes vests. Šodienas tūrisma plāns – Brēras pinakotēka un Lago Como (Como ezers). Tie ir gan skaisti, gan iedvesmojoši objekti. Brēra – dvēselei, Como – acīm. 9:45 Brēra. Iedvesmo Rafaēla Marijas saderināšana. Perfekts Rafaela vēlīnas jaunības darbs ar perspektīvas pētījumiem. Brālis plēš joku, ka horizonta līnija zīmējot atkarīga no zīmētāja garuma un redzes punkta. Ļoti postmoderns spriedums, kaut droši vien brālis pat neapjauš šī sprieduma ietilpinājumu kādā taksonomijā. Arī viens Rūbenss, Pjērs Della Frančeska, pa kādam Veronēzem, Tinoretto un Brugelam. Lenčā paēdām pizza margherita un spaghetti salad Milānas politehniskā institūta otrā studentu pilsētiņā par ļoti samērīgu cenu, un ēdiens pat tiek līdzi paņemts kastītē ar uzgleznotu picas cepēju. Pizzeria pieder un to apsaimnieko ķīnieši. 14:27 Lago Como. Uz turieni un atpakaļ ved vilciens par Eiro 5,30. Como ir Milānas bagātnieku atpūtas rajons, bet daudzie tūristi neļauj īsti izjust šīs vietas dvēseli. Kā visur Itālijā, centrā novietojusies skaista katoļu baznīca, kas smaržo pēc Dieva. Kalnā uzved mazs funikulieris (gaisa tramvajiņš). Skats pār Como ir lielisks. 21:23 Matīsa Milānas dzīvoklis. Esmu lepns par sevi – intensīvs pusotras stundas skrējiens pa tuvīno parku. Jātrenējas Tallinas maratonam 11.jūlijā. Imigranti no Bangladešas, Pakistānas vai kādas citas britu kolonijas spēlē kriketu ar platām vālēm. Daži ar perkusijām dauza Āfrikas ritmus. Tie palīdz ieturēt skriešanas ritmu, vismaz tajā parka pusē, kurā perkusijas dzirdamas. Skrien daudzi. Viens vīrelis staigā ar sporta ieroci. Tīņi lēkā pa skeitparku. Pārīši mazliet mīcās. Suņu skaits parkā iedveš respektu, bet neviens reksis pie maniem mīkstumiem ķerties nelien. Par laimi viņiem. Vakars aizrit mierā, pie pastas, risotto un dienasgrāmatas. Kaulos ielien mazs nogurums. Līdz rītam, mīļie. Pirmdiena, 10.maijs. 18:35 Vēl viena atpūtas un pastaigu pilna diena. Rīta puse paiet, iepazīstoties ar brāļa institūta fizisko veidolu. Ērtas un gaumīgas auditorijas, saprātīgas cappucino un maizīšu cenas, daudz kustīgu studentu, kas pārvietojas no ēkas uz ēku. Laikam lekciju starplaiks. Itālijā nekas nesākas laikā, kā saprotu no brāļa mierīguma, kavējot apmēram pusstundu no ainavu arhitektūras kursa. Kamēr brālis aizskrien piebeigt savu maketu, mes dodamies otrajā gājienā pa Sforcu pili un tai piegulošajiem dārziem. Komentēju, ka ir divi lieliski nedēļas brīži, kad nodarboties ar tūrismu katoļu zemēs – svētdienas rīti un pirmdienas. Svētdienas rītos jaunie guļ pēc smagāka sestdienas vakara, bet vecie dodas uz baznīcu. Pirmdienās, savukārt, visi muzeji ir ciet, un lielākā tūristu masa jau ir atpakaļ mājās pie darba galdiem, kafijas tasēm ofisos un saviem klientiem. Pēcpusdienā izstaigājam Milānas „augstās modes” preču rajonu un izpētām skatlogos ievietotās cenas. Kolekcijas florālas un pasteļtoņos – šīs sezonas – un cenas: atbilstošas. Pēcpusdienā pērkam pārtiku lētajā Penny Market, tā lai brālim arī paliek. Šīs ir mūsu pēdējais vakars Itālijā. Žēl, bet visa beigas ir jauna sākums. Pie šīs pozitīvās atziņas arī mana Itālijas dienasgrāmatas daļa izskan… lai turpinātos… par Ameriku. +++


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais