Ekspedīcija Raunis
|
Artūrs Krastiņš
|
Jau kādu laiku bija vēlme doties pārgājienā. Par ieganstu atradu savu dzimšanas dienu. Lielākā daļa uzaicināto gan nebija gatavi dalīties ar mani pārgājiena priekšā, taču es jau biju to gaidījis.
Par pārgājiena maršrutu izvēlējos gājienu gar Rauni un Raunu. Man galīgi nezināms un nedzirdēts pārgājiena maršruts, tāpēc bija liela ziņkārība par to, kas sanāks. Par pārgājiena sākuma punktu izvēlējos autoceļu Priekuļi- Bērzkrogs, bet kā galapunktu dzelzceļa tiltu pār Raunu. Kā transportu var izmantot gan personīgo auto, gan sabiedrisko transportu. Ja izmanto sabiedriko transportu, tad jābrauc uz Cēsīm ar vilcienu un tālāk no Cēsīm jābrauc ar autobusu uz Ģūģeriem. No tiem līd Raunim jāiet apmēram 1,5 km gar autoceļu Priekuļi-Bērzkrogs. Mēs šajā gadījumā izmantojām personīgās automašīnas, katru novietojot savā pārgājiena maršruta galā.
Jau sākot pārgājienu mums patīkamu pārsteigumu sagādāja Rauņa straujais tecējums. Iepriekšējā nedēļā lijušais lietus upes līmeni un straumes ātrumu bija ļoti pacēlis. Tāpēc tas izskatījās pēc mazas kalnu upītes. Raunis lielākoties tek pa diezgan dziļu gravu. Noejot pirmos pārsimt metrus nācās apstāties un novilkt kādu kārtu apģērba nost, jo visiem bija karsti. Iešana augšā lejā pa kokiem apaugušu krastu prasīja diezgan daudz enerģijas. Visskaistākais protams būtu, ja ietu gar pašu Rauņa krastu, jo tad vislabāk apskatāmi smilšakmens atsegumi, kuri ir ik pa brītiņam jau no paša pārgājiena maršruta. Taču vietās, kur iet gar pašu upi nav iespējams, nācās kāpt augšā pa nogāzi . Tā kā šis rudens ir diezgan slapjšs, tad mālainās nogāzes bija diezgan slidenas un brīžiem bija jāuzmanās, lai neieslīd upē. Sākumā mēs gājām gar upes labo krastu, taču pēc apmēram 2 h gājiena mēs to šķērsojām pa upei pārkritušu koku.
Tālāk ejot mums bija doma uzkāpt pa nogāzi augšā un nedaudz saīsināt ejamo gabalu un uz Vaives dzirnavām iziet pa zemes ceļu, taču izmantojot vecu armijas topogrāfisko karti mērogā 1:25000 neizdevās īsti noorentēties, kur atrodos un nācās atgriezties pie upes, bet kā izrādījās, tas bija uz labu, jo šajā posmā līdz Raunai Raunim ir ļoti liels kritums un ļoti skaisti krasti.
Sasniedzot autoceļa Priekuļi-Rauna tiltu, apstājāmies un ieturējām pusdienas. Tālāk devāmies gar Rauņa kreiso krastu ar domu, ka varēsim šķērsot Raunu pār tiltu, kas iezīmēts mūsu kartē, bet kā izrādījās, tāda tilta tur nav. Devāmies līdz Vaives izteikai ar domu, ka varēsim to kaut kur šķērsot. Atrādām ar bebra nogāztu koku pār kuru šķērsost Vaives upi. Koks bija ļoti slidens, tāpēc upi vajadēja šķērsot uzmanīgi, citādi pelde līdz viduklim garantēta. Par laimi peldēt nevienam nesanāca. Turpinājumā atkal nācās kāpt stāvās nogāzēs, bet tā kā cilvēki bija sagurši, tad tas tik raiti vairs neveicās.
Kad bijām nogājuši aptuveni pusi no Raunas posma atkal pievīla karte un manas orientēšanās spējas. Dalībnieki ar jau bija noguruši, tāpēc nolēmām saīsināt atlikušo gabalu. Tādu lauku ceļus, kas bija iezīmēti kartē mēs neatradām, tāpēc gājām pa taisno pa pļavu, līdz ceļam, kas izved uz dzelzceļu. Pārgājienu pabeidzām pa dzelzceļu sasniedzot skaisto dzelzceļa tiltu pār Raunu. Tas gan bija iežogots un apsargāts, lai cilvēki netiek klāt, bet pa gabalu mums izdevās to apskatīt.
Pārgājiens ir samērā nogurdinošs, jo nākas iet pa aizaugušiem upes krastiem un ik pa brītiņam jākāpj augšā un lejā pa stāvām nogāzēm. Pārgājiena maršruts ir aptuveni 20 km gars un mēs to ar atpūtas pauzēm un nelielām kļūmītēm veicām 8h.Jauku visiem Latvijas apceļošanu un vairāk dalieties savā pieredzē, lai citi arī var to izbaudīt!
