Kurzeme

  • 2 min lasīšanai
  • 24 foto
Izbraucaam no Riigas ap 7 no riita, kad sauliite veel nebija modusies, bet debesis bija pilnas zvaigzhnju. Kameer tikaam laukaa no Riigas jau saaka palikt gaishaaks. Pa celjam bija ljoti jauki riita miglas skati starp Kandavu un Kuldiigu. Netaalu no Kandavas celjsh bija ljoti slidens un viena mashiina bija apgaazusies ar kaajaam gaisaa. Kuldiiga sagaidiija muus ar jauku saulainu un dzestru riitu.Kuldiigaa mees iegaajaam paar veco kiegelju tiltu. Uudens liimenis Ventaa bija daudz augstaaks nekaa vasaraa. Izstaigaajaam pa miegaino Kuldiigu shkeersaam. Mums bija jauka gide, kura agraak bijusi Kuldiigaa prokurore, kaa arii beigusi konservatoriju. Taalaak muusu celjsh veda uz pavisam mazu ciemu - Almali, kura shajaa gadaa nosvineeja savu 650 gadi. Sajaa ciemaa bija ljoti jauki un sirsniigi cilveeki. Muus cienaaja ar pankuukaam un auglju teeju, kaa arii izraadiija muizhu un taas apkaartni. Peec tam muusu celjsh veda uz Alsungu, kur mees apskatiijaam Ordenja pili. Peec tam tikaamies ar slavenajaam Suitu sievaam, kuras mums staastiija par Alsungu, par saviem piedziivojumiem, par saviem darbiem un plaaniem. Vinjas bija ljoti optimistiskas. No vinjaam vareeja smelties speeka. Taakaa jau tuvojaas vakars un mums veel priekshaa bija celjsh, mums bija jaadodas taalaak uz Juurkalni, kur mees apskatiijaamies staavkrastu un arii Juurkalnes bazniicu, kur mums viens kungs jauki visu pastaastiija. Pie Juurkalnes biezhi atpuushas Igo Fomins. Jau pa tumsinju mees sasniedzaam Ulmali, kur bija ljoti tumsh. Riigaa taadu tumsu neatradiisi. Ar liidzpanjemtajaam lampinjaam mees izgaismojaam celju uz muizhas trepeem, kuras ir palikushas paari no muizhas. Muizhas cuuku kuuts ir izremonteeta untajaa tagad atrodas biblioteeka un tikshanaas vieta tiem nedaudzajiem cilveekiem, kuri shajaa pamestajaa vietaa veel ir palikushi. Kaadreiz sheit dziivojushi 800 cilveeku no kuriem palikushi tikai 100... Pa tumsinju mees gaajaam mekleet upurakmeni un atradaam. Akmens izstaroja nesaprotamu siltumu, kaut bija sameeraa dzestrs, bet sauss. Taalaak muusu celjsh veda uz Paavilostu. Uz viesu namu "Veeja paradiize". Vakaraa bija jauka paseedeeshana ar sarunaam, dazhi adiija, dazhi maaciijaas siet shnjores, dazhi vienkaarshi nedariija neko... Ap 10 devaamies pie miera. No riita es pamodos ap 6 un gaaju pastaigaaties pa dusosho pildeetu. Staigaajot es nesatiku gandriiz nevienu cilveeku iznjemot dazhus zvejniekus, kuri devaas viljnjainajaa juuraa zvejot. Paavilosta ir ljoti jauka veejaina un sakopta pilseeta. Palika ljoti labs un sakopts iespaidz. Kad es atgriezos viesu namaa, bija brokastis un tad visi devaamies gides pavadiiba ekskursijaa pa pilseetu. Saakaam mees apskati ar peleekajaam kaapaam, principaa tie ir smilshaini klajumi, uz kuriem laika gaitaa ir uzaugushi kjeerpji un citi trausli aigi, kaa arii priedes, kuras ir iestaadiijushi iedziivotaaji. Pie Paavilostas juuraa kaadus 10 m no krasta ir liels akmens - 15m apkaartmeers un 3m augstums. Peec tam mees gida pavadiibaa izstaigaajaam veel jo projaam miegaino pilseeteli. Apskatiijaam novadpeetnieciibas muzeju. Un kaa vienmeer laika bija par maz un mums bija jaadodas celjaa. Saule pavadiija muus visu laiku, bet taa vairs nav tik silta kaa pavasarii. Taalaak muusu celjsh veda uz Aprikiem. Kur mees apskatiijaam bazniicu, kura bija luteraanju ticiibai ljoti grezna, bet njemot veeraa, ka Alsungas novads ir vieniigais izteiktais katolju novads Kurzemee. Kaut gan bazniica bija ljoti skaista un sakopta, taa bija ljoti auksta. Taas draudzee ir tikai 16 cilveeki ar visaam no taa izrietoshajaam sekaam. Taalaak mees Aprikos apskatiijaam muizhu, kuraa patreiz atrodas saakumskola un novadpeetnieciibas muzejs. Muus uznjeema ljoti jauks ruukjis, kursh izvadaaja pa muizhas telpaam un muzeju. Bet kaa vienmeer laiks bija nepieluudzms un mums bija jaadodas taalaak. Taalaak mees apmekleejaam Ciiravu, kuraa arii ir muizha, bet taa ir skataama tikai uz bildeem, kaa rezultaataa gide muus izvadaaja pa savu lolojumu novadpeetnieciibas muzeju. Maakamaa pilseeta kuraa mees nonaacaam bija Aizpute. Pirmais ko mees sheit apmekleejaam bija maakslinieks Janis Gunars Kalnmalis. Bijaam pie vinja maajaas un darbniicaa. Vinjam ir ljoti forshas un daudz gleznas.. Peec tam ar autobusu apskatiijaam pilseetu un paeedaam ljoti garshiigas pusdienas. Veel mees apslatiijaam Aizputes muizhas eekas, bazniicu, Livonijas ordenja pilsdrupas, bijusho ebreju bazniicu. Jau atkal saaka kreeslot kad izbraucaam no Aizputes. Muusu celjsh jau virzaas Riigas virzienaa, bet viens apskates objekts veel atlicis. Taa ir Valtaiku bazniica, kurau katraa logaa ir vitraazhas. Izskatiijaas ljoti iespaidiigi, jo bazniica no iekshpuses bija izgaismota un muus gaidiija cilveeks, kursh visu pastaastiija un paraadiija. Tas bija ljoti jauks ekskursijas nosleegums, kaut arii liidz Riigai veel taads gabalinjsh bija jaabrauc.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais