Hola Barcelona!!!
|
Dana Putniece
|
Pirmo reizi manu ceļojumu aprakstu tapšanas vēsturē, savu sacerējumu sāku rakstīt vēl esot ceļojuma galamērķī – šoreiz saulainajā Barselonā! Ir vakars pirms lidojuma mājup, fonā skan spāņu mūzika, es sēžu ērtā dīvānā ar savu mazo datoriņu rokās un skatos caur lielajām stiklotajām balkona durvīm - ārā tikko ir norietējusi saule, vējā plīvo palmas, pa ielām joprojām nerimstoši plūst tūristi... Ideāls brīdis, lai pirmās sajūtas par Spāniju jau uzliktu uz papīra. Pārējais?! Pārējais taps, kad būšu mājās...
Ceļojums uz Barselonu! Tik gaidīts, bet ar tik negaidītiem pavērsieniem...
Izlidošana no Kauņas uz Žironu (Girona) bija ieplānota agrā 19.oktobra rītā, taču pāris dienas pirms lidojuma saņēmu īsziņu no Ryanair par mūsu reisa atcelšanu saistībā ar gaisa satiksmes darbinieku streiku Francijā. Brīdī, kad to uzzinājām, pārņēma šoks un absolūta neizpratne, ko darīt, jo viss taču jau bija saplānots... Tomēr, izvērtējot visus „par” un „pret”, nolēmām darīt visu, lai uz Spāniju tiktu. Ja reisi no Kauņas uz Žironu ietu katru dienu, problēmu nebūtu, bet reisi ir tikai divas reizes nedēļā. Tā nu beigās iegādājāmies biļetes ar pārsēšanos Brēmenē un dienu vēlāk kā sākotnēji bija plānots, pie tam vienu nakti vēl nācās pavadīt lidostā. Bet nu par visu pēc kārtas, dienu pa dienai līdz nonākšu līdz brīdim, ko aprakstīju pašā pirmajā rindkopā...
19.oktobris. Tā sākās mūsu došanās pretim spāņu zemei...
Ap pusdienlaiku vēl pēdējo reizi pārskatām ceļojumu somas un dodamies ceļā uz Kauņas lidostu, no kuras vakarā ir paredzēts mūsu reiss uz Brēmeni. Pirmo reizi Brēmenē es biju agrā pavasarī pirms nu jau gandrīz 2 gadiem, un tā kā arī toreiz Brēmenes lidostā nācās pavadīt vienu nakti, šoreiz par iespējām tur nakšņot nebija nekādu neskaidrību. Ceļojumā devos kopā ar saviem vecākiem un māsu.
20.oktobris. Hola España!
Ārā vēl valda tumsa, līst diezgan stiprs lietus, bet mēs ar smaidu uz lūpām kāpjam lidmašīnā uz Spāniju ar vēlmi vismaz uz nedēļu aizmist par biezajiem džemperiem, jakām, mēteļiem, zābakiem un visu pārējo ziemas garderobi. Taču iekāpjot lidmašīnā, seko paziņojums par izlidošanas aizkavēšanos franču streika dēļ... Šajā brīdī uz mirkli pārņēma neliels satraukums, taču nepamatots - pēc stundas nosēdēšanas lidmašīnā beidzot sākam kustību un esam jau gaisā!
Pēc 2 stundu lidojuma nolaižamies Žironas lidostā. Ārā spīd spoža saule, zilajās debesīs nav neviena mākonīša, bet...
No siltā laika ne vēsts - tikai +10 grādi!!!
Nodrebināmies, bet spara pilni dodamies laukā no lidostas iegādāties autobusa biļetes uz Barselonu (staciju Estacio del Nord). Turp-atpakaļ biļete vienam cilvēkam izmaksā tieši 21€. Brauciens līdz Barselonai ilgst aptuveni 1 stundu un tā laikā nemitīgi ar acs kaktiņu klusībā lūkojos uz autobusā izvietoto termometru cerībā, ka tomēr paliks siltāks. Un jā – tik tiešām! Ierodoties Barselonā gaisa temperatūra jau bija pakāpusies līdz +15 grādiem.
Tā kā Barselonā uzturēsimies veselu nedēļu, vispieņemamākais variants naktsmājām mums šķita dzīvokļa (apartments) īre. Dzīvokli ar visai graciozu nosaukumu „Harbour Palace” rezervējām www.rentals-barcelona.com. Mājas lapā netiek piedāvāts simtiem dzīvokļu, kā tas varbūt ir daudzās citās līdzīgās lapās. Toties serviss bija vienkārši perfekts! Kvalitāte, ne kvantitāte... Dzīvokļu īpašnieks ar iesauku Hop ir ļoti laipns un atsaucīgs, tāpēc, esot Barselonā, nešauboties varu ieteikt apmesties kādā no viņa dzīvokļiem.
Ar Hop bijām sarunājuši, ka tiklīdz ieradīsimies Barselonā, tā sazvanīsimies un vienosimies par precīzu tikšanās laiku. Tā arī darām un pēc 45 minūšu gājiena jau esam norunātajā tikšanās vietā – netālu no jūras un Kolumba statujas. Tur arī satiekam Hop un kopīgi dodamies uz mūsu dzīvokli, kur vēl nokārtojam pēdējās formalitātes un...
Dzīve Spānijā var sākties!!!
Ak, jā – Hop bija sagādājis mums arī lielisku vietējās apkārtnes karti ar atzīmētiem veikaliem, tirdziņiem, interneta punktiem, metro stacijām u.tml. Un tā kā pēc lidojuma mocīja diezgan liels izsalkums, ātri vien atradām tai pielietojumu! Tā tapa pirmās pusdienas Spānijā - bagetes, spāņu siers un vītināts šķiņķis, debešķīgas vietējās vīnogas, olīvas...
Pēc pusdienām nolēmām doties uz turpat netālu esošo pludmali pirmo reizi spert kāju Vidusjūrā. Gaisa temperatūra pēcpusdienā jau bija sasniegusi vairāk kā 20 grādu atzīmi, taču situācija uz ielām bija visai amizanta. Vietējie satuntulējušies jakās, šallēs, zābakos, bet tai pat laikā tūristi galvenokārt apkārt skraida visā plašajā vasaras garderobē! Līdzīga situācija valdīja arī pie jūras – ja cits sauļojas un peldas, tad cits sarāvies sēž krastā un ar apbrīnu vēro atpūtniekus.
Ko lai pastāstu par Vidusjūras pludmali Barselonā... jūra kā jūra, vienīgi smiltis ļoti rupjas. Pastaigājot pa tādām, ir skaidrs, ka mums Latvijā tiešām ir dota fantastiska dabas bagātība – vissmalkākās smiltis.
Pēc pastaigas svaigā gaisā un iepriekšējās negulētās nakts, jau sāka pārņemt pamatīgs nogurums. Tāpēc jau ap 8 vakarā devāmies gulēt. Bona nit (Arlabunakti)!
Šeit es lieku punktu ceļojuma apraksta tapšanai Spānijā, jo ir jau vēls un jādodas gulēt, lai rīt var piecelties un doties mājās, pēc kurām šajā ceļojuma laikā paspēju sailgoties ne reizi vien... Turpinājums sekos...
21.oktobris. Šodien ieplānota liela staigāšana – jāapskata Barselonas vecpilsēta, vairāki parki, laukumi...
Vispirms dodamies uz Park de la Ciutadella (Citadeles parku) – krāšņi zaļu, rāmu oāzi pašā vecpilsētas nomalē. Parka lepnums ir pasakainiem tēliem rotātā kaskādes strūklaka, savukārt, galvenā ieeja parkā ved cauri Trimfa arkai.
Pēc pastaigas pa parku sākam virzīties vairāk uz vecpilsētas pusi ar mērķi apskatīt ne vienu vien iecienītu apskates vietu! Piemēram, Palau de la Música Catalana (Kataloņu Mūzikas pili) un pēc tam – La Rambla – cilvēkiem burtiski pārpildīto Barselonas centrālo gājēju ielu!!! Ielas malās izvietoti tirgošanās stendi ar putnu būrīšiem, ziediem, suvenīriem, bet neviltotu gājēju uzmanību piesaista neskaitāmas apbrīnas vērtas dzīvās skulptūras, karikatūristi un citi mākslinieki. Manu apbrīnu visvairāk izpelnījās dzīvās skulptūras – sākot ar viskrāšņākajiem eņģeļiem un puķu bērniem un beidzot ar visellišķīgākajiem velniem, bezgalvaniem radījumiem un slepkavām, un visi to vien gaida, lai kāds garāmgājējs atkal kārtējo reizi atvērtu savu maciņu.
Aptuveni pa vidu La Ramblas avēnijai atrodas Mercat de la Boqueria - pārtikas tirgus, kurš gluži vai lūzt aiz pārtikas produktu pārpilnības un krāšņuma. Ko tik te nevar iegādāties – augļus un dārzeņus visdažādākajās varavīksnes krāsās, konfektes un saldumus, augstākās kvalitātes gaļu, jūras veltes, dīvainu formu un krāsu makaronus, tikko svaigi spiestas sulas un ko tik vēl ne! Tirgus krāšņums ir neaprakstāms, taču nedaudz līdzīgas ir arī visa šī krāšņuma cenas. Pie tam, dažādās tirgus vietās cenas ir atšķirīgas. Tāpēc noteikti nepērciet savu kāroto produktu pie pirmā tirgotāja, kas pagadās pa ceļam! Tirgū tiek pārdoti arī augļu trauciņi ar svaigi grieztiem augļiem. Ja pie ieejas trauciņa cena ir 3€, paejot tirgū nedaudz dziļāk – tur tādu pašu trauciņu dabūsiet divreiz lētāk!
Taču tukšām rokām aiziet nedrīkst – sapērkam garneles, kalmārus, vīģes, papaiju, svaigi spiesto sulu, pangasiju un meklējam ātrāko ceļu, kā tikt uz mājām, lai pirkumus novietotu īpaši drošā vietā!
22.oktobris. Montserrata...
Vilciens uz Montserratu iet no stacijas Espanya, tāpēc līdz stacijai dosimies ar metro. Biļete vienam braucienam ar metro izmaksā 1,40€. Ak, jā, un ja jau esmu sākusi runāt par metro... Kāpjot iekšā un kāpjot ārā no metro, kā arī pārvietojoties jebkur starp metro pārejām, kā arī, protams, jebkur citur pilsētā – uz ielām, parkos, sabiedriskās vietās – esiet uzmanīgi no kabatzagļiem!!! Ja mums pašiem ar to nebūtu nācies sastapties, es iespējams šo tēmu nemaz neskartu. Bet tagad silti iesaku ikvienam – somas labāk atstājiet mājās, bikšu kabatās nenēsājiet neko (ne priekšējās, ne aizmugurējās). Naudu vislabāk turēt krekla kabatās / jakas iekškabatās u.tml.
Turpinot par Montserratu... Iepriekš biju salasījusies vairākus ceļojuma aprakstus par sarežģīto nokļūšanu Montserratā, maldīšanos, un visbeidzot pat par trako kāpšanu kalnā ar kājām. Nekā tamlīdzīga! Protams, ja kaut kur dodas par galamērķi iepriekš neievācot nekādu informāciju, tad nokļūšana turp varētu būt īsta Ķīnas ābece. Tāpēc turpmākā rindkopa būs detalizēti veltīta tiem, kas savā ceļojumā arī plāno doties uz Montserratu. Vairs nekādas maldīšanās!
Praktiskais ceļvedis veiksmīgai nokļūšanai uz Montserratu...
Ieejot Espanya stacijā, sekojiet FGC dzelzceļa līnijas logotipam. Pēc tam ieraudzīsiet FGC biļešu automātus, kas arī ir vienīgā iespēja, lai iegādātos biļetes. Pirms pērkat biļetes, izdomājiet vai gribēsiet Montserratas kalnā braukt ar trošu vagoniņu vai ar vilcieniņu pa sliedēm, savukārt, līdz kalna pakājei Jūs aizvedīs vilciens. Biļešu automāti piedāvā iegādāties kombinētās biļetes, kas ietver gan braucienu ar vilcienu līdz Monstserratas kalnam un atpakaļ, gan arī vienu no veidiem kā nokļūt kalnā un pēc tam lejā no tā. Biļešu automātā Cable Car nozīmē trošu vagoniņu, savukārt, Funiculer – vilcieniņu. Turp-atpakaļ biļete ar trošu vagoniņu izmaksā 16€. Ja iegādāsieties biļeti ar trošu vagoniņu, jākāpj ārā būs Monserrat Aeri pieturā, savukārt, ja izvēlēsieties mazāk baiso kalna vilcieniņu, tad jākāpj ārā būs Monistrol pieturā. Vilciens uz Montserratu atiet no līnijas R5, kas ved uz Manresu. Ja nu tomēr jums būs kādas neskaidrības, noteikti palīdzēs FGC darbinieki, kuri to vien dara, kā stāv pie biļešu automātiem, palīdzot tūristiem iegādāties biļetes un pēc tam nokļūt īstajā vilcienā.
Pēc aptuveni stundu ilga brauciena ar vilcienu beidzot esam Montserratas kalna pakājē. Pie iekāpšanas trošu vagoniņā izveidojusies jau pagara rinda, taču tā ātri kustas uz priekš un nemanot jau arī paši traucamies elpu aizraujošā braucienā pretim kalna virsotnei un biezai miglai.
Montserratas kalns tulkojumā nozīmē „Robotais kalns”, tā augstākā virsotne paceļas 1236 metru augstumā un kalnā atrodas Katalonijas svētākā vieta – Montserratas klosteris.
Aprakstīt sajūtas un redzēto nav iespējams... Tas šķiet tik nereāli, netverami un apbrīnojami... mazu daļiņu no maniem iespaidiem varēsiet aplūkot fotogrāfijās, taču tas miers un svaigais kalnu gaiss nav ietverams nekur, to vienkārši ir jāizbauda un jāizjūt katram pašam. Esot Montserratas klosterī noteikti iesaku apmeklēt Baziliku. Parasti divas reizes dienā (ap 13 un 18 ) tieši tur notiek klostera zēnu kora koncerts. Lai arī koris dziedāja vien dažas dziesmas, tas noteikti ir tā vērts. Taču, ja vēlaties atrast kādu brīvu sēdvietu, iesaku uz Baziliku doties jau laicīgi.
Protams, iesaku pamēģināt arī pastaigas kalnos... Esot pie Montserratas klostera tieši pretējās kalna puses virsotnē ieraudzīsiet krustu. Varbūt sākumā liksies, ka tas ir nesamērīgi tālu, bet tā nebūt nav...
Gājiens mijas ar elpu aizraujošiem un prātu neaptveramiem skatiem un esot kalna pretējā pusē tikai tā pa īstam var novērtēt Montserratas klostera patieso burvību.
23. oktobris.
Uz savām mazajām pierakstu lapiņām šo rītu esmu atzīmējusi kā vissiltāko – jau 9 no rīta laukā valda +17 grādu siltums.
Šodien būs pirmā diena, kad sāksim izmantot iegādātās Barselonas kartes (Barcelona Card). Tās iespējams iegādāties visos tūrisma informācijas birojos, taču iesaku ņemt vērā, ka informācijas biroji nestrādā brīvdienās. Karti iespējams iegādāties uz 2,3,4 vai 5 dienām un tā ietver braukšanu par brīvu pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī virkni atlaižu dažādās apskates un izklaides vietās.
Vispirms atlaidi izmantojam no mājām netālu esošajā Akvārijā (L'aquarium). Nenoliegšu, ka šis bija vislabākais akvārijs, kurā līdz šim biju bijusi, tāpēc to noteikti varu ieteikt apmeklēt!
Pēc akvārija apmeklējuma turpinājām savu dienu saistīt ar ūdens tēmu un devāmies pusotras stundas izbraucienā ar kuģīti (Las Golondrinas) pa Vidusjūras piekrasti gar Port Vell un Port Olympic rajoniem. Ja parasti šāds izbrauciens maksātu gandrīz 14€, tad ar Barselonas karti tas ir par brīvu.
Turpat blakus kuģīša piestātnei atrodas arī Kolumba statuja, tāpēc pie reizes nolemjam uzbraukt arī tajā un izpētīt Barselonu no putna lidojuma. Platība statujas skatu laukumiņā ir patiešām maza, taču skati, kas no tā redzami ir ļoti skaisti – it sevišķi uz jahtu piestātnēm Port Vell rajonā un La Ramblas avēniju, kas ar savām zaļojošo koku alejām uzskatāmi vijas cauri visai pilsētai. Taču no Kolumba statujas man visvairāk atmiņā paliks lifta puisis. Hmm... nu varbūt ne tāpēc, ka viņš būtu bijis burvīgs spāņu princis, bet gan savu zināšanu dēļ! Kad ar liftu no statujas devāmies lejā, viņš apjautājās no kurienes esam. Kad atbildējām, ka no Latvijas, viņš iesaucās...
Ahhh, you will say Paldies!
Kad pajautājām, vai viņš zina vēl kādu vārdu latviski, izrādās – nē, bet viņš zinot ļoti daudz vārdu ļoti daudzās pasaules valodās. Kad kāpām ārā no lifta, lifta puisis gribēja uzzināt, kā latviski atvadīties. Mans tētis jau gribēja viņam iemācīt sarežģīto - uz redzēšanos, kad es iesaucos - Atā un tas lifta puisim tā iepatikās, ka nešaubos, ka viņš to noteikti atcerēsies!
Pēc tam mūsu ceļš veda uz Montžuikas (Montjuïc) parku, kas 1992.gadā bija Olimpisko spēļu galvenā norises vieta. Izrādās par godu spēlēm, Barselonā tika veikti neskaitāmi atjaunošanas darbi un uzlabojumi, tai skaitā arī šajā parkā. Parkā atrodas daudzi sporta laukumi, kā arī olimpiskais stadions. Ak, jā, Montžuikas parkā atrodas arī Maģiskā strūklaka (Font Màgica). Biju lasījusi, ka ik pēc noteikta laika tieši šajā strūklakā notiekot neaprakstāma ūdens, gaismas un skaņu izrāde. Taču kā izrādījās, mūsu viesošanās laikā, tā diemžēl bija nodota rekonstrukcijai.
Parkā apmeklējām arī Poble Espanyol jeb spāņu ciematiņu, kurā attēlotas dažādu Spānijas novadu ievērojamākās ēkas un ielas, tikai nedaudz mazākā mērogā. Hmm... iespējams, ja iepriekš būtu painteresējusies, man būtu vairāk skaidrs, kādas ēkas es tur apskatīju un kāda Spānijā tām ir nozīme.
24.oktobris. Pēdējā diena, ko esam nolēmuši veltīt cītīgai Barselonas apskatei!
Barselonas kartes, ko bijām iegādājušies, deva iespēju bez maksas apmeklēt zinātnes muzeju CosmoCaixa, kas atrodas Tibidabo kalna apkārtnē. Tā kā autobusus izmantot varējām bez maksas, sēdāmies autobusā ar numuru 17, kas mūs aizveda līdz pašai Tibidabo kalna pakājei. Pusceļā uz kalnu ved pēdējais vēl Barselonā darbojošais tramvajs, ko arī bijām nolēmuši izmantot. Taču liels bija mūsu pārsteigums, kad netīšām uz savas Barselonas kartes ieraudzījām, ka tieši šis tramvajs nav iekļauts to transportlīdzekļu sarakstā, ar kuru varam pārvietoties bez maksas. Kaut gan laipnā spāniete tūrisma birojā mums skaidri un gaiši paskaidroja, ka mums par brīvu būs viss sabiedriskais transports, kas kursē pa zemi (par brīvu neesot vienīgi trošu vagoniņi). Nu labi, kāpsim kājām...
Nez kāpēc, bet ar šo tramvaja nebūšanu mūsu nedienas nebeidzās. Zinātnes muzeja apskate noteikti ir tā vērta, muzejs ir pārpildīts ar interaktīvām ekspozīcijām un cilvēki ar savām rokām var radīt smilšu vētras, virpuļviesuļus, sniega vētras un ar pāris roku pieskārieniem pārbaudīt neskaitāmus fizikas likumus. Taču viens no iemesliem, kādēļ devāmies uz muzeju, bija vēlme redzēt imitēto Amazones lietusmežu. Diemžēl izrādījās, ka mūsu „par brīvu” biļete apmeklējumu uz tik kārotajiem Amazones lietusmežiem neiekļauj.
Nez kāpēc šajā brīdī radās sajūta, ka Barselonā tūristus nemaz nemīl!
Pēc visu fizikas plašā likumu klāsta pārbaudes devāmies uz funikulieri jeb vilcieniņu, kas mūs uzvedīs līdz pašai Tibidabo kalna virsotnei. Arī funikulieris nebija par brīvu, tāpēc nācās vien šķirties no 4€, lai nokļūtu augšup un pēc tam lejup. Īstenībā Tibidabo kalnu devāmies apmeklēt tikai ar vienu mērķi – lai uzbrauktu Torre de Collserola jeb 288 metru augstajā telekomunikāciju tornī, jo bijām lasījuši, ka tieši no turienes paveroties visaptverošākais skats uz Barselonu un ne tikai. Skaidrā laikā varot redzēt pat Montserratas kalnu un Pirenejus. Tornī tūristus nogādā stiklots lifts, kas ir diezgan baiss piedzīvojums, taču kopumā torņa apmeklējums noteikti ir tā vērts. Tibidabo kalnā atrodas arī atrakciju parks, taču manā skatījumā tas nebija pilnīgi nekas salīdzinājumā, piemēram, ar Stokholmas Tivoli atrakciju parku.
Pārējā dienas daļa tika veltīta izcilā un Barselonas slavenākā arhitekta Antonio Gaudi arhitektūras šedevriem – La Pedrera, Casa Batllóun Sv. Ģimenes baznīcai jeb Sagrada Familia. Noteikti ievērības cienīgas ir arī visas šīs ēkas no iekšpuses, taču tā kā cenas bija salīdzinoši ļoti augstas, nolēmām tās apskatīt tikai no ārpuses. Ar Gaudi brīnumainajiem darbiem joprojām turpinām savu dienu un dodamies uz Park Güell. Parks atrodas kalnainā vietā un ceļš turp ved pa daudziem elevatoriem, slīpām gājēju ietvēm... Saka, ka šis parks esot Gaudi nevaldāmās iztēles auglis, un nav jau arī nekāds brīnums - ikviens parka nostūris sevī glabā kādu Gaudi mākslas darbu. Parkā ir ļoti daudz elementu, kas veidoti no sadauzītām keramikas flīzēm, tai skaitā slavenā ķirzaciņas skulptūra. Lai pie tās nofotografētos, rinda bija neiedomājama. Visi ķer kadrus un tu esi burtiski laimīgs, ja esi paspējis nobildēties pie tā.
Hmm... vai tiešām ceļojums pa Barselonu jau tuvojas savam noslēgumam?!
25.oktobris. Mājas, mājas... cik patīkami skan šis vārds...
Diena, kurai pirmo reizi visas nedēļas laikā mums nebija nekādu plānu. Devāmies uz pastu nosūtīt pastkartītes, sapirkām suvenīrus un spāņu gardumus mājas palicējiem un gatavojāmies atpakaļceļam, jo agri no rīta ir paredzēts lidojums mājup. Kad somas bija sakrāmētas, nolēmu, ka vēl būtu pāragri doties gulēt, tāpēc jāķeras klāt savam ceļojumu aprakstam...
