Atgriežoties Insbrukā!

  • 3 min lasīšanai
  • 52 foto
Apmēram divas nedēļas pirms brauciena saņēmu sms ar tekstu- nevēlies braukt uz Austriju pa 90Ls? Protams, ka gribu :) Tā viss sākās. Maršruts jau iepriekš zināms, jo pirms 3 gadiem piedalījos līdzīgā braucienā, proti, brauciens uz vieglatlētikas sacensībām Insbrukā. Vēlējos atgriezties vietās, kur jau ir būts, šoreiz vairs ne kā dalībniece sacensībās, bet gan kā līdzjūtēja, tūriste un Austrijas mīle. :) 1. diena. Izbraucām jūlija sākumā, šķiet, 1.jūlijā. Satikšanās vietā mums sagaidīja ne visai simpātisks Mercedes firmas 19 vietīgs busiņš, protams, jau tika smīkņāts par to vai tāds izturēs līdz mūsu galamērķim. Vēl viens pārbaudījums- karsts laiks+autobuss bez kondicioniera. Pirmajā dienā tikām līdz Krakovai, hostelī iekārtojāmies apmēram 3 no rīta, jo mazliet pievīla navigācija. 2.diena. No rīta maza pastaiga pa Krakovu. Šoferi piekodina, lai Krakovā nemeklējam kādu ēstuvīti, jo redz izbraucot no Krakovas piestāsim kādā vietā un tur, lūk, paēdīsim. Tikām ārā no Krakovas, ēstuvītes nav. Bet seko kāds cits pārsteigums, ne no kā, ne no šā, pavecais Mersis šosejas vidū noslāpa. Nu ko, visi puiši laukā un stumj autobusu nost no šosejas kādā mazākas nozīmes ceļā, visai amizants skats, jo liela satiksme. Mums par laimi autobuss tika visai ātri salabots. Varam turpināt! Mersi, turies! Tuvojoties Čehijas-Austrijas robežai, ēstuvītes nav, tukši punči :( Uz jautājumu- kad būs solītā ēstuve, šoferi atbildēja- nekur jau nebija, mēs nevaram nogriezties no šosejas. Tomēr apžēlojās un netālu no Austrijas robežās apstājās kādā pilsētiņā, kur restorāni uz katra soļa, šoreiz ne pa kabatai.. Pacietība vēl ir un kādā no citām mazajām pilsētiņām iegriezāmies kādā vietējā kafejnīcā, tur burvīgs čehu gulašs. Tālāk ceļš cauri Austrijai līdz Insbrukai. Braukt no Vīnes puses tiešām ir kas lielisks, var redzēt kā kalni aug! Mīlu Austriju naktī, tās mazās, mīlīgās baznīciņas katrā ciematā, apgaismotās pilis un vēl šur tur sāk pavīdēt kalni. Ik katru reizi ieraugot Alpus, sajūta ir kā pirmo reiz, elpa aizraujas. 3.diena. Apmēram 6 no rīta esam galapunktā, proti, mazpilsētā Inzing, 10km attālumā no Insbrukas uz rietumiem. Šeit biju pirms 3 gadiem, šoreiz sajūsma nav tik liela. Bet ir interesanti vērot, kas mainījies, iegriezties mazajā maizes veikaliņā, izstaigāt visas ielas, aiziet līdz baznīcai, atveldzēties baseinā un vēl un vēl.. Divas naktis mūsu mājas būs Inzingas skolas sporta zāle. Ieturam agrās brokastis un dodamies uz dzelceļa staciju Inzing, lai brauktu uz Insbuku. Biļetes nopērkamas automātos, līdz Insbrukai samaksāju apmēram 1 Eiro. Vilciens kluss, ātrs, aiz loga pavīd kalni, ciemati.. Esam Insbrukā, Tiroles galvaspilsētā un 2 Olimpisko spēļu mājvietā. Šodien mūsu mērķis- Hafelehar, viena no virsotnēm Insbrukas apkaimē. Biļete vagoniņam maksā 20 Eiro. Seko vairākas pārsēšanās. Ar mums kopā brauc bariņš puišu, tērpti gluži kā motosportisti, viņiem līdzi velosipēdi, kā noprotu, viņi pēc tam laidīsies lejup pa kalnu takām. Augšā esam apmēram 2,2 km augstumā. Augstums nav liels, bet ainavu dažādība ir lieliska. Vienā pusē Insbruka, otrā vieni vienīgi Alpi. No augšas pavērās skats uz pilsētu, trampalīnlēkšanas vietu, Innas upi, saskatījām arī stadionu un Insbrukas lidostu. Alpu flora šeit bruvīga, katrs atšķirīgs ziediņš tiek nofotogrāfēts. Pāris stundas pavadījām augšā, tā vienkārši staigājot, vērojot, apbrīnojot un izklaidējot citus tūristus.. Proti, izcēlās kāds puisis no mūsu grupas, kurš sadomāja šļūkt lejup pa sniegu, viņam nācās laicīgi nobremzēt, lai nenokristu lejā. Šādi priecājoties par sniegu, ievērojām, ka vairāki tūristi rāda uz mums ar pirksiem. Kā arī izpelnījāmies citu uzmanību, rāpjoties augšup pa akmeņiem, bīstami, bet vai aizliegti? Kāds pavecāks vīrietis arī bija nolēmis darīt to pašu, atnāca, paskatījās un nodomāja- labāk nē! :D Otrajā dienas pusē tika apskatīta Insbrukas vecpilsēta, Hofburga, Zelta jumtiņš, kurš nav nemaz tik ievērības cienīgs, gājēju iela ar nebeidzamiem suvenīru veikaliņiem, Marijas statuja un vēl, vēl. Apskati noslēdzām ar sevis aplaimošanu, gards saldējums kādā no mazajām saldējuma cafe. Esam laimīgi, jā!!!! Mazliet apjūkām ar vilcienu biļetēm, kāda sieviete apgalvoja, ka nopirktā biļete ir izmantojama tikai un vienīgi autobusam, nevis vilcienam. Neatrodot vajadzīgo autobusu, uzzinam, ka biļete der gan vilcienam, gan autobusam. Un joprojām esam laimīgi! Diena vēl nav beigusies, esot Inzingā, dodamies uz vietējo peldbaseinu atveldzēties. Austrieši māk baudīt dzīvi! Par to pārliecinos atkal un atkal! Pēc peldes, volejbola mačs, iesaistoties arī šoferiem :) Vakars noslēdzās ar pastaigu pa naksnīgo ciematiņu. Atceros, ka pirmajā reizē esot šeit, ar draudzeni atradām kādu mākslīgi būvētu ūdenskritumu mežā ielokā. Tā nu mēs devāmies uz šo ūdenskritumu, plunčājāmies, kāds no mūsu puišiem pārbrida ūdenskritumu un nogāja lejā, lai varētu uzņemt kādu bildi. Pēkšņi ieradās kāds tuvējo māju iedzīvotājs un sāka rādīt kulakus. Ar to arī mans miermīlīgo austriešu iespaids ir beidzies. Būtībā paši bijām vainīgi, austrietis mums brīdināja, ka nav visai droši šeit uzturēties. Dodamies prom. 4.diena. Attā, Inzing! Pēdējās pastaigas, dodamies uz Insbrukas stadionu. Turēsim īkšķus par mūsējiem. Ai, kā nagi niezēja pašai piedalīties, bet ir vecuma ierobežojums- līdz 18 gadiem. Labs starts mūsējiem, vairākas medaļas, viens kauss :). Lai kā negribētos, sākas mājupceļš. Attā, attā, Austrija! Nakts brauciens autobusā. 5.diena. Esam Krakovā, 11h Krakovas apskate. Pilsēta ar skaistu vecpilsētu, dažādiem interesantiem veikaliņiem. Diena pilnīgi pietiek tās apskatei. Nakts brauciens. 6.diena. Mājas! Uz pusdienām esam mājās! Brauciens ir beidzies, gribās vēl, mazliet mazuma piegarša..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais