Kontrastu zeme

Lana Labzare 04.11.2010 8 min lasīšanai 138 foto

Kontrastu valsts.

Ja man vajadzētu noraksturot šo valsti vienā vārdā, tad noteikt varētu teikt- kontrasti, bet tieši tas padara šo vietu unikālu uz pārējo Eiropas valstu fona. Domāju, ka to vajadzētu apskatīt noteikti tiem, kas vēlas redzēt kaut ko dabīgu, zināmā mēra savdabīgu un nesamākslotu.

Valsts galvaspilsēta ir Skopje, stāsts par pilsētu ir jāsāk no bijušās dzelzceļa stacijas, kur atrodas apstājies pulkstenis, tas apstājies vienā no traģiskākajām dienām priekš visiem valsts iedzīvotājiem- 6.1 balles stipras zemestrīces laikā (1963. gadā), kura sagrāva apmēram 80% pilsētas, izmainot pilsētas vaibstus uz visiem laikiem, tādēļ pilsētā ir tik daudz ēku postsocialistiskā stilā, jo lielākā daļa tika atjaunota piecu gadu laikā. Pilsētā dzīvo ap miljons iedzīvotāju, kas ir gandrīz puse no valsts kopējā iedzīvotāju skaita (Kopumā valstī ir apmēram 2,5 miljonu), tā robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju un Albāniju.

Iespējas nokļūt.

Sarežģītas bija pirmais vārds, kas ienāca prātā. No Rīgas var nokļūt ar Czeach airlines līdz pašai Skopje, bet būs jāgaida lidostā 19 stundas. Ir iespējams aizdoties līdz tuvējām kaimiņvalstīm, vienā reizē, es lidoju uz Sofiju un tad ar autobusu līdz Skopje (maksāja 20 euro vienā virzienā), Iespējams ar Airbaltic aizbraukt līdz Belgradai un tad arī ar autobusu līdz Skopje. Katrā ziņā, es lidoju divas reizes un izmantoju Czeach airlines.

Cilvēki.

Kopumā jāsaka par pašiem maķedoniešiem, ļoti sirsnīgi, atklāti, ja viņiem kaut kas nepatiks, tad tas tiks arī pateikts, bet tajā pašā laikā kautrīgi, ļoti sirsnīgi pret sev tuvākajiem, nepazīstamajiem laipni atbildēs, šie cilvēki ir ļoti lepni, ka ir Aleksandra Lielā pēcteči.

Klimats.

Šeit ir kā sieviete, nekad neko nevar zināt, vienu brīdi spīd saule, bet otrā līst lietus kā no spaiņiem, vasarā ir periods, kad lietus līst kādas divas nedēļas no vietas un pēc tam ir atkal karstums. Ziemā ir arī sniegs, dažkārt silts laiks, kad viss tas vienā mirklī izkūst, vasarā- karsts, pāri pa 40 grādiem, pavasarī- viss plaukst, ielas vienos ziedos un zaļās lapās, rudenī, tas viss iekrāsojas zeltainās krāsās.

Apskates objekti.

Daba šeit ir neatkārtojama, valsts ir kalnu ieskauta...

Kanjons- Matka1, iekšienē ezers, kas veidots cilvēku rokām 1927. gadā- Matka, šeit var doties izbraukumā ar laivām(3 Ls no cilvēka) uz Eiropā dziļākajām alām, ieturēt kafejnīcā maltīti ar skaistu skatu, šie skati atgādina kaut ko no internetā redzētājām fotogrāfijām un noteikt aiziet pastaigāties pa taciņām gar kanjonu. Iesaku uz turieni doties vislabākajā gadījumā ar mašīnu vai taksi, tas ir 15 minūšu braucienā no Skopjes centra.

Vodno virsotne (1066), kurā ir milzīgs krusts, kas ir lielākais pasaulē(tika uzbūvēts 2002. gadā), to var redzēt 40 km rādiusā, naktī tas tiek izgaismots un bezvējā var aizbraukt ar liftu līdz krusta vidum, lai labāk redzētu panorāmu. Līdz augšai: var uzkāp, ja kāds vēlas fiziskās aktivitātes (kāpšana kopā ir kādas 5 stundas) vai arī vasarā var aizbraukt ar mašīnu.

Mātes Terēzas memoriālais muzejs, kas ir dzimusi Skopje, par šo faktu biju pārsteigta, daudzi zina par šo vēsturisko personu, bet, cik daudzi pamanījuši, ka viņa ir no Maķedonijas. Šī memoriālā māja ir ļoti gaiša un ja ir iespēja noteikt to vajadzētu apmeklēt (ieeja ir bezmaksas).

Kale cietoksnis, kas ir būvēts 6. gs. No šī cietokšņa paveras fantastisks panorāmas skats uz visu Skopje, gan uz urbāno pusi, gan uz dabu.

Turku bazārs un aiz tā parastais bazārs, kuru noteikt ir jāapmeklē jebkuram cilvēkam, kas izvēlējies paviesoties šajā valstī dēļ augļiem, dārzeņiem, kā arī iespējams iegādāties dažādus bižutērijas izstrādājumus par ļoti zemām izmaksām (ja vēlaties iegādāties bižutēriju, ieteiktu doties aiz augļiem un dārzeņiem, tur ir pāris galdi, kur var nopirkt pat uz pusi lētāk nekā tirgus sākumā). Šajā vietā ir daudz juvelierizstrādājumu veikalu, lēti suvenīri un var atrast viltotu zīmolu preces, gluži kā Turcijā.

Netālu no Veles- ir ezers, uz kura ir restorāns tādā kā kuģī, restorānā var garšīgi paēst un augšējā stāvā ir viesnīca.

Mavrova- ezers, kura vienā pusē ūdenī ir baznīcas tornis, kas tika appludināta pirms vairākiem gadiem, tagad blakus ir jauna baznīca. Kalns esot ideāla vieta, kur doties slēpot, kaut gan pati neslēpoju, bet dzirdēju atsauksmes, ka esot lētāk kā citās valstīs un efekts tāds pats.

Ohrid viens no vecākajiem ezeriem pasaulē, iekļauts Usenco aizsargājamo vietu sarakstā un Maķedonijas pērle, pie kuras savā laikā tika izdomāts kirlics. Šeit var novērot īstu dienvidnieku dzīvesveidu, no rītam visi gulšņā pludmalē, spēlē volejbolu, peldas, kāds makšķerē un vakarā dodas izklaidēties. Varu teikt, ka šo pilsētu noteikt ir jāredz, kur valdīja valdnieks Samoil un domāju, ka savulaik ir apciemojos pats Aleksandrs Lielais. Sākotnēji, lai šeit apmestos ir nepieciešams atrast guļvietu, kuru šeit ir vairāk nekā saprašanas, ļoti daudzi cilvēki sēž uz galvenās ielas ar izkārtnēm rokās „sobi-rooms”, istabas var atrast no 2,5 Ls, pārsvarā gan 3,5 Ls līdz pat 7 Ls un uz augšu par cilvēku.Ar telti gan var būt problēmas, jo nav speciālas vietas, kur to novietot - izņemot vienu no pludmalēm, kur ir 7 Ls par telti. Pludmaļu šeit ir daudz, bet viena no iecienītākajām ir Gradište uz kuru var aizkļūt ar mikroautobusu par 0.60 sant. Parasto takšu pakalpojumus šeit labāk neizmantot, jo tie krāpjas, ņem uz pusi dārgāk, vislabāk izmantot „Belij Mercedec „ (1580), kuriem tarifi ir tādi paši kā Skopje. Noteikt ir jāapskata vecpilsēta, valdnieka Samoil cietoksnis, Panteonu, baznīcas- Sv. Sofia, Sv. Panteleimon u.c., apskatīt slavenās Ohrid pērles, kuras taisa no zivju zvīņām- oriģinālās pērles veido tikai 2 ģimenes, izbaudīt nakts dzīvi, sajust šīs pilsētas garšu un smaržu jeb vienkārši izbaudīt tās atmosfēru. Interesanta vieta ir Sv. Naumi, vieta, kur slavenais ezers sākas, necila auksta upīte, kurā ir kristāla dzidrs ūdens. Izejot cauri nelielam tirdziņam var nokļūt līdz baznīcai, kas celta 13. gs. ar debešķīgu skatu, šeit var redzēt Albāniju un visu Ohrid ezeru. Un kā viena no interesantākajām vietām bija muzejs uz ūdens, eksponāti, kuri datējami starp 1200 un 700 gadu pirms mūsu ēras, šis ciemats bija apdzīvots jau tajā laikā, ezera krastos pirms pāris gadiem tika atrasts vesels ciemats.

Jāsaka, ka Ohrid uz manis atstāja īpašu iespaidus, kaut kas ļoti skaists un neatkārtojams…ko noteikt vēlētos apciemot vēlreiz.

Kozjak debešķīga vieta, kur ir iespējams tvert adrenalīnu, paveroties no klints augšu uz leju, starp kalniem ieskauts ezers, ko var redzēt vairāku simtu metru augstumā.

Dojran ezers, kas ir kā radīts makšķerniekiem, jo zivis pašas lec laivā, arī man kā nepieredzējušam amatierim izdevās noķert trīs zivis, tādēļ domāju, ka pieredzējušam ķērājam, tur noteikt būtu ko darīt. Ūdens tur ir ļoti silts, gaiss ir karsts, jo šī vieta ir pie pašas Grieķijas robežas, līdz tai var aiziet ar kājām. Gar ielām aug krāsaini rododendru krūmi, olīvas, granātāboli, vīģes, kivi un daudz kas cits. Šajā vietā ieteiktu apskatīt zvejnieku mājiņas, kas ir ļoti senas un tagad tiek izmantota kā vieta, no kuras ielekt ūdenī. Pludmale ir pilna ar cilvēkiem, jāmin, ka augusta sākumā bija aļģu ziedēšanas laiks un vēl nezināmu insektu šķilšanās laiks, kas nogalināja gandrīz jebkādu vēlmi doties ūdenī, šī dabas parādība tomēr pēc pāris dienām beidzās un varēja normāli ieiet ūdenī, ieteiktu izmēģināt, dūņu vannas, tiem, kam patīk alternatīvā medicīna.

Strumica, man pašai neizdevās ieraudzīt šos ūdenskritumus, bet noteikt ieteiktu uz tiem aizbraukt, esmu redzējusi citu cilvēku fotogrāfijas un izskatījās fantastiski.

Virtuve.

Paprika un tomāti ir sastopami praktiski visos ēdienos, uzturā maķedonieši lieto, tos tāpat kā mēs kartupeļus, jāmin, ka vēl te tiek ēsts daudz gaļas un vasarās bieži tiek braukts cep šašlikus pie dabas.

Ajvars ir viens no nacionālajiem salātiem, kas tiek gatavots uz ziemu- septembra beigās un oktobra sākuma, kad visa Maķedonija smaržo pēc paprikām. Par recepti ir tā, ka, cik ģimeņu- tik arī recepšu kā to gatavot, bet, galvenokārt, galvenās sastāvdaļas ir paprika, tomāti un burkāni, tas tiek vārīts vairākas dienas pēc kārtas un palīga dodas visi kaimiņi, jo katra paprika tiek apcepta un pēc tam nomizota ar rokām- tas ir rūpīgs darbs, kura tiek ieguldīts daudz pacietības un mīlestības, katra ģimene vidēji sagatavo no 50 līdz 100 kg papriku, lai pietiek visai ziemai.

Uzturā tiek lietots daudz baltmaizes pie visiem ēdieniem un visās ēdienreizēs (pat pusdienu pārtraukumā cilvēki dodas pēc kiflām- bulciņām), kas man šķita nogurdinoši un lika trīs mēnešu laikā, tik ļoti sailgoties pēc rupjmaizes, ka Latvijā vairs pat nespēju paskatīties uz baltmaizi.

Daudz tiek lietots arī siers (govs, kazas, aitas piena un sajaukums), gaļa, rīsi, pupas, vīns, pārsvarā sarkanvīns, kas ir patīkams garšas kārpiņām un makam, jo vīns šeit ir lēts un labs(sākot no viena lata līdz desmit).

Ziemā uzturā tiek lietota pārsvarā gaļa, siers, vasarā daudz augļu un dārzeņu, kas ir ļoti lēti sākot no 10 santīmiem kg, pēc tiem jādodas uz lielo bazāru, kā, piemēram, kg gurķu tajā ir 20 sant., tomāti 30 sant., persiki 25 sant., kad ir sezona kādiem no augļiem, tos var nopirkt par santīmiem, kā, piemēram, (augustā) vīnogas ir 20 santīmi un drīzumā būs 10 santīmi, arbūzi 15 sant., paprika 15 sant., un uz leju, kopumā var teikt, ka maltīti (4 cilvēkiem) var pagatavot sakot no 1 līdz 4 latiem.

Cenas.

Ir kopumā zemākas visās jomās, degviela ir apmēram 70 sant., litrā, taksometrs maksā no 50 santīmiem par 1 km, parasti devāmies uz klubu un mājām ar taksometru no viena rajona uz otru maksājot 2 latus un ja brauc vēl 4 cilvēki tad šķiet, ka vispār brauc pa brīvu, no lidostas līdz Skopjes centram būs apmēram 6 lati jeb 600 denāri.

Komunālie maksājumi arī nav lieli vidēji par elektrību tie ir kādi pāris latu, siltums tiek iegūts pārsvarā ar elektrisko sildītāju palīdzību, tādēļ dzīvojot uz vietas ziemā nereti var nosalt, ko man nācās piedzīvot vairāk kārt, ja dzīvo dzīvokļos, kur ir centrālā apkure visu gadu katru mēnesi ir jāmaksā 25 lati.

Izklaides.

Ziemā- tā ir došanās uz klubiem un pirms tam ieturot maltīti kādā no kafejnīcām, var ari doties iekarot kādu kalna vai paugura virsotni, vasarā došanās pie dabas, makšķerēšana, pastaigas, dejas āra klubos un noteikt sēdēšana āra kafejnīcās, kopumā biju pārsteigta, cik daudz cilvēku pavada laiku kafejnīcās, viņi tajās ir praktiski visu laiku, darba dienās brīvdienās, svētkos...

Ikdien.

Jāsaka, ka ikdiena paiet nesteidzoties un izbaudot, it sevišķi vasarā, kad temperatūras stabiņš nereti ir ap 40 grādiem. Visbiežāk cilvēki sēž ārā un dzer kaut ko veldzējošu arī tie, kas strādā veikalos. Pēc darbadienas daudzi dodas uz bazāru iepirkt svaigus produktus vakariņām, kas ir lēti un garšīgi. Nedēļas nogalē daudzi dodas izklaidēties un ļoti bieži vakari tiek pavadīti sēžot āra kafejnīcās dzerot kafiju vai vīnu ar draugiem. Visi lielākie svētki tiek svinēti centrālajā laukumā uz Jauno gadu ir liela mākslīgā egle, jāmin, ka uz šiem svētkiem nekur neredzēju dabīgās eglītes, notiek koncerti un dažādi deju priekšnesumi.

Jāmin, ka futbola sezona praktiski visi skatās spēles, gan mājās, gan uz ielas, gan arī āra kafejnīcās un dažkārt, kad spēles notiek stadionā daudzi dodas uz turieni. Pašai izdevās noskatīties latviešu (Ventspils) spēli ar maķedoniešiem (Teteks), kur laikam biju vienīgā mūsu komandas līdzjutēja.

Lietas, ko vajadzētu ievērot:

Runājot ar vietējiem, neieteiktu runāt par Maķedonijas attiecībām ar Grieķiju, tas ir sens konflikts, kur var teikt, ka Grieķijai ir slimīga fobija, ka Maķedonija pretendē uz teritoriju, kas saucas tieši tāpat Grieķijā. Manuprāt, Grieķija uzvedas neadekvāti, tieši dēļ šīs valsts interesēm, Maķedonijai tiek traucēta un tika liegta pirms vairākiem gadiem iespēja iestāties ES un NATO (Grieķija izmantoja savas veto tiesības, lai nepieļautu kaimiņu iestāšanos aliansēs). Pašlaik aktīvi tiek diskutēts par vārda maiņu no FYROM uz Republic of Vardar Macedonia, tomēr es nesaprotu, kā kāda valsts mūsdienu laikmetā var likt otrai nomainīt savu vēsturisko nosaukumu, dēļ savām iedomām.

Šeit ir iespējams redzēt romu dienvidniecisko dzīvesveidu, kad daudzi diedelē naudu it sevišķi bērni, tirgo uz ielām dažādas lietas, dzied un tādējādi bauda dzīvi. Naudas diedelēšanai noteikt nevajadzētu pievērst uzmanību un nekādā gadījumā dot naudu, jo tādējādi sapulcināsiet ap sevi vairākus šādus diedelētājus- vienkārši ignorējiet vai arī, ja neatkāpjas pasakiet „Begaj”- apmēram tulkojumā-ej prom, un mierīgi dodas prom.

Valstī ir daudz brīvdienu, kad nekas nestrādā, tās vajadzētu ievērot, lai nesanāk situācija, ka dodaties uz kaut kurieni, bet tur ir slēgts. (kā viena no populārākajām ir 8. septembris, kad tiek svinēta neatkarības diena). Valstī ir 24% musulmaņu ticības pārstāvju, tādēļ vajadzētu ievērot, kad notiek arī viņu svētki, jo šajās dienās nestrādā vairāki veikali un bazāri.

Lai labāk saprast ar apkārtējiem, iesaku iegādāties sarunvalodas vārdnīcu, grāmatnīcā pretī del Fufo par 2 latiem.

Atbraucot uz šejieni, ja paliekat viesnīcā tad tas tiks izdarīts Jūsu vietā, bet ja pie kāda, jāaizdodas 2 dienu laikā uz policijas iecirkni, lai piereģistrētos. Braucot atpakaļ man šīs kartona lapiņas nebija, biju nobijusies ne pa jokam, labi, ka autobusā bijām tādi vairāki un sankcijas netika pielietotas. Tomēr labāk aiziet un šo divu dienu laikā piereģistrēties un nevajadzēs baidīties, ka kāds uzliks sodu.

Kopumā varu teikt, ka man ir palikušas ļoti siltas un saulainas atmiņas par šo valsti, vietām, tradīcijām un cilvēkiem. Nevaru viennozīmīgi teikt, ka šī valsts ir jāapmeklē katram, jo iespējams, ka šīs valsts atmosfēru ne katrs varēs saprast un izbaudīt...jo tomēr tā ir savā ziņā šarmanta ar savu dabiskumu...bet es vēlētos tajā noteikt atgriezties ap 2014. gadu, kad tiks pabeigtas revolucionārās pārmaiņas, uzbūvēta Aleksandra Lielā strūklaka, vairākas veclaicīga stila mājas un daudzās skulptūras.

Uz tikšanos Aleksandra Lielā saulainajā dzimtenē- Maķedonijā!!!