Saules, okeāna un eikaliptu zeme AUSTRĀLIJA

  • 7 min lasīšanai
Jau sen, sen, pat neatceros vairs cik sen atpakaļ Austrālija man kļuva par vietu, kur noteikti vēlējos nokļūt, kuru gribēju apskatīt, izbaudīt un sajust. Toreiz tas likās gandrīz neiespējami, taču šogad, februāra beigās divatā ar Uldi, šķērsojot puspasaules un piestājot Stambulā un Abu Dhabi, trīs nedēļu garumā iepazinām daļiņu no milzīgā kontinenta, kas ir lielāks kā visa Eiropa kopā. Esam raduši doties klejojumos, īpaši nesagatavojoties, bet gan pielāgojoties apstākļiem uz vietas, tādēļ varu teikt, ka izpētes un sagatavošanās pasākumi mums viļņveidīgi ilga divas nedēļas. Piereģistrējāmies internetā bezmaksas Austrāliijas vīzai, mazliet paskatījāmies bildes, pārlasījām wikipedia`s rakstus par lielajām pilsētām, klimatu un noderīgu info, iečekojām īres mašīnu cenas un dažas dienas pirms izbraukšanas nopirkām apdrošināšanu, Latvijas gardumus paziņām un ausu aizbāžņus naktsmītnēm :) ...Bezatbildīgi... :) Vēl esot Latvijā es tiešām maldīgi lūkojos Austrālijas kartē un priecājos, cik viss apskatei izvēlētais ir kompakti novietots. Ielidosim Melburnā, noīrēsim mašīnu, mazliet apskatīsim tuvējo apkārtni, tad dosimies uz galvaspilsētu Kanberu, apciemot manus paziņas, tad - uz Sidneju ciemos pie Ulda māsīcas, kas tur mācās, un pēc tam jau gar okeānu, slaidi un bez steigas sērfojot un izbaudot pludmales, nokļūsim Brisbenā, no kurienes plānots ceļš mājup. Laiks mums dots - trīs nedēļas, kā jau godīgiem darbiniekiem. Taču tikai uz vietas esot, beidzot apjēdzām, cik liela patiesībā ir Austrālija - dodoties mājup uz spidometra bija sakrājušies veseli 3300 km! Bet sākās viss sniegotā 21.februāra rītā, kad uzģērbuši maksimāli plānas āra drēbes un sakrāmējuši savu absolūto minimumu rokas bagāžā, sākām savu ceļojumu. Par to, ka jāceļo būs bez nododamās bagāžas, uzzinājām tikai dažas dienas pirms izlidošanas. Rūpējoties par savu ekonomiku, Apvienotie Arābu Emirāti, viena no pieturām, pat bagāžas saņemšanai lidostā pieprasa vīzu. Savukārt vīzu (apmēram 80 Ls) var iegādāties tikai kopā ar viesnīcu (vismaz 40Ls). Tā nu rokas bagāžā (atļautais svars - septiņi kilogrami) tika iestūķētas drēbes, šļopenes, dvielītis, mazais datoriņš, kas būs arī mūsu GPS, foto kamera ar diviem objektīviem, LV gardumi, guļammaiss un dažas higiēnas lietas. Kārtējo reizi secinājām, ka cilvēkam tomēr daudz nevajag, jo dažas drēbes tā arī nemaz neuzvilkām. Ja ilgākais non-stop lidojums pasaulē pašlaik ir 18 h 50 min, tad mūsējais tikai no Abu Dhabi līdz Melburnai sastādīja 14 stundas! Nezinu, ko mēs būtu darījuši, ja ik pa laiciņam apkalpe nenestu ko dzeramu/ēdamu un katram pasažiem deguna priekšā nebūtu In-flight Entertainment ar jaunām un vecām filmām, raidījumiem, mūziku un spēlītēm :) Pat ar brīvām vietām noveicās, jo divatā sēdējām pa četrām, tā ka varējām arī mazliet pagulēt. Starp Latviju un Melburnu ir desmit stundu laika starpība. Kad šeit ir nakts, tur - diena. Sākumā bija neliels nogurums šķietami ne no kā, toties gadalaiku maiņa nekādas grūtības nesagādāja :) Spilgtā Austrālijas saule un gaisma gan ne vienu reizi vien lika žmiegt acis, taču siltums un zaļums apkārt pirmās dienas mūs vienkārši samulsināja :) Kā mazi bērni ik pēc dažām minūtēm pusbalsī pie sevis spējām izdvest - cik skaisti!... Paskaties te, cik skaisti! ...Un - te! :) Ja savā galvā Austrāliju biju iedomājusies kā sačervelējušās zāles un mazu, nīkulīgu kociņu zemi, tad pašlaik atradāmies džungļos, kur augi un koki spiedās cauri visam...Milzonīgi auglības plašumi ar govju, aitu un zirgu bariem...Interesantas un neuzkrītošas vienstāvu mājas...Dīvaini putni, kas staigāja pa ielām kā baloži pie mums...Slaidi, gari cilvēki, kas visi kā viens šķita sporto...Ķenguri bija redzami tikai uz šoseju malām...beigti...Ilgie centieni ekaliptos saskatīt koalas vainagojās ar vienas pūkainas pakaļas ātru aizslīdēšanu garām un izsaucienu - rekur bija koala lācītis! Pateicoties veiksmei, EuropCar noīrējām mazu Hundai Getz uz 15 dienām par 18 Ls/diennaktī. Ar offisa meitenes palīdzību, iegādājāmies arī YHA atlaižu karti, kas ļāva izvairīties no īpašās piemaksas - 27 AUD/diennaktī, ja šoferis ir jaunāks par 25 gadiem. Vietas mums diviem pietika, benzīnu tērēja maz un Austrālijā tas vienalga ir lētāks. Apmēram 50 - 60 sant/l, atkarībā, kā nu degvielas kompānijai cenu uzlikt prātā ienācis, jo mainījās tās pilnīgi pēc nesaprotamas sistēmas. Ceļi labi, ātruma ierobežojums uz lielajām šosejām - 110 km/h. Brauc un priecājies. Būtu mēs lielāki mugursomnieki - gulētu kaut vai turpat mašīnā :) Paši pēc savas iniciatīvas izbraucām krietnu loku arī pa Great Ocean Road - vienu no pasaules skaistākajiem ceļiem ūdens tuvumā. Līkumainu un milzonīgu koku un klinšu ieskautu. Ātruma ierobežojumi vietām pat 25km/h. Sajūta gluži kā botāniskajā dārzā un skats uz okeānu - neaprakstāms. Jaunieši, kurus satikām, bija no dažādām valstīm. Kanādieši, japāņi, ķīnieši, franči, čehi...Vairākums tie bija vācieši, kas gadu vai divus nolēmuši pavadīt šeit, strādājot gadījuma darbus un aplūkojot pēc iespējas lielāku teritoriju. Viņiem atpakaļceļa biļetes nebija. Milzīgu mugursomu plecos, tie naktis pavadīja hosteļos, runājot ar pārējiem, sūcot aliņus un stāstot savus stāstus. Pa pāriem vai vienatnē viņi atraduši laiku izaicinājumam doties pretī nezināmajam un pamest iesākto mājās. Cik nopratu, vācieši ir to astoņu valstu starpā, kam ir atvieglota darba vīzu saņemšana. Arī ar pašu piedāvājumu klāstu sūdzēties šeit nevar. Atsevišķos hosteļos recepcijā novietotas darba sludinājumu un aprakstu grāmatas. Bezdarba līmenis - 5%, arī tikai tādēļ, ka cilvēki negrib "Maximās" strādāt. Sakarā ar "krīzi" valdība piešķīrusi katram pilsonim, nodokļu maksātājam, vienreizēju pabalstu 900 AUD (apmēram 450 Ls), lai palielinātu naudas apgrozījumu valstī. Un, protams, - neviens par to nesūdzās. Darba devēju lojalitātes ietvaros, ja esi nostrādājis vienā kompānijā 15 gadus, darbs piešķir tev vienreizēju 3 mēnešu apmaksātu atvaļinājumu. Vēl pēc pieciem gadiem, kad esi nostrādājis 20 gadus - vienreizēju 6 mēnešu apmaksātu atvaļinājumu! Satikām vienu tādu onkuli, kurš izbauda šos 6 mēnešus uz sava katamarāna un viņš izskatījās ļoti laimīgs... Manuprāt AU ir veselīga vide cilvēkam...ja vien vari izturēt laika apstākļus no +35 - +20C cauru gadu :) Pilsētas pārdomātas, lai būtu ērti, visur uz ielām ir dzeramais ūdens, parki un bezmaksas pusdienošanas vietas ar gāzes griliem, kilometriem garas skriešanas/iešanas/riteņošanas takas ar skaistiem skatiem un zaļumu apkārt...Pati esmu siltuma mīle, bet bija brīži, kad sāku jau ilgoties pēc svaiguma, kas mums iestājās pēc lietus vasarā. Šeit, ja aiz loga arī gāza kā no spaiņa, izejot uz ielas - suta līdzīga kā pie mums saunā. Smējāmies, ka resnie cilvēki šeit ir tie, kas ēd pa naktīm, jo tādā karstumā normāli ēst īpaši negribās. Mēs pārsvarā pārtikām no taizemiešu garšīgajiem platajiem makaroniem ar jūras veltēm/gaļu, asām zupām, pašu gatavota ēdiena un McDonald`a vispasaules paikas. Pēdējais tādēļ, ka viņu "restorānos" visur bija pieejams bezmaksas WiFi, kas lieki noderēja meklējot tuvākos apskates objektus un naktsmītnes. Vēl viens palīgs bija LonelyPlanet, pagājušā gada izdevums, kuru iegādājāmies uz vietas. Aprakstīts pietiekami īsi un saprotami, lai izdarītu izvēli. Vienīgi mulsināja mūs tie izmēri. Ko dod nacionālais dabas parks, kura platība ir 400 000 km2 un kurš ir tikai viens no daudziem pa ceļam, ja mūsu atvaļinājums ir 3 nedēļu garš? Bija neliela izmisuma sajūta, ko lai skatās, kur brauc un cik daudz laika visam tērēt. Jo sākotnēji plāniņš jau bija iemēģināt Austrālijas piekrastes viļņus, par kuriem daudz dzirdēts un bildēs skatīts. Mazliet eksperimentējot ar ceļā pavadīto ilgumu, pirmo pusotru nedēļu dzīvojāmies pie draugiem un paziņām pilsētu tuvumā, lai otro ceļojuma daļu nesteidzīgi baudītu okeāna krastā bez steigas un ilgstošiem pārbraucieniem. Ja tripa kulturālā daļa bija izdevusies, tad sērfs - viens liels dizāsters :) Bijām pārvērtējuši savu fizisko sagatavotību un arī straumes Klusajā okeānā bija neredzēti spēcīgas. Pēdējo reizi sērfots pirms gada, tādēļ šoreiz nebijām to laimīgo vidū, kas dažās vietās izbaudīja pat 20 sekunžu traukšanos pa vilni. Spējām tik zieķēt 30+ koeficienta pretieguma krēmu, lai saulē nenodegtu un, neskatoties uz to, pēc dažām dienām lobījām no ausīm kreveles un pirmo reizi mūžā izbaudījām, kas ir saulē apdegušas lūpas :D Šis nebija tūrisma maršruts kopā ar grupu pa vēsturiskām takām, bet manuprāt, kārtējo reizi bijām ieguvēji. Paspējām aplūkot gan Austrālijas vēstures muzeju, gan marihuānas vēstures muzeju... :) Zilos kalnus ar eikaliptu mežiem...Melbourne, Sydney, Canberra, Brisbane, Byron Bay, Surfers Paradise, Blue Mountains, Great Ocean Road, Nimbin...Mazliet paostīt Austrālijas multikulturālo gaisu un saprast, kā ir dzīvot sabiedrībā, kur vietējie ir tikai 20%...Un kādi viņi īstenībā ir vietējie? Vietējie ir aborigēni...Parunāt ar austrāļiem un dzirdēt viņu viedokli...Redzēt mazo smirdīgo (tiešām ož) koala lācīti, kurš ar miglainām acīm gremo toksiskās eikalipta lapas un sajust šo lapu eļļas smaržu nāsīs un uz visa ķermeņa...Pastaigāt pa pilsētu ar basām kājām, kā to dara daudzi vietējie, kā arī - pa sulīgu, zaļu zālīti laikā, kad Latvijā pāri galvām slējās sniega kaudzes...Brīvi doties uz otru pasaules malu, ko mūsu vecvecāki kādreiz tikai sapņos iedomāties varēja... No vienas puses ir skumīgi, ka viens liels sapnis ir piepildījies...jo tas vairs nav sapnis...bet no otras puses - vēl palikušas tik daudzas vietas, kuras aplūkot, ka gan jau mūsu mūžam pietiks :) Uz Jaunzēlandi noteikti jāaizbrauc, Tasmāniju jāapskata, Dienvidameriku būtu forši krustu šķērsu izbraukāt, arī Hawai mūs neuzkrītoši, bet regulāri sauc ;) Arī pašlaik tas man šķiet tikai kā sapnis, bet kā zināms, ja ļoti, ļoti vēlās, sapņi piepildās! Noderīgi: -Ja dodaties pretēji sezonas tūristu migrācijai, auto var noīrēt par smieklīgu cenu. Austrālija skaitās viena liela valsts, tādēļ ļoti izdevīgi ir paņemt auto vienā pilsētā, bet nodot 3000 km tālāk, nepiemaksājot ne centa. -gar krasta līniju braukt drīkst ar jebkāda veida auto. Lai iebrauktu AU vidienē, izvietotās īpašās zīmes brīdina, ka ieeja atļauta tikai 4x4 un līdzīgiem vāģiem. Arī īres kompāniju līgumos norādīts, ka negadījumus, kas noteik auto, kas iebraukuši neatļauti, apdrošināšana nesedz. -nakts un krēslas stundās uz ceļiem jāuzmanās ne tikai no ķenguriem, bet arī no ātri skrienošajiem akmeņiem - vombatiem. Sadursme ar ķenguru vēl ir nieks, salīdzinājumā ar šo kompakto dzīvnieciņu. Pie tam, abi divi seko gaismai. Ja ķengurs/vombats būs ceļa malā, viņš leks auto virzienā. -austrāļi ļoti novērtē ūdeni. Bieži vērojams saldūdens trūkums, par to informē arī zīmes un info tablo. DUS ūdens maksā dārgi. Pilsētās mēs gan dzērām krāna ūdeni un viss kārtībā :) -ik pa laiciņam skatam paveras milzu plašumi ar izdegušiem mežiem/laukiem/pļavām. Eikaliptu eļla, kas ir gaisā, ļoti labi deg un padara objektus par ļoti grūti dzēšamiem, tādēļ spēlēšanās ar uguni šeit tiešām nav joka lieta. Statistikai: Ceļojuma ilgums: 21.02.2010 - 12.03.2010 (Austrālija tās ir vasaras beigas-rudens sākums) Nolidotais attālums šajā laikā turp-atpakaļ: 33325 km Gaisā pavadītais laiks: 45 stundas 9 minūtes Ar auto nobrauktais attālums: 3300 km Ēdināšana vienai personai šajā periodā, ieskaitot alko, kas ir ļoti dārgs ()=o): ~150 Ls Naktsmītnes vienai personai hosteļos, kas arī likās salīdzinoši dārgi: vidēji 25-33 AUD/diennaktī (aptuveni 13 - 17 Ls/diennaktī), tātad ~240 Ls uz ceļojuma periodu vienai personai Auto īres + benzīna izmaksas uz 15 diennaktīm, kopā pieveikti 3300 km: 380 Ls Pārējās izmaksas - avio biļetes, apdrošināšana, daži suvenīri, sērfa inventārs, maksas internets, maksa par ceļiem (šoreiz gadījās nejauši uz tiem uzbraukt :) ), ieejas maksa atsevišķos parkos/muzejos. Foto: http://www.facebook.com/album.php?aid=155570&id=764413719&l=5439567bcc


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais