Lielais Lubānas ezers

  • 2 min lasīšanai
  • 33 foto
Viens no ceļojumiem mani aizveda uz Lubānas ezeru. Atrados Līvānos, bija brīva diena, un nolēmu apskatīt Latvijas lielāko ezeru. Un atkal paņēmu savus bērnus (kuri ir jau pieauguši) un devāmies ceļā.
Bez tā, ka šādos ceļojumos redzu tik daudz skaistu vietu Latvijā, labums ir arī tas, ka gribas vairāk uzzināt, un tad sameklēju informāciju par apskatāmo vietu. Tā arī par Lubānu atradu interesantus datus.
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, ietilpst Daugavas baseinā un atrodas uz Rēzeknes un Madonas novadu robežas. Tam ir lēzens krasts, un ezers ir stipri aizaudzis. Tas tā kā pārāk liels jaunums nebūtu, bet konkrētie dati par ezeru jau nu gan galvā nestāvēja. Ezera platība ir 80,70 km2, garums 15,6 km, vidējais dziļums 1,6 m. Lubānā ietek Rēzekne un Malta, pārējās agrākās ietekas novirzītas no ezera ar apvedkanālu. Ir arī sala – Akmeņsala. Ezerā sastopamas 14 zivju sugas, un no bioloģiskās daudzveidības viedokļa Lubāns ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā mērogā – te reģistrētas 225 putnu sugas, no kurām 51 ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā! Putnu vērošanai ezera apkārtnē ierīkoti 9 putnu novērošanas torņi. Tūristiem tiek piedāvāts arī pārgājiens pa netālu esošo Teirumnieku purvu, kur ir uzbūvētas 800 m garas laipas. Kartē redzams maršuts, pa kuru braucām ap ezeru. Tā kā esmu fotogrāfs, man bija svarīgi, lai bildējot ezeru, saule būtu aiz muguras, tāpēc izvēlējāmies šādu maršutu un ezera apskati sākām no tā ziemeļu gala.
Turpat no ezera iztek Aiviekstes upe. Aiviekste atdala Vidzemi no Latgales, tā ir lielākā Daugavas pieteka un 14. garākā Latvijas upe - garums 114 km, baseina platība 9160 km2, kopējais kritums 26,9 m.
Braucot tālāk, manu uzmanību piesaistīja purvaina vieta ezera kreisajā pusē. Un, lūk, sudrabgārnis, ļoti tramīgs putns, negrib nemaz pozēt, vienmēr lido prom... Pārbraucis mājās, izpētīju, ko tad par sudrabgārni vēstī ornitologi, jo savā pusē to tik daudz nemaz nebiju redzējis. Izrādās, sudrabgārnis jeb lielais baltais gārnis (Egretta alba) līdz XX g. 90-tajiem gadiem Latvijā bija rets ieceļotājs (līdz 1990. gadam Latvijā reģistrēti mazāk kā 20 novērojumi. Šajā skaitā arī viens iespējams lizgdošanas gadījums Engures ez. 1977.g.) Turpmākajos gados - līdz XX gs. beigām un XXI gs. sākumā - novērots arvien biežāk un lielākā skaitā. Šajā laikā (1997. un 1999. g.) bija divi ligzdošanas gadījumi Engures ezerā veidojot hibrīdpāri ar zivju gārni (Ardea cinerea). Turpat pirmais "tīra" pāra ligzdošanas gadījums pierādīts 2000.g. Savukārt 2001.g. Engures ezerā ligzdoja - 2 pāri, 2002. gadā - 3 pāri (visus izpostīja ūpis (Bubo bubo) (ak tu briesmonis!!!). 2003. gadā - 2 pāri. Ligzdošanas vieta nav speciāli pārbaudīta 2004.g., bet ticams, ka ligzdoja arī šajā gadā, jo vietas tuvumā gārņi novēroti regulāri. Šobrīd nav precīzu ziņu par ligzdošanu 2005.-2006.gg., bet 2007.g. Engures ezerā ligzdoja vismaz 10 pāri. Otra ligzdošanas vieta atklāta 2005.g. maijā zivju gārņu un jūras kraukļu kolonijā Lubānas ezera NW malā (novērota ligzdas būvēšana). Tā paša gada jūnija beigās šajā kolonijā novēroti 9 īpatņi, bet 2007.g. 10. jūnijā virs kolonijas vienlaicīgi redzēti 18 īpatņi un atrastas 7 ligzdas. Trešā ligzdošanas vieta atklāta 2008. gada jūnijā Kaņiera ezerā - vismaz 10 ligzdas līdzās zivju gārņu kolonijai. Spēcīga neligzdotāju invāzija novērota 2004. gada vasaras otrajā pusē - rudens sākumā. Arī turpmākajos gados vasaras beigās bija vērojams lielo balto gārņu skaita pieaugums, iespējams, sasniedzot vai pat pārsniedzot 2004.g. līmeni. Pēc diviem novērojumiem 2008.g. janvārī var apgalvot, ka daži īpatņi arī pārziemo. Tas no http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm Un varu apliecināt, ka Lubānas pusē tiešām gārņu nu jau ir daudz!
Tālāk nonācām pie Rēzeknes ietekas Lubānā. Rēzekne, saukta arī Rēzne, 116 km gara upe, ir Lubāna pieteka, kas iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, tās izteka tiek regulēta ar slūžām.
Rudenī putni ir stipri mazāk sastopami nekā pavasarī, bet pa retam kāds arī papozē. Izdevās „nomedīt” šo žubītes mātīti. Kā jau daudzām sievietēm, arī viņai patika fotografēties.

Pabiju arī pie viena no putnu vērošanas torņiem cerībā, ka mana putnu foto kolekcija papildināsies, taču tur nu gan nevienu putnu neredzēju. Bija jāsamierinās ar paša torņa bildi vien. Ceļojumu ap Lubānu beidzām pie viena no daudzajiem kanāliem. Bija jādodas uz māju pusi, bet, lai no šīs vietas tiktu uz normālu ceļu, dabūjām lēnām vilkties pa sliktiem ceļiem, taču mājās galu galā nokļuvām veiksmīgi – noguruši, bet apmierināti.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais