Trondheima bez troļļiem
|
Ilze Bruņeniece
|
Lidoju piektdienā, pa dienu. Līdz ar ko uz lidostu dodos ar autobusu un pa ceļam izbaudu pārdaugavas publiku 22.autobusā. Tantiņas no tirgus ar maisiņiem, ko noturēt grūti, kur nu vēl panest. Skolnieki, kas braukā „pa zaķi”, tikko noķerti un tālākās sarunas notiek ārpus autobusa. Pāris ārzemnieki, kas jau sapratuši, ka par taksi maksāt nav vērts. Un esmu lidostā.
Man neierasti, bet Norwegian Air jāiečekojas vēl joprojām pie galdiņa lidostā. Mazliet laika rindā un lieta darīta. Tā kā mājas esmu atstājusi agrā rītā, ieturu pusdienas lidostas Lidiņā.. Njā, cenas tādas, ka ja ir iespēja – iesaku to izdarīt kaut kur iepriekš.
Lidojums – mierīgākais un patīkamākais kādu esmu pieredzējusi. Kompliments Norwegian Air pilotiem, jūtos kā autobusā. LīdzTrondheimai tikai 1.5 h, pat žurnālu izlasīt nepaspēju.
Ielidoju pa dienu, saulīte spīd, laiciņš siltāks nekā Rīgā. Vienkārši burvīgi! Atrodu Flybus, nopērku biļeti turp un atpakaļ, lai ietaupītu naudiņu (1 virzienā 90 NOK, 2os – 150 NOK). Un apmēram stundas laikā esmu nonākusi galapunktā (kas ir tālāk nekā pilsētas centrs). Pa ceļam priecēju acis ar skatu uz fjorda ūdeņiem un rudenīgajām krāsām kalnos un laukos. Esmu mazliet par agru, Karīna (pie kuras ciemojos šīs dienas, līdz ar ko par viesnīcām un to cenām neko nezinu) vēl ir darbā.Izklaidējos fotografējot skatus, kas atklājas pārejot šoseju, aizlienot aiz garāžām un pakāpjoties pa ugunsdzēsēju kāpnītēm (mazliet uzvedos kā huligāns, bet manī ir pamodies iedvesmojies fotogrāfs).
Ar Karīnu tiekamies kādā krustojumā netālu, viņa ir ar velo, brauc no darba. Tā tur pārvietojas diezgan daudzi, jo arī pilsēta ir iekārtota visai draudzīgi velobraucējiem. Lēnā garā aizstaigājam līdz manai turpmākajai mājvietai tuvākajām dienām. Esmu patīkami pārsteigta, ka man būs iespēja dzīvot diezgan norvēģiskā zaļā mājiņā. Pie mājas atrodas velo garāžā, kur Karīnas ritenis galīgi nav vienīgais. Arī viņas „kaimiņi” studenti (Trondheima ir Norvēģijā populāra studentu pilsēta) ar tādiem pārvietojas.
Tā kā laika prognoze īpaši skaistu laiku nesola tuvākajām dienām, aši noliekam mantas, iekožam un dodamies pilsētas apskatē. Karīna mani ieģērbj lietus un vēja aizsargdrēbēs, pierunā galvā uzlikt ausu lentu un ķiveri (laika apstākļi te mainās ļoti strauji), uzsēdina uz kaimiņienes velo un esam gatavas ekskursijai. Arī pa ceļam pamanu, ka īpaši trendy ģērbtas personas manāmas ļoti reti, savukārt silti un praktiski – lielākā daļa. Skandināvija.
Pirmā un tuvākā apskates vieta ir slavenā Universitāte (NTNU). Tās galvenā ēka, pareizāk sakot. Līdz tai gan pamatīgi jāmin kalnā, tomēr no augšas paveras varens skats uz pilsētu., Mazliet žēl, ka jau sāk krēslot (tāpēc skaisto bilžu nav). Tālāk minam uz TV torni (Tyholttarnet), lai skatītu pilsētas panorāmu. Tornī atrodas gan kafejnīca EGON (kupola apakšā), gan restorāns (kupola augstākajā stāvā, kas pie tam lēni griežas uz riņķi dodot iespēju apskatīt visu pilsētu). Mēs paliekam pirmajā stāvā, jo ir piektdienas vakrs un augšējā sola kādu brīvu galdiņu tikai pēc pus stundas. Tomēr labi sasildīties ar gardu kafiju un saldo ēdienu mums izdodas turpat. Tur arī saprotu, ka Norvēģijas dārdzība nav nekāds mīts – kafija maksā ap 6 LVL, saldais ēdiens mazliet zem 9 LVL.Par restorāna cenām neesmu lietas kursā. Sasildījušās un meiteņu klaču uzsitušas esam gatavas doties mājās, atstāt tur velosipēdus, lai novērtētu Trondheimas naktsdzīvi.
Uz pilsētu braucam ar autobusu (biļete 1 cilvēkam = 30 NOK, kas ir 2.50 LVL, tomēr to iespējams izmantot veselu 1 stundu, ja nu nepieciešams braukt vēl kaut kur). Maza pastaiga pa vēsturisko pilsētas centru, skaistie skati, norvēģu tipiskās mājiņas, motorlaivu piestātne, pa ielām klīstoši jaunieši. Esam pie populārāko bāru/klubu kvartāla. Nu es zinu, kur var dabūt Trondheimā labāko Zemeņu Frozen Daiquiri (par aptuveni 8 LVL). Søstrene Karlsen (http://www.sostrenekarlsen.no/TheSisters2005_content.html) Pāris kokteiļi paiet sarunās, kad nolemjam, ka jānomaina dekorācijas un dodamies ielās. Pa ceļam uz nākamo „pieturvietu” ejam gar klubu VISTA, kas esot gana populārs un patīkams, bet šoreiz prāts uz dejām kaut kā nenesas. Esam nonākušas līdz Engliish Pub, http://www.threelions.no/ , kas ir otrā Karīnas iemīļotā vieta, vieta ar dvēseli. Pilna ar cilvēkiem, uz skatuvītes kāds puisis spēlē ģitāru, acīm redzami jaunieši (un ne tik jauni) izbauda vakaru. Mums vēl pa vienam un tad esam gatavas doties mājās. Kājām, jo nav tālu un jūtamies droši Trondheimas ielās (galu galā Norvēģija esot 7.drošākā valsts pasaulē, nesen publicēts trawelnews.lv).
Nākamā diena paiet nopietnā velo braucienā, tas dod man iespēju vairāk redzēt un pagūt, jo ļoti neapdomīgi esmu Trondheimai atvēlējusi tikai 3 dienas. Gar Nidelvas grastu, pāri Elgester Bru un tad atpakaļ pār Veco Tiltu (Gamble Bybro) baudam skatus, es ik pa laikam stājos lai bildēu, kaut gan ik pa laikam līņā un laiciņš nudien nav nekāds jaukais (un bildes slapjas un pelēkas). Tad apskatam populāro velosipēdu pacēlāju kalnā (The Trampe Cycle lift), kurā es nudien pati nemītu, bet stumtu savu velo. Tomēr pacēlājs izrādās slēgts līdz 2011.gadam, jo neatbilst kādām EU drošības normām. Nākamais apskates objekts, turpat blakus, ir Nedre Bakklandet iela/rajoniņš, kas pazīstams ar tipiskajām norvēģu mājiņām. Sajūta mazliet kā Āgenskalnā, kā Kuldīgā vai Cēsīs. Mīlīgas, krāsainas koka mājiņas. Gar ielu un krastmalā. Noteikti vērts redzēt un pabaudīt atmosēru, iespējams turpat pie Vecā Tilta ieiet uz kādu kausiņu alus. Šī ir vieta, ko es noteikti gribu redzēt vēlreiz vasarā vai skaistā dienā citā gada laikā!
Tālāk mūsu ceļš ved ārpus pilsētas, tuvāk skarbajai un skaistajai Norvēģijas dabai – kalniem, klintīm, ūdeņiem. Gar rūpnīcu rajonu un privātmājām nonākam Lade. Velosipēdus saķēdējam un pieslienam pie bērza, lai pastaigā dotos kājām un varētu iemūžināt skaistumu. Mana foto kamera gan nez kāpēc sāk niķoties , laikam nepatīk mitrums, kas ir pilnīgi visur. Izpalīdz Karīna un daļiņu skaistuma tomēr esmu atvedusi arī sev līdzi. Fjorda ūdeņi neko neatšķiras no jūras – ūdens sāļš, smaržo pēc aļģēm, krastmalā var salasīt labi daudz gliemežvāku. Un svaigais gaiss saelpots labam laikam uz priekšu!
Lēnā garā minam atpakaļ uz pilsētu, jo vēl ir jāredz pilsētas jahtu osta. Man tā ir jāredz vienmēr un visur, kur vien pieejama. Nevaru izskaidrot, tomēr ir sajūta, ka es nevarētu dzīvot pilsētā, kurā jūras nav. Skats mani priecē. Ostā pat daži ir izlēmuši, ka laiva no vietas jāizkustina pat šajā drēgnajā un rudenīgajā dienā. Drosmīgi!
Svētdiena. Ir doma paspēt uz Katedrāli (Nidarosdomen) dievkalpojuma laikā, lai nebūtu jāmaksā par ieeju. Esam čammas un nepaspējam. Toties šiki un smalki izpētam bildes blakus esošajā suvenīru veikalā (vienīgajā, kas svētdienā vaļā, lai es galīgi nepaliktu bez suvenīriem). Izskatās ļoti skaisti. Citiem iesaku nečammāties un tomēr paspēt. Dievkalpojums no 11 – 12.00 apmēram.
Diena tikai pusē un plānu īpaši mums nav. Būtu skaista diena, skatiem un bildēm droši vien paietu daudz laika. Bet nav. Un tādēļ izlemjam, ka jādodas gūt ieskatu fizikā un ķīmijā – interaktīvā muzejā, kur katram iespēja sajusties kā bērnam (Vitensenteret). Pēc pilnas programmas izbaudam, ko nozīmē ražot elektrību, atceramies,kā naglojot nedabūt pa pirkstiem, paspēlējamies ar spoguļiem un krāsām, noskatamies pamācību mājas ķīmijā. Līdz sajūtam izsalkumu.
To izlemjam remdēt Norvēģijas populārākajā ēstuvē EGON (tādas tur daudz, www.egon.lv), šoreiz tajā, kas netālu no kino NOVA. Norvēģu tradicionālos ēdienus gan liekam mierā, un ēdam to, kas garšo. Es – jūras velšu salātus ar lasi (Norvēģijas protams). Mmmm. Gardi! Un atmosfēra mazliet kā „lidiņā” – koka interjers, dažādas senas sadzīves lietas, gleznas un fotogrāfijas. Katrā ziņā mīlīgi. Pēc tam – lēna vakara pastaiga mājup. Diena ir bijusi gara un notikumiem pilna. Rīt pirmdiena. Vakarā izbaudam kino mājas apstākļos.
Pēdējais rīts sākas agri, netālu no mājām ir lidostas autobusa pietura. Miegainumu gan izdzenā fantastiskie skati, kas paveras uz Norvēģiju no putna lidojuma, kad esam jau pacēlušies gaisā – fjordi, kalni, sniegi. Skarbie un skaistie ziemeļi!
Dažas interesantas īpatnības iz Trondheimā dzīvojošas latvietes stāstiem:
-Norvēģijā ir tā saucamā „Zilā stunda”, kas ir krēslas laikā. Pārsvarā novērojama valsts ziemeļu pusē, un tad apkārt viss tiešām paliek zils.
-Mājas Trondheimas labākajos rajonos maksā miljonus, + 1 miljons nāk klāt par skatu uz fjordu.
-Norvēģietes pēc dabas ir garas, ar slaidām kājām un lielām krūtīm, blondiem matiem J J J , taču lielāko tiesu ataudzējušas arī labu riepu. Diemžēl, savādāk liela daļa būtu tiešām skaistas..
-Norvēģijā visi šķiro atkritumus.
-Norvēģijā ūdens no krāna ir dzerams un ļoti garšīgs.
-Norvēģijā katrs, kam ir māja un ir vieta, izbūvē terases, lai tajās dienās, kad laiks ir jauks, to pēc pilnas programmas izbaudītu gan rīta kafijas laikā, gan ģimenes vakariņās.
-Laiks Norvēģijā parasti ir nepastāvīgs. No rīta izejot no mājām, tu nekad nevari zināt, kāds būs laiks vakara pusē.
