Istambula-Izmira-Kušadasi

  • 2 min lasīšanai
Sveiks ceļotāj! Vēlos pateikt ,ka šis ceļojums uz Turcija man bija pirmais un pēdējais,vismaz tuvākos gadus noteikti. Maz ir prieka par ko padalīties,bet slikta gan daudz ir smelts.Lai neizklausītos ļoti negatīvi,vēlos pateikt, ka bija interesants šis un tas,bet tā kopsummā garām. Lidojums sākās no Frankfurtes-Istambula-Izmira. Galapunktā mēs pazaudējām savus čemodānus,jo viens turks skaļi bļaustīdamies paziņoja,ka mums jādodās uz autobusu nosaukdams visu vārdus un uzvārdus. Izpildot viņa komandu mēs nokļuvām autobusā, kurš mūs aizveda uz otru lidostas galu, līdz ar to čemodāni vējā.Tās stingrās kontroles, par cik Turcija nav Eiropas savienībā varēja manīt visur un tas mani nedaudz pārsteidza,jo likās tomēr par stingru,bet nu lai tā būtu. Nodevām info par savas bagāžas datiem,tālāk mūsu ceļš veda uz busiņu,kurš mūs tūristus visus aizkratīja kurā nu viesnīcā katram vajag. Tieši tā aizkratīja,jo viņi brauc kā traki. Es sēdēju šoferim aiz muguras un bieži vien man likās, ka tik kas nenotiek, bet viņi tā pieraduši braukt, pīpināt, ka es varēju neraizēties. Mana sejas izteiksme bija tik skeptiska uz visu šo, ka šoferis man iedeva uzpīpēt turpat autobusā. Visas viesnīcas ir ar vārtiem apsargātas, mūsējā 5 zvaigžņu viesnīca protams arī. Neskatoties,ka mums viss tur bija inclusive, bija ierobežojumi. Pirmajā dienā vietējo veikaliņā nopērkot dzeramo ūdeni mums sargs pie vārtiem pārbaudot maisiņus paziņoja, ka ar ūdeni ierasties nevar, kad mēs paziņojām,ka gribam dzert-jā,lai mēs ejam uz viesnīcu un tur lejam un dzeram cik uziet,jo mums tak viss ir par velti, tik nezin kāpēc izreģistrējoties gribēja saņemt samaksu par izdzertajiem 7 litriem. Viesnīca jauna, tikai 6 mēneši, bet lielākoties visi kas tur ieradās to nožēloja. Pavārs tur ļoti slikts, visi otrie ēdieni ko tur pasniedz man nebija ēdami. Lielākoties pārtiku no zupām un saldajiem,kūkām un turku delikatesēm. Man tie ēdieni bija vai nu par sāļu,piparoti vai bezgaršīgi. Un tas arī bija tur vislielākais mīnus kas nomāca visus tūristus kuri tur apmetās un nedēļu vai divām. Priecāties varēja garāmbraucēji. Daudz japāņi,vācieši,angļi un paši turki. Laiks bija diezgan labs, slits, ja tik neskaita dažas dienas kad lija, bet tāpat es priecājos par to siltumu kas tur valdīja oktobra mēnesī. Tomēr staigāt vasaras drēbēs, peldēties un sauļoties oktobra mēnesi tā fantastika. No turku pielūdzējiem nevarēja i ne atkauties,tas ir drīzāk teikšu, tā viņu šausminošā uzbāzība man lika smīkņāt. Viens turku kapteinis man apsolīja salasīt gliemežvākus un lai ar laivām vizinos par velti, bet kā pieminēju draugu,tā ne. Vienreiz pabiju veikalos un man ar to pietika, skrien pakaļ un neliek miera. Tas nav priekš manis. Bet turku halvu nopirku un tā tiešām ir garda, to tur var droši iegādāties un atvest uz LV. Daži kuriozi iz viesnīcas telpām: Bij tur tāds dūšīgs tūristu onka, kurš ikreiz pie brokastīm,pusdienām un vakariņām sev bāza pilnas kabatas ar cukurgraudiem.Nosaucām viņu par cukermenu; Vienvakar ieradās pāris uz vienu nakti, ap gadiem 45-55, tādi vienkārši. Varēja redzēt ka 5 zvaigžņu viensīcu viņi ir knapi atļāvušies, jo tiekot pie vakariņām vīrs piebāza pilnu galdu ar ēdieniem, saldajiem un augļie un tad ar mobīlo telefonu bildēja savu sievu. Nebūtu jau nekas,lai, bet viņi sevi tik demonstratīvi pasniedza, ka daudziem aplika neērti. Es biju priecīga atgriežoties atpakaļ:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais