Sadauzīto pieru zeme

  • 3 min lasīšanai
  • 10 foto
Aizbraucu uz Ēģipti ar domu paskatīties gan abus kūrortus gan viesnīcas, gan piramīdas gan arī sajust šo zemi – citu līdzīgu valstu vidū. Pagaro, bet ne mokošo lidojumu kompensēja sajūta, ka tūlīt būšu siltumā, saulē un visumā jaukā vietā. Jāsaka ka tas viss piepildījās diezgan nosacīti jo temperatūra vidēji bija ap 23 grādi saulē un ēnā visi 17 vakaros, tā kā no džempera šķirties pilnībā nenācās – pozitīvais bija tas , ka nevajadzēja aklimatizēties arī atpakaļceļā. Vienīgi gan jūrā, gan baseinā peldēties varēja reti, te vējš pa lielu te ūdens pa aukstu, tā kā sevi cienošam tūristam jāskatās, kur ir apsildāmais baseins, īpaši ja brauc ap jauno gadu vai pēc vai pirms tam. Šarmelšeiha ir pietiekami grezns kūrorts, kur var atrast pieklājīgas viesnīcas un ja neiet uz veco tirgu, tad var likties ka Ēģipte ir pietiekami kulturāla un pat civilizēta zeme, kaut arī ne dārga, bet tā kā mūsu tūrists lielākoties pakaulēsies ar vietējā taksobusa vadītāju nodiņgējot cenu no 20 santīmiem līdz 10 tad šis iespaids ātri vien izplēn. Ari Vecajā tirgū redzējām 2 kautiņus 5 minūšu laikā tādus riktīgus, kaut arī jāsaka , ka nejutos to laikā apdraudēts, likās ka vietējie veikalnieki kārtoja rēķinus, vai arī kāds kādam bija ko nozadzis. Pastaiga pa Naama bay bija dārga un nevienam neiesaku tur iepirkties, ja negrib visu pirkt 2 reiz dārgāk. Ar prāmi pārbraucām uz Hurgadu. Brauciens ilga 2 stundas un bija ļoti jauks un patīkams par 1 dolāru uzkāpām pie kapteiņa uz komandtiltiņu uzpīpēt, pie reizes arī ainavu no ārpuses apskatīt jo prāmis ir slēgts, bez atvērta klāja. Hurgada atstāja nedaudz lētāku, bet krietni netīrāku iespaidu. Protams var neredzēt šīs netīrās vietas, ja sēž visu laiku viesnīcā, vai pastaigājas tikai pa tūristu prominādi. Un nav jau nekas īpašas, mūsu centrāltirgus darba dienas beigās izskatās līdzīgs, tikai to uzkopj. Toties cenas netīrākajā daļā ir labākas un arī izvēle lielāka, un galu galā tur ir tā austrumu sajūta daudz vairāk sastopama. Noskatīju es sev patīkamu pārdevēju ar patīkamu sākumcenu precei un sāku kaulēties. Vajadzēja dažādus suvenīrus sapirkt . Palūdzu lai aizved uz tualeti. Tā arī uz brīdi tiku viņu mājoklī , kur uz grīdas pāris biedru pusdienoja, pagājis garām es ieraudzīju stāvtualeti ar dušu virs galvas. Ērti – var čurāt un mazgāties vienlaicīgi. Tā nu sēdējām un kaulējāmies. Es tik ņemu preci liku klāt kaudzei un liku pa kapeikai vien klāt cenai , skaļi smiedamies un lamādams tirgotāju par skopumu . Izdevīgi visu ir pirkt vienā vietā. Un kad jau gandrīz viss ir nokaulēts par sev patīkamu cenu uzmest kādu bonusu virsū un teikt ka tā ir dāvana man. Ar vienu puisi pasēdēju un papļāpāju par hašišu. Jeb drīzāk par veselības problēmām kas viņam ir smēķējot to. Viņš tagad cenšas atmest- citādi būs zaudējis gan darbu gan ģimeni, gan veselību. Ar ārstiem vietējiem ir pašvaki, ļoti šaura specializācija un kāš naudu kā var. Bet tie, kas vēlas var protams pamergināt. Es nevēlējos – ja nu iepatīkas. Ko tādu labu atvest ?? Nu man vislabāk patīk augļi – piemēram mango tur ir fantastisks . Sulīgs, salds un smaržīgs. Ne kādas līdzības ar to ko pārdod mūsu veikalos . Vēl sortimentā ir ēģiptiešu tēja – karkadē – kolosāls dzēriens gan karsts gan auksts, tikai labāk pirkt nedaudz dārgākus bet veselus ziedus nevis jau pabiras, kas ir lētākas. Ēģiptiešu cigaretes Kelopatra līdzinās prīmai ar filtru un alkohols arī nav nekāds jaukais. Lielākā daļa tā saucamo suvenīru ražoti Ķīnā vai kaut kur tamlīdzīgi , jo ne ar ko neatšķiras no suvenīriem citur pasaulē, tik cik ar tematiku. Mūsu tūristi tradicionļi lielīgi ved ūdenspīpes. Hehe – mazliet smieklīgi tādai nesmēķētāju tautai kā latvieši ir spriežot pēc likumdošanas, bet nu katram jau savs. Drīzāk atvest sevī gabaliņu tuksneša un Āfrikas saules. Ēģiptiešu bērna smaida un mazliet palmu smaržas. Tā kā biju nolēmis arī aizbraukt uz Kairu, tad nācās vienu vakaru gulēt neiet un 2 naktī devāmies uz kolonnu, kurā ir no 100-300 autobusi un tikām ar militāristiem konvojēti uz Kairu. Nekādu drošību jau šis brauciens neapdraud, jo atpakaļceļā tāds buss brauc katrs pa sevi, es domāju tas ir drīzāk gan naudas pelnīšanas, gan viens no īpatnējiem atrakciju veidiem. Brauciens nebija nebūt tik nogurdinošs, jo paņēmām līdzi nedaudz pudelīšu miegam un kādas pāris stundas katrs pagulēja. Tas bija tāds autobusu rallijs līdz galvaspilsētai. Pati Kaira protams ir iespaidīga gan ar savu netīrību gan ar 18000 000 iedzīvotāju skaitu, kā jau lielākā Āfrikas pilsēta. Standarta apskate ar Ēģiptes muzeju, piramīdām sfinksu un apnicīgajiem smaržu un papirusu veikaliņiem. Zupa pusdienās bija kolosāla. Lēcu biezzupa. Mēli var norīt. Tiem komersantiem gan gribējās sejā iespļaut par tik perversu laiku tērēšanu. Nu un nekauņu bari kas apsēduši piramīdas ar saviem kamieļiem ēzeļiem un lētiem nieciņiem. Protams neko no tā negribējās, tik pretīgi tas viss tika uzspiests piedāvāts. Bet lai jau viņiem. Muļķu jau netrūkst. Varbūt kādam tas arī liktos jauki – nofočēties kamieļa mugurā pie piramīdām. Tomēr gribētāju nebija pārāk daudz. Ielīdis iekšā piramīdā gribēju sajusties kapličā, svētvietā un šo akmeņu kaudžu apakšā. Sajūta nebija pārāk patīkama, bet nepieciešama. Ejas , mitrums, maz gaisa. Kapenes ir un paliek kapenes. Liek aizdomāties par mūžību. Var jau uz Kairu protams arī lidot, bet gribās pa logu paskatīties garāmskrienošo bezgalīgo tuksnesi. Kapenes man apnika un uz Luksoru nebraucu. Lai man piedod Džosera piramīdas varoņi, bet kapeņu apgānīšana ir un paliek kapeņu apgānīšana, lai cik cēlu mērķu vārdā tā netiek veikta. Un nevienu ticamu izskaidrojumu par piramīdu celtniecību tā arī nav gadījies dzirdēt. Par sadauzītajām pierēm. Izrādās daudzi ēģiptieši ir ļoti reliģiozi un par to liecina no lūgšanām pret zemi sistās pieres kurām ir patstāvīgs lielāks vai mazāks zilums. Tā vien pie viena otra tirgotāja gribējās vilkt paralēles ar mūsu līdzpilsoņiem. Jo lielāks blēdis , jo reliģiozāks. Brauciet uz Ēģipti – jums tur nepatiks.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais