Laosa 2009.gada 14.aprīlis – 23.aprīlis 3.daļa
|
Didzis Kalniņš
|
1.daļa šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8521
2.daļa šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8533
8. diena. Brauciens uz Laosas galvaspilsētu Vjenčanu.
7:00 ceļamies un dodamies uz savu mīļo kafūzi brokastot: amerikāņu brokastis, pankūkas ar citronu, kafija, šeiki, tas viss 65000 uz diviem. Minibusam, kurš mūs nogadās līdz autobusam, jābūt tikai 9:30, tāpēc nesteidzoties velkamies uz viesnīcu. Pretī izskrien tantuks un mēģina mums stāstīt, ka zvanījuši mūsējie, kaut kur esot pasēts fočiks. Vai mēs nevarot apskriet visas vietas, kur viņi bijuši. Darījām, ko varējām, bet nekur nekas nebija atstāts. Žēl, galvenais jau tie visi neaizmirstamie kadri Birmā, Taizemē, Laosā.
Minibuss mūs savāc tikai 10:00, bijām jau nedaudz satraukušies, vai neesam aizmirsti. Tiekam atvesti uz kārtējo savākšanas punktu, kur mūs jau gaida VIP-buss. Busam nav nekādas vainas, ar mīkstiem, ērtiem sēdekļiem un kondicionieri. Brauciens sākas 10:30 un pēc četru stundu brauciena, 14:30 esam Vjenčanā. Pirmais darbs ir sameklēt viesnīcu. Tur, kur apmetušies mūsējie, ar vienu kopējo tualeti uz 6 istabiņām, kaut kā negribas. Atstāju Melno Princesi, ar mūsu mugursomām kafejnīcā, dzert alu. Pats dodos viesnīcas meklējumos. Pēc vairāku viesnīcu apskates, izvēle krīt uz tikko rekonstruētu un izremontētu viesnīcu. Tā gan ir visdārgākā visā ceļojuma laikā (20$), bet nu ļoti laba. Istabiņa liela un plaša, karstais ūdens, TV, kondicionieris un veranda, kur uzpīpēt.
Zvana mūsējie, izrādās, dzīvo blakus ielā. Ejam ieturēt kopēju maltīti un pie viena arī atvadāmies no viena savējo pārīša. Viņi 19:30 ar nakts autobusu dodas uz Laosas dienvidaustrumu galu, lai tālāk turpinātu ceļu uz Kambodžu.
Pirmais iespaids par pilsētu – drūma un pelēka. Iepērkam aliņus vakaram un pie reizes arī čūsku pudelē. Tas kolekcijai. Melnā Princese pēc horoskopa, man ir "čūska", lai tad arī pati savā mugursomā ved mājās.
9.diena. Vjenčanas apskate.
Rīts sākas ar landry apmeklējumu, riktīgi lēts un neaizvietojams pakalpojums Āzijā. Pēc brokastīm ejam uz autoostu skatīt, cik maksā biļetes līdz Udon Thani (Taizemē). Viesnīcas piedāvātā cena 60 000 kipi, autoostā 22 000 kipi. Ir taču starpība, vienīgi biļetes var iegādāties konkrētai dienai, sākot no 8:00 rītā.
Ejam apskatīt Triumfa arku (iespaidīgi), vēl franču laikā celta. Parks, visapkārt puķu dobes, viss skaists sakopts (ne tā kā pilsētas ielās). Pa ceļam uz ieroču muzeju, apskatām dažas pagodas, kaut kādu “militāro objektu”, kuru tuvumā pat fotografēt nedrīkstēja.
Ārā nežēlīgs karstums, ieejam kārtējā "tankštellē", lai remdētu slāpes. Kamēr gaidām alu, mums iedod padzerties ledus tēju (bez maksas). Ļoti garšīgi un atvēsinoši. Kad esam atdzērušies, tikai tad atnes alu ar ledu! Vienkārši burvīgi. Ieejam tirgū, šeit neviens nekaulējas un preci arī necenšas uzbāzīgi piedāvāt, laikam jau labi dzīvo.
Mani interesēja vecās banknotes, bet cena bija pārspīlēti augsta. Netīšām ieklīstam pārtikas veikaliņā un neticam savām acīm, sulu plauktā CIDO sulas, uzraksti angļu un latviešu valodā. Tik silti ap sirdi palika. Nu varam taču, ja gribam! Vienīgais izbrīnīja tas, ka viņas tur bija par kādu trešdaļu lētākas, kā Latvijā.
Pēcpusdienā pavadām meitenes uz autobusu, mēs brauksim dienu vēlāk, jo Taizemē vīza der 15 dienas un mums lidojums uz mājām ir precīzi pēc 15 dienām. Pilsētu praktiski esam apstaigājuši, vēl tikai jāiepērk kolekcijai niknie dzērieni un jāiet atvadu vakariņās. Izvēlamies steiku bāru. Pasūtam asiņaino steiku un alu.
Kamēr baudām savas atvadu vakariņas, pazvana mūsu meitenes un paziņo, ka esot atstātas uz Laosas -Taizemes robežas. Kamēr viņas kārtoja dokumentus Visa on Arrival saņemšanai uz robežas, autobuss ar visām viņu somām ir aizbraucis uz Taizemi.
Ar nākošo autobusu, kurš nāk pēc stundas meitenes tiek līdz Udon Thani, bet viņu somas pa to laiku ir aizbraukušas atpakaļ uz Laosu. Tagad mūsu uzdevums ir rīt no rīta autoostā somas pārķert un savākt pie sevis. Uzdevums smags, galvenais jau valodas nezināšana no abām pusēm.
Kad asiņainais steiks ir piebeigts, pasūtam arī vēl pa melnai kafijai un savu rēķinu. Pie rēķina ir pievienota konfekšu kaudzīte, lai saldāks maksājums
(100 000 kipi). Labi izdomāts. Vakarā sakravājam visas mantas un pudelītes somās un liekamies gulēt.
Pēdējā diena Laosā un brauciens uz Udon Thani (Taizeme)
Pēc brokastīm, esam gatavi ar kājām doties uz autoostu, bet noveicās, viens uzbāzīgs pikapa saimnieks gatavs mūs aizvest līdz autoostai par 2000 kipiem. Jauki, jo mugursomas jau sāk kļūt smagākas un nest viņas paliek grūtāk. Nopērkam biļetes par 22000 kipiem uz reisu 10:30, cerībā, ka šajā autobusā būs arī meiteņu somas. Bijām uzzinājuši autobusa numuru un nu nepacietībā gaidījām. Ieraugu mūs interesējošo autobusu un tur rakstīts, ka viņa atiešanas laiks ir 11.30. Caur logu redzu, ka meiteņu somas ir salonā. Eju meklēt šoferi. Te sanāca vesels cirks! Gan manas, gan šofera angļu valodas zināšanas vienādā līmenī, bet savu tomēr panācu. Tagad mums ar sieviņu katram pa 2 mugursomām.
Mūsu reiss atiet 5 minūtes ātrāk. Piesakām, ka mums ir nepieciešams nokārto Visa on Arrival (VOA), lai parāda, kur ir mums nepieciešamais robežpunkta ofiss. Šoferis uzreiz pasaka, ka ja radīsies aizķeršanās viņš mūs negaidīs. Iezogas tāda slikta nojauta, ka paliksim bez visām četrām somām.
Ceļš līdz robežai aizņem pavisam neilgu laiku. Laosas pusē pie izbraukšanas zīmogiem tiekam ātri. Pārbraucam pāri "Draudzības tiltam", kuru būvēja vēl PSRS. Kad esam pārbraukuši pāri tiltam, šoferis rikšiem mūs nogādā Taizemes robežpārejas punkta ofisā. Mēs esam vienīgie no visa autobusa, kuriem nepieciešama VOA.
Mēs jau anketas bijām aizpildījuši autobusā, bet bijām aizmirsuši, ka šeit ir Āzija un viss notiek bez steigas. Viss process lēnām ievelkas. Kad viss gandrīz gatavs, atliek tikai atrast priekšnieku, kurš spiež zīmogus, ienāk šoferis un paziņo, ka mūs negaidīs. Nu tā! Mums taču 4 mugursomas! Izpalīdzēja robežsargs, kurš paskaidroja, ka vīzas tūlīt būs. Pēc 5 minūtēm bijām ar pasēm jau autobusā. Drusku jau nervus pakutināja.
Zvanam meitenēm un paziņojam laiku, kad iebrauksim, lai nāk sagaidīt. Kad meitenes ierauga savas mugursomas atskan skaļi, prieka pilni spiedzieni! Aizmirsu pieminēt, ka sakariem izmantojām mobilos telefonus ar Taizemes karti, tie darbojas arī pierobežu pilsētās Laosā.
Lietas, ko der iegaumēt.
1. Lai saņemtu Taizemes VOA, nevajag stāvēt kopējā rindā, tā nav priekš mums. Jāpalūdz šoferim vai kādam robežsargam, lai parāda ofisu, kur izsniedz vīzas. Anketas ir jāaizpilda jau viesnīcā (vai autobusā), blankas var dabūt internetā. Viens un tas pats cilvēks izsniedz vīzas un veic robežsarga funkciju.
2.Noteikti jānobrīdina autobusa šoferītis, ka Jūs kārtojat VOA. Ir jābūt gataviem, ka autobuss kursē pēc noteikta grafika. Ja gadīsies kavēšanās, viņš var aizbraukt Tevi nesagaidot. Jāpadomā par somām, lai neaizbrauc prom bez Jums.
3. Ir iespēja uz robežpunktu braukt ar tuk-tuk, nokārtot vīzu un autobusā kāpt jau Taizemes pusē ar mierīgu sirdi.
4.Vjenčanā, Taizemes vēstniecībā, vīzu gatavo 24 stundu laikā.
Tālāk 15 dienas pavadījām Taizemē, bet tas ir cits stāsts.
Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com
