Laosa 2009.gada 14.aprīlis – 23.aprīlis 2.daļa
|
Didzis Kalniņš
|
1.daļa šeit:http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8521
5.diena. Ceļā uz Vang Vieng
6:00 ceļamies, lai varētu paspēt iedzert brīnišķīgo un neatvairāmo Laosas kafiju un sagādāt ceļa maizes. Neraksturīgi precīzi (8:30) pie viesnīcas pieripo jauns un moderns busiņš. Esam vienīgie pasažieri un jau sapriecājamies, ka brauciens būs ļoti ērts. Pa ceļam pieturam pie vairākām viesnīcām, no kurām savācam pārējos braukt gribētājus un busiņš ir praktiski pilns. Tad tiekam nogādāti kaut kādā savākšanas punktā, kur mūs visus sasēdina citos, jau krietni nolietotos, vecos mini busos. Tā bija vilšanās. Somas uz jumta, esam 8 pasažieri un dodamies 6 stundu braucienā uz Vang Vieng.
Brauciens pa kalnu ceļu slēpj sevī zināmas briesmas ne tikai no satiksmes drošības viedokļa, bet arī no kriminālā. Pavisam nesenā pagātnē autobusu aplaupīšana no bruņotu bandu puses bija samērā bieža un izplatīta padarīšana. Valdība pēdējā laikā ir uzsākusi aktīvu cīņu ar šiem vietējiem "kaupēniem" un uzbrukumu skaits ir krasi samazinājies. Tomēr uzbrukumi pilnībā vēl nav izskauti un pa šo ceļu pārvietošanās notiek tikai pa dienu. Lielie autobusi un lielākas kravas tiek nodrošinātas ar bruņotu apsardzi. Ik pa laikam redzam ceļa malās sēžam vīrus militārā apģērbā ar automātiem rokās. Tās ir armijas daļas, kas sargā šo ceļa posmu. Mazliet baisi. Bet ceļi un skati atsver visu: kalni, aizas, serpentīni... Pēc 6 stundām tiekam izsēdināti Vang Vieng autoostā.
Līdz centram apmēram 2km, bet tā kā mums ir mugursomas, tad nolemjam paņemt pikapu par 10000kipi (nenormāli dārgi) no cilvēka. Vadoties no backpacker Bībeles "Lonely Planet", atrodam galveno gesthausu ielu, kur izvēlamies numuriņus pavisam jaunā viesnīcā. Istaba ar kondicionieri, TV un karsto ūdeni maksā 80000kipi, bez kondicioniera – 50000kipi. Viesnīcā plašs izklaižu piedāvājums, jaunieši nopērk trekingu ar laivām nākošai dienai pa 95000, mēs nolemjam iegādāties karti un iet aplūkot kalnus un alas.
Tuvojas vakars un vadoties pēc "Lonely Planet", sagaidīt saulrietu jādodas uz krogu pie upītes „SUN SET’’. Tur arī nolemjam ieturēt vakariņas un sarīkot nelielu relaksu. Individuālas nojumītes ar guļamtīkliem, garšīgs ēdiens, alus un pasakains saulriets.(70000 + 12000 kipi). Kad satumst, sākas uguns šovs un diskotēka. Pašā vakarā ieskrienam interneta zālē un uz „Relax bāru” iedzert intīmā atmosfērā kādu kokteili (2x25000). Krodziņš brīnišķīgi iekārtots, ar guļamlažiņām pie galdiem, milzīgu kokteiļu izvēli un fantastisku atmosfēru. Lūkojoties apkārt saprotam, ka šī nu ir hipiju paradīze zemes virsū. Iekārtojums, mūzika, ūdens pīpes, pat guļamlažiņas, viss domāts, lai cilvēks atslēgtos no savām problēmām. Tam visam klāt neiztrūkstošā "zālītes" smarža visapkārt. Hipiji pieredzējuši, seni un vēl tikai veidošanās stadijā. Visapkārt brālības, nesavtības, brīvības un draudzības gars.
6.diena. Pārgājiena diena
No miljona vairs nekas nav atlicis. Rīts sākas ar naudas maiņu un brokastīm. Ielas tukšas, liekas, ka pilsēta izmirusi, bet tas ir maldīgs iespaids, dzīve šeit sākas pēcpusdienā. Šodienas mērķis ir apskatīt kalnu alas un tikt līdz leģendām apvīto "Blue Lagoon". Šo visu esam nolēmuši veikt ar kājām. Pēc mūsu aprēķina tas ir apmēram 10km.
Atrodam patīkamu ieskrietuvi, kur saimniece cepa ļoti garšīgas pankūkas un gatavoja dažādus šeikus. Nopērkam 2 pudeles ūdeni un sākam savu pārgājienu. Pirmais apskates objekts – 4 alas. Vienā no alām ir jābūt iekšā pazemes ezeram, kurā var nopeldēties. Pie ieejas sēž 2 puišeļi ar uzrakstu 10000. Pajautājam, vai tiešām ir iespēja tur nopeldēties. Viņi apstiprinoši pamāj ar galvām, samaksājam katrs 10000 un dodamies meklēt alas un pazemes ezeru. Rāpāmies pa klintīm kā tādi idioti, alas atradām, bet no ūdens ne vēsts. Ir tikai izkaltusi ezera gultne, ar trepēm peldētājiem, lai var ārā tikt. Protams, ir taču sausuma periods un viss sen jau izžuvis. Pārskaitušies, ejam atpakaļ pie puišeļiem izteikt savas domas, bet tur jau sen neviena nav. Par savu stulbumu arī ir jāmaksā.
Stāvam kalnu iekļautā, no sausuma saplaisājušā rīsu laukā, nesaprazdami uz kuru pusi doties. Gaisa temperatūra +40Cº ēnā. Ūdens arī vairs tikai pus pudele. Tālumā ieraugam putekļu mākoni. Izsecinām, ka tur būtu jābūt ceļam, tur arī dodamies. Beidzot, kad ūdens jau sen ir beidzies nonākam uz ceļa. Nedaudz paejot uz priekšu atrodam bāriņu. Auksts alus mūsu izslāpušajām mutēm.
Iepērkam ūdeni ceļam un mēģinām uzzināt, kurā punktā pēc pārgājiena kartes mēs atrodamies. Atkal pārliecinājos, ka Āzijā dzīvo totāli topogrāfiskie analfabēti. Tiek sasaukts liels konsīlijs, bet parādīt kartē, kur mēs atrodamies viņi nevar. Es brīnos, kā pie viņiem piemēram, armija var pārvietoties kara gadījumā. Tas cilvēks, kurš orientējas kartē, noteikti ir baigais "kings" un visa armija viņu dikti sargā. Nedod dievs ar viņu kaut kas notiks, uz mājām vairs netikt.
Paši izburamies, ka ceļš līdz ezeram nevar būt tālu. Ejam kādu stundu, saule karsē, bet norādes nekādas. Kaut kādā apdzīvotā vietā atkal iegriežamies bārā, kur mūs sagaida skolas vecuma meitēns. Viņa mācēja paskaidrot, ka ezeram esam jau sen pagājuši garām (vai tiešām izžuvis arī tas). Bet "Blue Lagoon" ir pavisam netālu un tur tiešām esot iespējams nopeldēties. Dodamies uz "Blue Lagoon". Kalni, ceļš un saule, beidzot norāde ”Blue Lagoon 2 km”. Pilnīgi citā tempā dodamies uz savu mērķi, bet pēc kāda 30 min. gājiena norāde, ka vēl jāiet 1 km. Nav jau izvēles, iedzeram pa ūdens malkam un ejam uz priekšu, atkal norāde, ka jāiet vēl 1 km. Ejam, ejam, visapkārt tikai kalni un atkal norāde ka līdz "Blue Lagoon" 1 km. Skatos Melnai Princesei lēnām tuvojas izmisums. Tālumā ieraugam kokus, kur arī dodamies.
Beidzot acīm paveras pasakaini skaists ūdens, zili zaļš un auksts. Nosaukums "Blue Lagoon" precīzi atspoguļo tur esošo ūdenskrātuvi. Ūdens auksts tādēļ, ka satek no kalnu strautiem.
Kādu stundu atpūtāmies, peldējāmies un atguvām spēkus. Kad spēki atgūti dodamies aplūkot kārtējo alu. Rāpjamies stāvā kalnā pa kāpnēm. Mums tiek piešķirti pat kabatas lukturīši. Ala liela, mežonīga, bez jebkādām aizsargbarjerām. Ja esi muļķis, rāpies pa glumajiem akmeņiem. Mēs izložņājām visas iespējamās ejas, izlienam slapji un netīri. Ar visām drēbēm ielienu Zilajā Lagūnā, gan drēbes izskalojās, gan veldzējumu guvu.
Palicis pats grūtākais un nepatīkamākais (zinot, cik būs jāiet ar kājām) ceļa posms, atpakaļ uz mājām. Ceļš mājup šķita bezgalīgs, līdz pie kādas mājas saimnieks piedāvā ar tuk-tuk par 30000 kipiem nogādāt mūs līdz Vang Viengai. Ar lielāko prieku piekrītam.
Ak nē, tas bija vienīgais, ko spēju pateikt ieraugot tuk-tuk. Tas bija vecs traktors ar piekabi, vadāms ar V-veida stūri. Ierūmējām savas pakaļas piekabē un lēnām kustamies uz priekšu. Jebkurā gadījumā tas bija vieglāk un ērtāk nekā ar kājām.
Trakā pārgājiena diena ir beigusies. Jauniešiem arī gājis jautri, galīgi nokausējuši instruktoru. Visi ejam ieturēt vakariņas. Jaunieši nolēmuši uz Laosas galvaspilsētu Vjenčana doties ar laivām pa Mekongu. Man drusku vairāk prātiņš (laikam vecs palieku), tāpēc vēl vienu dienu palikšu šeit un uz Vjenčana braukšu ar autobusu. Nopērkam autobusa biļetes, 120000 kipi no cilvēka un pie miera.
7.diena Pilsētas apskate.
Pasakām jauniešiem atvadu vārdus (tikšanās Vjenčanā), un dodamies dzīvē. Brokastīs sātīga omlete, laba kafija un šeiki – 45000 kipi. Apskatot pilsētas karti, atrodam atzīmi, ka pašā pilsētas nomalē ir ezers. Ha, vietu atradām, bet pats ezers protams izžuvis. Nu veicas taču mums.
Ejam uz upīti, kuras krastā ir neskaitāmas kafejnīcas. Ieklīstam vietā, kur viss tiek pasniegts no dabīgiem traukiem: mojito kokteilis no bambusa glāzes ar bambusa salmiņu šūpuļtīklā guļot. Tā relaksējoties četras stundas paskrien nemanot. Nākošais mērķis mums ir atrast Lao Lao – vietējā kandža. To atrodam tirgū pie autoostas. Pirmo glāzi sit uz augšu, 2. – nu tā, 3. – aiziet kā smērēta. Cik ātri noreibstu, tikpat ātri atreibstu. Tilpums 350 ml, cena 5000 kipi (25 sant.). Vakarā izvēlamies Joko relax bāru, vakariņās paņemu Tom yam zupiņu, kas šeit ir krietni maigāka, rīsus un tomātu salātus. Ieskrienam internetā un uzzinām, ka jaunieši laimīgi sasnieguši galamērķi un apmetušies viesnīcā ar 1 tualeti uz 6 istabiņām. Nu nē, tas pat priekš manis ir par traku. Par to es domāšu rīt, bet šovakar pēdējais vakars Vang Vieng.
Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com
