Konjaks un Konjaka

08.10.2010
5 min lasīšanai
19 foto

Konjaks ir labs atmiņām - tam ir vasaras, medus un vijolīšu smarža, un 40 grādi - pietiekami labs arī lai aizmirstos. Konjakai tuvojos jau pa mazākiem celiņiem - uz skaisti apaļīgiem pauguriem zied saulespuķu lauki, kas mijas ar zaļiem vīnogu un kukurūzas laukiem. Pie okeāna laiks bija patīkami silts - tā ap 26 grādiem, iebraucot Konjakā, pat vakarā vēl ir karsts. Konjaka ir neliela pilsētiņa Francijas dienvidrietumos ar 21 000 iedzīvotājiem. Šodien te ir svētki, rodas gan nelielas domstarpības, vai tie ir Konjakas svētki vai tomēr konjaka svētki? Fete de la Cognac vai fete du cognac. Pilsēta ir Šarantes upes krastā. Vietās, kur nav ūdenszāļu, gar iebetonēto krastmalu upē var redzēt peldam paprāvas zivis un dažas arī sīkaļas. Turpat arī pīle ar pavisam maziem, gluži vai tikko izšķīlušamies pīlēniem. Krastmala izgaismota - garās kārtīs iestiprinātas lāpas un citādas uguntiņas. Ļaužu ir ļoti daudz, sākumā jāsamaksā ieejas biļete (5 eiras), bet pēc tam jāiegādājas taloni vakara maltītei, kas īstā franču garā bija pēc pilnas programmas: aperatīvs , uzkodas (entre), zupas, otrie ēdieni, siers, saldie, kafija, un dzērieni. Un tas viss par 15 eirām! Krastmalā izkārtoti gari galdi, par galdiņiem ir saveltas arī vīna (konjaka?) mucas. Gar upmalu izvietotas būdas, katram ēdienam sava - zupas vienā, otrie citā, utt. Tā nu sanāk, ka pirmo pusstundu viens otru neredzam, jo katrs stāvam pie citas būdas un katram izvēlēts kaut kas atšķirīgs. Man tas šķiet nepieņemami, apvainojos, uzmetu lūpu un vēl saķīvējos ar savējiem. Bet kad ēdieni dabūti un drusku izsalkums remdēts, jāatzīst, ka organizācija ir perfekta un francūži, lai pamielotos ir gatvi paciest ne to vien kā rindā pastāvēšanu. Uldis ir paņēmis aperatīvam cognac alongee (tatad ar kaut ko atšķaidīts konjaks). Man konjaks ir par stipru un turklāt esmu pie stūres. Tāpēc Uldim īsti nav neviena, ar ko dalīties sajūsmā par konjaku. Šie ir svētki pašiem francūžiem. Citi ir sapucējušies, pat ar frizūru un kleitu, bet citi tāpat džinsās un krosenēs. Apkārt staigā policisti un glābēji oranžā vestē ar čemodāniņu. Ārzemniekus ne redz ne dzird, tikai mēs tādi iemaldījušies. Vēlāk sākas koncerts, grupa ir pazītama un dzied politiskas dziesmas, kas nebūt nav glaimojošas pie varas esošajiem, bet kā saka mūziķi, te nav Parīze un var atļauties vairāk. Vēlu naktī izlīksmojušies braucam mājās, bet uz Konjaku jābrauc vēlreiz, jāredz taču pilsēta un jānopērk kāds labs konjaks gariem ziemas vakariem. *********************Nav jau tā, ka no Furā (Fouras) līdz Konjakai ir tikai vīnogu lauki vien. Pa ceļam ir podnieku pilsētiņa La Chapelle-des-Pots, diemžēl ir pusdienlaiks un negribam traucēt podniekus darbnīcās, iebraucam vien milzīgā angārā, uz kuru jau km 20 ir norādes, bet tā izskatās masu podukcija - trauki apgleznoti zaļdzelteniem putnu un puķu rakstiem. Kaut gan ceļvedī bija rakstīts, ka trauki izceļoties ar savu īpanēji zaļo glazūru - vienīgā zaļā krūka bija ciemata centrā (apmēram tāda, kādu iztēlojos dziesmā Meita gāja uz avotu)Pārdesmit km tālāk ir abatija (l'abbaye de Fontdouce) ar skaistām velvēm un rožu dārzu. Cauri abatijai tek avots, no kura tad arī radies abatijas nosaukums. Taču galvenais mērķis ir nopirkt kādu pudeli konjaka un pino* (Pineau) no ražotāja.Iebraucu ciematā, kur tūrisma informācijas centrs ir kopā ar konjaka pārdošanu un degustēšanu. Kamēr Uldis degustē, es pētu apkārtni. Esmu apskatījusi visas trīs ciemata mājas, nofotografējsusi kaķus un vistas, iegājusi baznīcā, beidzot nenociešos un eju skatītes, kur Uldis palicis, vai nebūs sadegustējies jau pa īstam. Darbiniece ir pagadījusies runātīga, mani ieraugot, atplaust smaidā, jo vajagot taču arī kaut ko pour madame Protams, turklāt šodien ir mūsu kāzu jubileja un droši varu pieprasīt sev vecu Pineau. Juniors ar Himenu tikmēr izklaidējs un lec klasītes, un tagad paģēr, ka vajagot apskatīt vietu turpat blakus -La Paleosite, kur atrasts 35 000 gadu vecas neandertālietes Pjerretas skelets. Neandertālietei blakus vēl arī dinozauru kapsēta. *******Vietējo konjaku var noprkt arī lielveikalā, bet - lielveikalā degustēt vis nedod. Tūrisma informācijas biroji ir sarūpējuši ražotāju adreses. Drošs paliek nedrošs, Uldis lielveikalā apjautājas, ceļu, kuru tad mums arī izstāsta: pa labi, pa kreisi, taisni, pagrieziens utt. Necerēti izdodas atrast īsto māju, pie kuras arī uzraksts Pineau Cognac. Klaudzinām klaudzinām, pa vaļējām durvīm var redzēt istabu un gultu, kurā kāds guļ. Uzsaucu skaļāk un iznāk samiegojusies saimniece - neliela auguma, zilā sīkpuķainā halātā, pasirmiem matiem ar ilgviļņiem. Mēs atvainojamies par traucējumu, un tiekam ievesti nelielā krēslainā istabā, apsēdināti pie galda , katram nolikta priekšā glāze, kas tiek dāsni piepildīta. Degustētāji ir tikai divi, jo mēs ar Himēnu atskāmies. Es esmu pie stūres, bet Himēnai ir attaisnojums, konjaks tiešām neesot jaunu meiteņu dzēriens. Degustēti tiek četri konjaki, sākot ar gados jaunāko un nobeidzot ar tādu, kas, ja var ticēt, esot 45 gadus vecs! Es tikai ostu. Pirmajam degunā iecērtas arī alkohols, bet nākamiem, jau medaina liepziedu un vijolīšu smarža. Lieki teikt, ka pēc četrām konjaka glāzēm degustētāji ir pacilātā noskaņā!Vēl par konjaku. Konjakieši dzīvoja zaļi, tirgojot holandiešiem vīnu un sāli līdz pat 17. gadsimtam. Taču drīz vien vīndariem nācās palauzīt galvas, jo Bordo sāka izkonkurēt visai viduvējo Konjakas apkātnē raudzēto vīnu. Konjaka brūvēšana drīzāk bija izmisuma solis, nevis mērķtiecīga rīcība. Kā par brīnumu slava par dziras labo kavlitāti ātri izplatijās un konjakam bija labs noiets. Ja par konjaku ir dziļāka interese:http://www.irlaiks.lv/drinks/otherdrinks/others/article.php?id=25803 Par konjaku sauc tikai to alkaholu, kas ražots Konjakas apkaimē, divos Francijas departamentos - Šarantē (Charante) un Šarantē-Maritimē (Charante-Maritim). Lūk, karte, kurā redzma iegūstamā konjaka kvalitāte atkarā no vīnogu audzēšanas vietas. http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Carte_du_cognac.jpg Vislabākais konjaks tiek ražots Grand Champagne (nav nekāda sakara ar šampanieti, Grand champagne atrodas uz dienvidaustrumiem no Konjakas). Grand champagne seko petite champagne tad borderie utt. Turklāt, kā redzams kartē, labākais konjaks nebūt nenāk no pašas Konjakas. Lielās firmas (Grande Marque) iepērk konjaku no ražotājiem, labi sajauc, kas arī esot tā īstā māksla, uzliek etiķeti un pārdod apmēram 4-6 reizes dārgāk.Konjakas apkārtnē atrast konjaka ražotājus nav grūtību, to var pat bez tūristu info adrešu grāmatiņas- atliek vien braukt pa lauku celiņiem un skatīties, kur ir uzraksts Pineau un Congnac - pamodināt večiņu no diendusas un nopirkt vienkāršu mājas brūķējumu -konjaku (patiesībā nemaz ne tik vienkāršu, lai konjaku pārdotu, tam ir jātbilst noteiktai kvalitātei - Appellation d'Origin Controlee (AOC). Konjaka - dublis nr 2. Mans subjektīvais viedoklis par Konjaku, ja šī pilsētiņa nav pa ceļam, ja nav īpašas kāres un/vai intereses par konjaku, tad var arī uz šo vietu nebraukt. No otras puses, kā tad tā, būt Šarantē un neiebraukt pasaulsslavenajā Konjakā. Skaista ir Šarantes krastmala un viduslaiku vecpilsēta, bet galvenais uzsvars tomēr tiek likts uz grādīgo konjaku. Slaveno zīmolu (Grand Marque) konjaku ražotnēs visās ir apmeklētāju centri un par nelielu ieejas maksu var sekot procesam, degustēt un arī nopirkt kādu blašķīti sev pa kabatai. Visiespaidīgākā ir Hennessy māja , kas dižojas pašā Šarantes krastmalā, bet staigājot pa pilsētu visur pavīd pazīstami vārdi - Remy Martin, Martell, Camus, Otard. Mūsu Luxemburgas draugam Remy Martin brūzī kādreiz strādājis vectētiņš, tāpēc gribam apskatīt tieši šo ražotni, taču diemžēl šoreiz nekā - ekskursijai jāpiesakās iepriekš. Nākamis obligātais apskates objekts ir konjakotēka, kurā ir ap 400 konjaku un 50 pineau šķirņu un visa konjaka vēsture - sākot ar vienkāršiem dzērieniem par dažiem desmitiem eiro un beidzot ar īpašiem, telpā, virs kuras uzraksts Paradis, iespējams šķirties no 5000- 6000 tūkstošiem eiru par pudeli. Cenā ir iekļauts ne tikai konjaks, bet arī pudele, kurai nereti ir īpaša forma - blašķes ar lielāku vai mazāku vēderu vai cilindrisku formu u.tml. Bet es gribu tikt ātrāk mājas un iemēģināt glāzi savu veco pino:) *Pino (Pineau) - Šarantes pino, jeb vienkārši pino ir stiprināts vīns, kuru gatavo no viegli iereibušas vīnogu sulas, pievienojot konjaku. Pino ir 17 grādu. Sk. arī "Pa maziem celiņiem" http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8300 "Atlantijas piekrastē" http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8321"Piestājot pie Luāras" http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8359"Francijas vasara" (pēdējais stāsts) http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8522

Konjaks un Konjaka

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem