Atlantijas piekrastē

08.10.2010
3 min lasīšanai
21 foto

Atlantijas okeāns bija izgūlies kā laisks runcis, pa reizei slinki izlaižot paisuma nagus un vakarā samirkšķinot zaļganās bāku acis. Škiet, tas bija aizsnaudies un aizmirsis, ka no viņa tiek gaidīti zilzaļi viļņi baltām mugurām. Furā (Fouras), mūsu īrētajā mājā ir tik labi, ka pirmās atvaļinājuma dienas pavadu neiedomājami dīki. No rīta tirgus un saldās franču brokastis vienīgajā ciemata kafejnīcā, tad zvilnī zem ozola pāršķirstu rīta avīzes (frančiem milzu pārdzīvojumi un klaislības par neveikmi Pasaules kausā futbolā: "Ko tagad pasaule par mums domās!"Aprunājos ar vecu, ziņkārīgu un drosmīgu meža strazdu un tad jau jāsāk domāt par pusdienām. Pēc pusdienām neliela siestiņa un apkārtnes izpēte. Šoreiz dodos gar okeāna krastu prom no ciemata. Pludmale drīz vien beidzas un sākas akmeņains krasts, kur ik pa 50 m okeānā uz pāļiem novietotas koka būdas. Izskatās, ka tām ir kāds sakaras ar zvejošanu, bet tikai paisumā kļūst skaidrs, kā tas notiek. Kad ūdens kāpj, okeānā no būdas iemērc tīklu (kaut ko līdzīgu tauriņķeramam). Ja palaimējas, tīklā spirinās kāda sudrabvēderaina zivtele. Paisums un bēgumsOkeānā atkal ir bēgums un dubļains līdzenums plešas nesaskatāmā tālumā. Paisums, kā saka franči - pilna jūra (la mer pleine) ir divas reizas dienā, apmēram ar 12 stundu intervalu, turklāt tas notiek pēc "slīdošā grafika". Šobrīd bēgums ir katru pēcpusdienu. Par paisuma un bēguma laiku var uzzināt gan avīzē, gan arī pludmalē pie glābšanas stacijas. Pēldēties ir iespējams tikai paisuma laikā. Viendien mēģināju plunčāties, kad okeāns jau bija krietni atkāpies, ūdens bija kakao krāsā, kam ticis par maz piena, kājas līdz potītēm grima dūņās, līdz atdūrās pret cietu pamatu, dūņas nepatīkami spiedās caur pirkstarpām. Likās, kājai auksto sānu teju teju pieglaudīs kāds jūras nezvērs vai iedzels medūza, sākumā tas bija ļoti nepatīkami, bet tā kā nebiju vienīgā, tad pieņēmu, ka ne es viena ar dīvainībām un pie visa var pierast. Un lai cik dziļi arī nebristu, ūdens nesniedzās augstāk par ceļiem. Grantēto celiņu gar okeāna krastu ir iecienījuši suņu cilvēki, ar velosipēdiem te braukt nedrīkst, tiem savs celiņš nedaudz tālāk. Satiekoties uz celiņa pretimnācēji sveicinās: Bonžūr, bonžūr un pavelk malā savus četrkājainos. Tuvojos pensionāru pārim, kas dzīvi iegrimuši sarunā un vecs bēškrāsas spaniels izmanto iespēju man uzrūkt, mēģinu pa labam, bet suni mana nesaprotamā valoda sanikno vēl vairāk. Saimniece steidz mani glābt un sauc: "Karamel, Karamel" , bet Karamele saimnieces saukšanu uztver par uzmundrinājumu pateikt visu ko par mani domā, labi, ka uzbrukums bija tikai verbāls. La RochelleTaču dīkajai sliknošanai pienāk gals. Šodien atbrauc bērni un mums jāsagaida Juniors Larošeles (La Rochelle) stacijā, kur pienāk ātrvilciens no Parīzes. Larošele ir neliela pilsēta ar apmēram 80 000 iedzīvotāju, apmēram 30 km no Furā - mūsu apmešanās vietas. Ceļvežos Larošele tiek minēta kā viena no skaistākām Francijas Atlantijas piekrastes pilsētām. Ceļvedī arī rakstīts, ka auto labāk novietot P+R (Park and Ride - neatceros, kā valodnieki šo veidojumu nosauca latviski). No P+R ik pa 10 min iet autobuss uz pilsētas centru, samaksājam par stāvietu un autobusu - kopā apmēram 10 eiras. Stāvēt var līdz nākamai dienai un biļetes autobusam ir turp atpakaļ. Larošeles senā godība joprojām redzama tās sejā - torņi, tornīši, nocietinājumi, katedrāle, grezna mērija. Ap veco ostu viens pie otra mājīgi restorāni un kafejnīcas, bet dziļāk vecpilsētā veikali, veikali, veikaliņi. Namu apkašstāvu arkādes dod patvērumu no tveices un tūristi dedzīgi izmanto pašlaik esošas vasaras atlaides. Karsts, pat negaiss naktī un spēcīgais lietus neatnesa gaidīto svaigumu. Dienvidzilas debesis, gaiši - kaļķkrāsas torņi un ne vēja pūsmiņas, vējš patvēries tikai kaiju spārngalos, kas sasaukdamās pārlūko veco ostu. No jūras puses pilsētu sargā divi torņi - Svētā Nikolā tornis (tour Saint Nicolas) un Ķēžu tornis (tour de la Chaîne), starp kuriem senos laikos bijusi novilkta ķēde un tikai ar sarga atļauju tā tikusi pacelta un kuģis ielaists ostā. Tagad simtiem kuģīšu šaudās ka baltas atspoles. Viens tornis, kas izskatās pēc baznīcas izrādās ir bāka (tour de la Lanterne), kas vienīgā tāda saglabājusies no viduslaikiem. Par kāpšanu torņos ir jāmaksā, bet man šķiet, ka sagaidāmais skats būs naudas un pūļu vērts. Pašlaik skatu uz jūru gan nedaudz bojā sastatnes, tiek būvēta estrāde festivālam "Francofolies", kas notiek Larošellē no 13-17 jūlijam. No Larošeles pāri glītam, gandrīz 3 km garam tiltam, var aizbraukt uz tūristu ļoti iecinīto Re salu. Arī Larošelē tūristu ir daudz. Taču vienmēr iespējams atrast jaukas vietas, kur cilvēku ir maz, piemēram, botāniskajā dārā un Dabas muzejā. http://www.museum-larochelle.fr/museum/presentation/jardin-des-plantes.html Karstumā botāniskais dārzs ir īsts patvērums, augi no 4 kontinetiem, vidū dīķītis, biezi aizaudzis ar zaļām ūdenszālēm. Zālienā zem milzu platānām atlaidies pa kādam vēsuma meklētājam.Gar tepiķainu puķu dobi, cēli kā tīģeris iznāk garkājais skaisti strīpains kaķis un draudzīgi tuvojas divām meitenēm zālē. Kaķi ieraugot, meitenes ar briesmīgu spiedzienu pielec kājās, it kā viņām būtu pielavījies īsts meža zvērs. Kaķis no brēcieniem nobijies pabēg gabaliņu nostāk. Mēs izvēlamies mierināt kaķi , nevis meitenes. Strīpainis bija draudzīgs, bet uz izbāzeņu muzeju (Museum d'Histoire Naturelle) līdzi vis negribēja nākt. Cafe de la Paix Nejauši nonāku pie greznas kafejnīcas Verdanas laukumā (Place du Verdun), tikai pēc tam ceļvedī izlasu: "Kafejnīcas Cafe de la Paix interjers ir kā dārgakmens un rada sajūtu, ka pēkšņi esi nonācis kādā no Versaļas pils zālēm: sienas spoguļos, lustras kā milzīgi svečturi, Mikelandželo freskām līdzīgas gleznas zelta ietvaros.....". Ir karsts un diemžēl kafiju nemaz negribas, bet vieta ir tā vērta, lai pabūtu un kaut vai uz dažiem mirkļiem apstādinātu laiku. Lasīt arī:"Konjaks un Konjaka" http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8351"Pa maziem celiņiem" http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8300"Piestājot pie Luāras" http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8359"Francijas vasara" (pēdējais stāsts) http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8522

Atlantijas piekrastē

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem