Santorini sala!

  • 2 min lasīšanai
Esot Krētā, izvēlējamies vienas dienas ekskursiju uz Santorini salu. Un kaut arī toreiz varbūt nogurums, karstums un daudzie tūristi lika uz to salu skatīties ar citu aci, tad tagad pēdējā laikā, kad ir pagājis kāds pusgads, es prātā atgriežos pie šīs salas un tās vēstures biežāk un biežāk. Runājot par šo pašu salu. Tā īstenībā ir riktīgs dabas brīnums, jo principā visi iedzīvotāji tur nemitīgi dzīvo gaidās pēc nākamā vulkāna izvirduma, kas atrodas uz mazas neapdzīvotas saliņas Santorini salai tieši blakus. Arī diezgan biežās zemestrīces (ja nemaldos 50tajos gados bija pēdējā), nemitīgi liek vietējiem iedzīvotājiem, kas ir apmēram 7000, dzīvot neprognozējamos apstākļos. Galvenais ienākuma avots viņiem ir tieši tūrisms, jo skati kas paveras no pilsētām, kas atrodas apmēram 500 metru augstumā virs jūras līmeņa, ir vienkārši vienreizēji un iespaidīgi. Pēc pēdējās zemestrīces, valsts izsniegtā nauda netika izmantota, lai saceltu jēdzīga izskata mājas un villas, bet gan tā tika ieguldīta visa tūrismā. Pašu iedzīvotāju mājas ir salipinātas dievs viņu zina kā, un mazo ielu labirintiņos var apmaldīties jebkurš man liekas, kas mazliet vairāk paņem uz krūts. Pie šīm te aizdomīga izskata mājiņām, ir piebūvētas diezgan labāka izskata viesu mājas, kas ir privātas un izmaksā ļoti lielu naudu. Dominējošās krāsas pilsētiņā ir baltā krāsa un zilā. Tur var iegādāties ļoti skaistus mākslieniskus izstrādājumus, bet to var izdarīt tikai, ja naudu nav kur gluži likt, jo cenas tur ir nenormālas. Parasti brauciens uz šo salu aizņem no Krētas kādas 4 stundas...atpakaļ tātad ir jārēķinas ar to pašu laiku. Atzīšos godīgi, tas ir neizsakāmi nomācošs pasākums. Mēs pagadījāmies vienā no karstākajiem laikiem, tāpēc tur varēja vienkārši izcepties. Vēl protams ir ātrgaitas kuģītis, kas var aizvest turp divās stundās, bet tur parasti ir laicīgi jāiegādājas biļetes, jo ir pārpildīts. Pie ostas, ar autobusu vai džipu ir pa serpentīniem jādodas augšā. Nu die, atliek vien pabrīnīties, kā viņi tur brauc, jo tur ir visai dzīve satiksme. Uz pašas salas mēs atradāmies arī kādas 4 stundas, un ar to principā pilnībā pietiek, jo īpaši tur arī vairs daudz nav ko redzēt. Lai nokļūtu lejā no pilsētas pie ostas ir trīs iespējas...1. izīrēt ēzelīti, kurš pa 500 pakāpieniem tevi nodara lejā, bet cik gidīte mums stāstīja, tad pēc tam drēbes varen ilgi smirdot pēc tā radījuma; 2. pašam nodarīties lejā lēnā garā, kur uz katra pakāpiena paveras varen iespaidīgi skati; 3. vai arī ar funikulieri nobraukt pa trijām minūtēm :) Nu kaut kā tā...interesantākais fakts man šķita, ka kādreiz Ž.Kusto veicot tur savus zemūdens pētījumus, esot izteicis, ka visa sala stāv uz trijām 'kājām', kas ir laikam sadarījušies no lavas sacietējumiem. Principā pie stiprākas zemestrīces, tur varētu tā visa sala paiet zem ūdens. Un tagad par to domājot, ir jokaini apzināties, ka esi bijis uz salas, kas varbūt kādreiz vairs vienkārši neeksistēs un ka tas viss skaistums kas tur ir, ir tāda kā maza butaforija, jo liekas iedzīvotāji tur dzīvo visu laiku kā pēdējo dienu. Nu vienvārdsakot par šo salu ir varen daudz ko stāstīt. Bet jūs labāk uz maniem bildīšiem paskatieties, kuras es esmu sadarījusi pastkartīšu izskatā, cītīgi cenšoties piedomāt pie to apstrādes un papriecājaties kopā ar mani ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais