Andalūzija un nedaudz Madrides
|
Edgars Voičis
|
Ceļojuma piezīmes no Spānijas:
1. diena Madride - Cordoba
Ielidojam Madrides lidostā ap pusdienlaiku, auto ir rezervēts viesnīcā, kura atrodas 6km no lidostas, it kā uz viesnīcu iet autobuss, uzreiz neatraduši pieturu, lai lieki netērētu laiku, paņemam taksi līdz viesnīcai, rezervēts ir VW Golf, bet meitene uzzinājusi, ka ceļosim tikai divatā piedāvā Peugeot 308 kabrioletu pa to pašu cenu, piekrītam, jo ceram, ka Andalūzija mūs sagaidīs ar sauli. Spānija pašreiz nav saulaina, pa ceļam uz Kordobu brīžiem tā gāž lietus, ka neko nevar redzēt, ceļi labi, tāpēc nepilnu 400km brauciens nesagādā nekādu nogurumu. Pievakarē esam Kordobā, ceļš, pa kuru garmins (gps navigācija) mūs grib aizvest uz viesnīcu tiek remontēts, meklējam apkārtceļus, hotelis izrādās pilsētas pašā centrā, kurā drīkst iebraukt tikai tie, kas tur dzīvo, un arī tie, kas dzīvo viesnīcās, spāņu puisis mums kaut ko stāsta, cik var noprast ir jāspiež poga un kaut kas jāsaka, bet sapratis, ka mēs neko nesaprotam spāniski, atmet ar roku un atļauj turpināt ceļu. Viesnīcā ir ilgi jāstāsta no kurienes mēs esam atbraukuši un kur Latvija atrodas, jo puisis tādu valsti dzirdot pirmo reiz, toties labi runā angliski, nedaudz viņu izglītojuši ģeogrāfijā un Latvijas vēsturē iečekojamies viesnīcā, pārģērbjamies un ejam vakara pastaigā pa pilsētu. Pastaigājamies pa vecpilsētu, Puente Romano (romiešu tilts), ēdot vakariņas pirmoreiz sastopamies ar tapām, kas ir spāņiem raksturīgas uzkodas, porcijas mazas, toties ir iespēja pamēģināt dažādus ēdienus, cik noprotu, tad tapas var būt kā siltās, tā arī aukstās, vēlreiz apmeklējam romiešu tiltu, kas naktī ir izgaismots, dažas naksnīgās foto, un dodamies pie miera.
2. diena Cordoba – Sevilla
No rīta ir paredzēts apmeklēt Mesquitu vai mošeju, izlasām, ka tā sāk darboties tikai no 10.00, paēdam brokastis, bet vēl ir pusotra stunda laika, nolemjam izmest līkumu pa vecpilsētu, ejot garām mošejai, redzam, ka vārti vaļā, un pa iekšu staigā cilvēki, ejam iekšā, biļešu kases slēgtas, iekšā notiek uzkopšanas darbi, bet apsargs palūdzis, lai noņemu cepuri, ielaiž mūs iekšā, tur mūs sagaida noslēpumaina krēsla un strīpainu arku mežs, diezgan iespaidīga celtne. Dodamies uz Seviļu, un pēc nepilnas stundas esam pie nākamās viesnīcas. Krāsainais Santa Cruz rajoniņš, Seviļas katedrāle, Giralda tornis, kurā uzkāpjam un apskatam pilsētu no augšas, parks ar Spānijas laukumu, kurš tiek remontēts, smuka pilsēta ar arābu piesitienu arhitektūrā. Vakarā izstaigājam Trianas rajonu, kas ir čigānu rajons, pārāk daudz čigānu gan nesatiekam.
3. diena Seviļa - Cadiza – Zahara de los Atunes
No rīta dodamies ceļā uz Cadizu, sākot plānojot ceļojumu domājām, kuru no pilsētām apmeklēt – Jeredz de la Frontera, kas ir heresa dzimtene, kur ir iespēja apmeklēt heresa darītavas, vai Cadiz, kas ir sena ostas pilsēta pašā Atlantijas okeāna krastā uz pussalas, izšķiramies par labu Cadiz, Atlantijas okeāns pievelk vairāk nekā heress. Pilsēta ir daudz lielāka, nekā sākumā domājām, jo arī mūsdienās ir svarīga ostas pilsēta, gandrīz visu pussalu aizņem jaunās celtnes un ostas termināļi, tikai pašā pussalas galā ir fantastiska vecpilsēta ar vairākiem cietokšņiem, elegantu parku, un it kā vecāko SPA viesnīcu Spānijā. Pēc izstaigāšanās pa pilsētu, nolemjam, ka ir laiks nolaist jumtu, jo temperatūra ir sasniegusi +32 grādus, pirmajā stāvvietā aiz pilsētas pieturam, lai nopeldētos okeānā un ieēstu vietējā tirgū nopirktus augļus, ūdens okeānā ir ļoti silts, vietējie, gan vairāk sauļojas nekā peldas, viņiem sezona jau ir beigusies, bet mums ziemeļniekiem ir kā reiz pareizā temperatūra:)
Vēl apmeklējam Trafalgāra ragu, pēcpusdienā nedaudz pasauļojamies un nopeldamies vēlreiz, vakarā, gan ir pavēss pie okeāna. Nākamajā dienā bija paredzēts doties skatīties vaļus un delfīnus Gibraltāra šaurumā, bet kompānija, kas organizē pasākumu saka, ka rīt ir gaidāmi slikti laika apstākļi, un viņi dosies tikai vēlā pēcpusdienā, kas mums neder, tamdēļ atliekam šo pasākumu.
4. diena Gibraltārs – Ronda
No rīta laika apstākļi tiešām ir diezgan slikti, Gibraltārs mūs sagaida ar lietu un dūmaku, klints galu nemaz nevar redzēt, kamēr pastaigājam pa pilsētu, paēdam pusdienas, lietus ir mitējies, nolemjam, ka jābrauc ir augšā klintī, uzbraucot augšā’, laika apstākļi tiešām paliek labāki un labāki, noskaidrojas, un pat sāk spīdēt saulīte, izbraukājam visu klinti, paskatāmies mērkaķīšus, kuri ir ļoti draudzīgi, apsargs gan brīdina, lai pieskatām mantas, jo mērkaķiem patīkot arī kaut ko nočiept. Klints ir iespaidīga, caur dūmaku pat var redzēt Āfrikas krastu. Lai iebrauktu un izbrauktu Gibraltārā nostāvam pamatīgā rindā, nevar saprast, kam ir nepieciešama pasu kontrole, ja briti pat tā īsti neieskatījās pasēs, bet nu labi, tas lai paliek viņu ziņā. Dodamies augšā kalnos uz mazu pilsētiņu Rondu, kas atrodas pašā klints malā, un kuras divas daļas savieno akmens tilts pāri iespaidīgai aizai, lai arī sāk satumsts, tomēr dodos lejā aizā, jo esam dzirdējuši, ka skats no lejas ir vēl iespaidīgās, kā no augšas, tā arī ir, it sevišķi tumsā.
5. diena Ronda – Granada
No rīta vēl nedaudz pastaigājuši pa Rondu, dodamies uz Granadu. Nolemjam sākt ar Alhambras apskati, kādu brīdi nostāvējuši rindā, dzirdam, ka uz pēcpusdienas apmeklējumu visas biļetes ir izpārdotas, braucam uz viesnīcu, kur sarunājam, ka tiek rezervētas biļetes uz nākamās dienas rīta apmeklējumu, sarunājam arī flamenko apmeklējumu Sacramontes alā, kas ir diezgan iespaidīgs šovs. Pa dienu izstaigājam Granadas vecpilsētu un Albaicin rajonu, tas ir sens arābu rajons, ar šauru mazu ieliņu labirintu, un atrodas uz pakalna pretīm Alhambrai.
6. diena Granada – Nerja
No rīta braucam uz Alhambru, par cik biļetes ir rezervētas, tad mums nav jāstāv apmēram 200 metrus garā rindā, bet pie biļetēm tiekam uzreiz. Alhambra pārsteidz ar savu varenību un krāšņumu, var tikai iedomāties, kā Generalifes dārzos izskatās, maijā, kad tur viss zied. Pēcpusdienā pastaigājamies pa Nerju, apskatam Eiropas balkonu, nopeldamies Vidusjūrā, kas nav tik silta kā Atlantijas okeāns, un pludmale ir diezgan akmeņaina.
7. diena La Alpujarras un Sierra Nevada
La Alpujarra ir kalnu reģions Spānijā, šauri ceļi, iespaidīgas kalnu ainavas, miers, klusums un mazie baltie kalnu ciematiņi, uz ceļa brīžiem paliek tikai viena josla, otru joslu aizņem smilšu un akmeņu nogruvumi, kas izskatās radušies diezgan nesen un vietām ir jau notīrīti. Augstākā virsotne Sierra Nevada kalnu austrumu daļā, kur var uzbraukt ar auto ir 2040m, atstājis auto un sievu (pati pieteicās palikt:)) stāvvietā uzkāpju vēl 200m augstāk, dzestrais kalnu gaiss smaržo pēc priedēm. Braucot lejā ceļs ir vēl šaurāks, diezgan neomulīga sajūta, jo ārmalā nekādas norobežojošās barjeras nav. Atpakaļceļā izbraucam caur Almēriju, liela pilsēta, svētdienā pilīgi tukša, nedaudz pamaldījušies pa šaurajām ieliņām, uzbraucam augšā pie cietokšņa, no kura paveras lielisks skats uz pilsētu. Dodoties tālāk, ieliekam kartē kaut kādu piejūras dabas parku, lai līdz tam nonāktu ir jābrauc cauri iespaidīgām siltumnīcu plantācijām, dabas parks izrādās, vienkārši mežs, bet siltumnīcu plantācijas turpinās, tās turpinās vēl kādus 80km abās šosejas pusēs, tās ir pat kalnos augstu virs jūras līmeņa, tagad vismaz zināšu no kur tiek izaudzēta lielākā daļa Spānijas dārzeņu:)
8 – 9. diena Madride
Rīts sākas ar 500km garu pārbraucienu uz Madridi, pa ceļam sāk niķoties garmins, kurš sāk darboties tikai uz baterijām, slēdzam ārā, jo Madridē tas būs daudz vairāk noderīgs, kā uz šosejas, pēc nepilnām piecām stundām, nedaudz pamaldījušies pa Madridi, jo lielās ielas tiek novadītas caur tuneļiem, kuros navigācija īsti nestrādā, nonākam viesnīcā, kur varam nodot arī nomas auto. Divas dienas noklīstam pa Madridi, kura ir diezgan zaļa pilsēta ar skaistu arhitektūru, daudz lakumiem un strūklakām. Pēdējo dienu sagaidām ar nelielām bažām, jo 29.09 Spānijā ir izsludināts ģenerālstreiks, un iepriekšējās dienas vakarā neviens nezin, kas notiks. No rīta skatāmies ziņās, streiko metro, sabiedriskais transports, lidosta, dzelzceļa stacija, pārvadājumi notiek minimāli, ārā uz ielas ir daudz policijas, bet kopumā izskatās mierīgi. Viesnīcā saka, ka takši strādās, kā ierasts, par lidostu gan neko nezin, internetā redzam, ka mūsu lidmašīna no Rīgas ir izlidojusi, braucam uz lidostu, tur ierastās kņadas vietā ir pilnīgs klusums, stāvam rindā, personāls nezin vai lidmašīna tiks apkalpota, gaidām vairāk kā stundu, beidzot sākas reģistrācija lidojumam, pēc tam izrādījās, ka mūsu lidmašīnai vienīgajai esot iedota degviela, protams, patīkami:)
Četru stundu lidojums, un pievakarē jau esam Rīgā.
Secinājumi:
Pa Spānijas ceļiem nobraucām vairāk, kā 2000km, ceļi un infrastruktūra ir ļoti labi attīstīta, pat kalnu ceļi, neskatoties uz recesijas situāciju būvdarbi notiek ar lielu vērienu, tiek būvēti ceļi, daudzas vietās tiek remontētas un atjaunotas vēsturiskās celtnes un apskates objekti. Cilvēki ir ļoti laipni un atsaucīgi. Cenas auto īrei zemas, toties sabiedriskajā ēdināšanā diezgan augstas. Cenas pārtikas veikalos nedaudz zemākas, kā pie mums. Septembrī klimats ir ļoti labs, dienā iesilst līdz +33 grādiem, vakari silti, rīti pavēsi.
