Nesamaitātā Birma 2009.gada 26.marts – 7.aprīlis, 5.daļa

Didzis Kalniņš 29.09.2010 8 min lasīšanai 64 foto

3.daļa šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8464

4.daļa šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8478

Silver Beach

Pēc apmēram trīs stundu brauciena esam savā sapņu vietā. Ātri tiekam pie sava bungalo hotelītī: "SHWE HIN THA HOTEL". Sīkāks apraksts par šo hotelīti, bildēm un cenām ir šeit: http://www.melnais.com/forum/58-34-1 Nedaudz tomēr pielikšu no savas puses. Šis hotelis atrodas apmēram 7 km no ciemata centra, pa pludmali ejot 45 min. Pēc pirmā iespaida ļoti simpātiski, mazi bungalo ar milzīgu gultu istabas vidū un baldahīnu pāri tai, duša, tualete, veranda. Praktiski ideāli. Viens mīnuss, naktī spiedzoši žurku bari.

Pirmie sajūsmas saucieni izskan par pludmali. Pasakaini skaista, klusa un mierīga. Ūdentiņš silts un tīrs. Šoferīts atļauj nopeldēties un ved mūs uz ciemu, pie sava paziņas, uz jūras produktu krogu. Krodziņš tīrs un patīkams. Saimnieks arī feins. No visām jūras veltēm šovakar izvēlamies grilētas garneles ar saldskābo austere mērci. Kā piedevas cepti rīsi ar garnelēm un alus! Lielos lobsterus nolemjam atstāt uz rītdien, kad būsim labi atpūtušies un varēsim labi izbaudīt šos jūras mošķus.

Par šoferīti…cilvēks laimīgs, esam galamērķī nogādāti 1 dienu ātrāk, nekādas nopietnas problēmas arī nebija bijušas, nu cilvēks var atlaist visus striķus. Paņēmis 150 gramus rumu un uzdzēra alu un gatavs. Pilnīgās lupatās, sāka kaut ko nesakarīgi vāvuļot. Cik maz alkohola vietējiem vajag, lai būtu galīgi piedzērušies. Bija doma ar Rubiju sarīkot atvadu vakariņas ar pasēdēšanu, iedzeršanu. Tas viss automātiski atkrita pateicoties Rūbija neadekvātam stāvoklim. Rubijs pat brāzienu no krogus īpašnieka saņēma. Sākām apsvērt domu, vai nevajag uz mājām iet kājām, bet nedrīkst cilvēku apvainot pēdējā vakarā. daļa brauca ar viņu, daļa gāja gar jūru.

Pirms došanās prom nākošai dienai pasūtām katrs pa lobsteram. Saimnieks sajūsmā, būs nauda. Līdz viesnīcai nokļūstam bez problēmām. Šoferīts dodas pie miera, bet mēs esam nobrieduši iztukšot no pirmās dienas līdzi vadāto pudeli, no kuras ”pampst galva”. Kaut kas līdzīgs šampanietim ar ziepju piegaršu, galvas nesapampa, bet garšīgs arī nebija. Nakts pelde okeānā bija pasakaina.

10.diena

Naktī dzirdējām kā žurkas dodas no viena bungalo uz otru sirojumos. Konstatējām, ka mūsu prombūtnes laikā pelēces jau pabijušas mūsu somās, arī no dušas aizvilktas ziepes. Nekāda gulēšana nesanāca, jo sieva visu nakti sēdēja gultā ar kabatas lukturīti rokās un spīdināja. No rīta bija skaidrs, ja vēlos naktī gulēt, tad jāmaina bungalo pret māju, ko arī bez grūtībām ar 5 USD piemaksu izdaru.

No rīta atvadāmies no Rubija, kurš tāds sakaunējies atnācis pēc dažām savām mantām. Atvadas ir sirsnīgas, mēs jau nēsam uz viņu dusmīgi. Visu Birmu mūs izvadāja un nebija nekādu problēmu.

Dienu nolemjam pavadīt pie ūdens. Uz vietas bārā uzēdam ceptus rīsus ar garnelēm. Milzīgas porcijas. Dodamies garā pastaigā pa pludmali, kur neviens atpūtnieks netraucē. Ik pa brīdim vērši pabrauc garām vedot vezumus, kādi puišeļi ar mocīšiem vizinās pa pludmali. Viens mūsējo pārītis no ciema atbrauc ar mocīti, izīrējuši pa 10 USD. To nu arī maksimāli izmantojam. Vienīgais normālais ceļš ir līdz ciematam. Pabraukt var vienīgi gar jūru. Ar Andri dodamies izbraucienā uz vietējiem zvejnieku ciemiem. Apskatām kā dzīvo vietējie. Viņi gan ir manāmi izbrīnīti ieraugot divus baltģīmjus parādoties viņu ciemā.

No apskates objektiem apmēram 500m no krasta ir sala uz kuras atrodas nāras skulptūra. Tur var aiziet kājām, ko arī darījām. Nenovirzoties no trases, dziļākajā vietā ūdens sniedzās līdz pleciem. Vairāk gan par skulptūru un skatu torni, tur redzēt nebija ko…Ar vietējiem sarunājam rītdienai laivu, kas mūs vedīs uz vientuļu salu atpūsties uz visu dienu. 17.30 Andris ar moci sāk mūs transportēt uz ciemu. Saimnieks jau mūs gaida. Tiek atnesti 6 rāpojoši milzeņi, apmēram 20-30 cm garām kājām. Viens pamanās Līgai uzlekt virsū. Cena viņiem ir 22USD par kilogramu. Pasūtam, lai sagatavo 3 grilētus un 3 tvaicētus lobsterus. Ārprāts! Un tas viss man ??? Bija jau garšīgi, tikai par daudz priekš viena cilvēka. Samaksājām 106 USD uz 6, ieskaitot visas piedevas, alu un pat mocīti. Mājās ejam tumsā pa pludmali. Uzspīdinot kabatas lukturīti, krabīši bēg uz visām pusēm. Krabīšu jūras krastā milzīgi daudz. Laicīgi dodamies pie miera, jo nākošajā rītā jūras kruīzs paredzēts.

11. diena

8:00 tiekam nogādāti (2000čati) ar laivu līdz “kuģītim”. Ja zinātu, kāds viņu saprašanā ir puslīdz drošs kuģis, tad noteikti šādai afērai nepiekristu. Divi angliski nerunājoši veči liek mums sasēsties uz dēļiem virs motora, kas pārklāti ar veciem maisiem. Jūtamies kā kurdu bēgļi. Pēc 0,5 stundas brauciena viens no vietējiem sāk smelt ūdeni no motortelpas ārā.Nāk prātā muļķīgas domas, ka neviens jau nezina, kur mēs palikām. Brauciens 2 stundas, laivu šūpo, “pabarojam zivtiņas”. Beidzot esam tikuši līdz apsolītai saliņai. No tāluma saliņa izskatās pasakaini jauka. Nedaudz vēlāk jau būsim smagi vīlušies šajā saliņā un visā braucienā. Motors tiek izslēgts, atrodamies kādus 200m no krasta, skatam paveras pliki, asi akmeņi. Veči ar zīmēm rāda, lai atstājam laivu, jo esam klāt…bet kā tikt krastā? Veči kuģītī rāda, ka jāpeld. Nu, nu ar visiem fotoaparātiem!?

Dažas varonīgās meitenes mēģina peldēt uz krastu (nekas cits jau neatliek), jo tur redzami kaut kādi puišeļi, kas varētu pabraukt pretī. Nabaga meitenes! Ceļi, pēdas asiņainas. Tik tiešām pēc brīža laiviņa atbrauc mums pakaļ. Tie ir vietējie zvejnieki, kuri zvejo apkārtējos ūdeņos un salu izmanto kā zivju apstrādes vietu. Pārsvarā tā ir zivju kaltēšana saulē. Uz salas nav ko darīt, zivis tiek ķertas uz plikiem sarūsējušiem āķiem, smiltiņu nav, uz klintīm guļot krabji kož dibenos. Klintis šausmīgi asas, grūti, pat neiespējami nogulēt. Divas stundas izturam un lūdzam, lai ved mūs mājās.

Pēcpusdienā sāk celties vējš. Laimīgi nokļūstam atpakaļ viesnīcā. Samaksājam 62$ par pilnīgu "sviestu", bet par kļūdām arī jāmaksā. Esam sarkani apdeguši ar visu 25SPF aizsargkrēmu, bet priecīgi ka esam mājās. Uz vietas ejam uzēst ceptas garneles ar indijas riekstiem. Saimnieks bažīgi skatās uz okeānu, sak vietējie redzējuši, ka kaut kādi trakie ar laivu aizbraukuši uz saliņu, bet tuvojoties vētra… Hi,hi.

Vakarā jau esam atžirguši no jūras brauciena un nolemjam, ka piedzīvojumu tomēr ir pa maz. Nolemjam, ka nākošā dienā, ar vietējo satiksmes autobusu brauksim uz Pateinu. Tālāk ar kuģīti, kopā ar vietējiem uz klāja, aizkuģot līdz Jangonai. Kuģītis atiet 17:00 un kuģo visu nakti. Jangonā viņam jābūt 11:00 no rīta.

Kuģītis uz Jangonu

Uz vietas tiek izrakstītas biļetes autobusam 12:30 uz Pateinu – 4 $. Tagad tik atliek sagaidīt, kad piebrauks vietējais džigits. Pašiem autobuss nav jāstopē. Mēs paliekam sēdēt ēnā, bet uz ceļa stopēt autobusu tiek nosūtīts viesnīcas meičuks. Ar nelielu nokavēšanos autobuss ir klāt. Autobuss Birmā – tas ir ekskluzīvi! Pie mums to autobusu par bargu naudu nopirktu antīko spēkratu turētāji. Tur viņš joprojām pārvadā pasažierus. Pavadīt mūs iznākusi ir puse no viesnīcas apkalpojošā personāla, ieskaitot pašu šefu. Visi draudzīgi māj ar rokām un nākošo gadu atkal gaida mūs ciemos. Pēc solījumiem, ka centīsimies noteikti atbraukt, rāpjamies iekšā autobusā.

Mums kā VIP pasažieriem ir atstātas priekšējās (labākās) vietas. Mūsu dibeniem bija ļoti jānopūlas, lai ierīmētos paredzētajos sēdekļos.. Kājas sēžot līdz zemei nesniedzas, jo zem kājām paredzētas vietas rīsu maisiem, iepirkuma somām un malkai. Autobusa salonā sēž tikai sievietes un bērni, aizņēmuši visas iespējamās un neiespējamās vietiņas. Ik pa laikam dzirdam vemsteklīšus, viņi nav pieraduši pārvietoties ar autobusiem. Uz autobusa jumta sēž vīrieši, vēl tur tiek krāmēti banānu ķekari, malka, maisi un citas nepieciešamās lietas. Autobuss ik pa brīdim apstājas un zem mūsu kājām sāk krauties rīsu maisi un citas mantas. Tagad jau ir arī kur kājas nolikt. Autobusā uz grīdas pa aizmuguri tiek sakrauti gari baļķi un tam visam vēl pāri mocītis. Ekskluzīvi. Grūti saprast kā tas autobuss kustās uz priekšu? Pēc četru stundu brauciena esam Pateinā.

Izkāpjot mūs sagaida vesels bars "tūristu ķērāju", kuri vēlas mūs aizvest uz kuģīša piestātni. Pēc viesnīcas saimnieka norādījuma, nekādās darīšanās ar viņiem neielaižamies un dodamies gar upes krastu, līdz kuģīša piestātnei. Gājiens līdz piestātnei aizņem apmēram 5 minūtes. Mūs kā vienīgos "baltos" ieved atsevišķā telpā, kur stāv paši biļešu tirgotāji. Mums arī kā "baltajiem" cita cena par braucienu. Nododam savas pasītes, kurās ir ielikti 7$ un saņemam biļetes. Iepērkam ēdamos un alkoholu naktij, un dodamies uz laivu. Izrādās mums ir katram dubultplatās vietas uz klāja: 2x50 cm, garums 150 cm. Kamēr grozāmies, domājam kā labāk izgulties, tikmēr viens tantuks jau vienā no mūsu vietām ieklājis savu paklājiņu un drīz vien tur sasēžas 8(!) korporeļi. Esam kaut kā iekārtojušies un kuģošana var sākties. Brīvu vietu praktiski nav. Visi guļ cieši saspiedušies kopā. Pat pagriezties uz otriem sāniem sagādā grūtības.

Tikai ieņēmuši savas vietas, redzam, ka esam vienīgie baltie uz visas laivas un visu vietējo apskates objekti. Mēģinām sevišķi nesaspringt, spēlējam kārtis, dziedam, ieraujam šmigu. Visi apkārt ļoti labestīgi un draudzīgi noskaņoti, pat vietējais militārists, kuram mācam spēlēt "cūkas". Kārtējo reizi pārliecināmies, ka vietējie reibst fantastiski ātri. Militārists pēc divu malku izdzeršanas bija galīgi beigts un pagalam. Domājām, ka tik nevelk ārā pistoli un nesāk šaut gaisā, bet viss beidzās normāli.

Apkārt paveras fantastiski dabas skati, upes krastos nelieli ciematiņi. Mani vietējais meičuks pacienā ar vakariņām un piedāvā “sarkanos zobus”. Vēl nav pienākusi pat pusnakts, bet esam jau "kantaini" sevi nosēdējuši. Ārā ir tumšs, bet spīd mēness un pustumsā var redzēt krasta līnijas. Kuģītis klusi peld un vienīgais troksnis ir dzinēju monotonā dūkoņa. Apsēžos uz vienas no kastēm pie borta un ar lielu baudu nopīpēju Inles ezerā iegādāto cigāru.

Nakts uz klāja bija vēss, ar milzīgu vēju. Mazliet pat nosalām. Rīts ar rīta tualeti uz klāja sākās jau 05:30. Interesanti noskatīties kā viss notiek, kā meičuki ķemmē savus garos matus, ziež virsū uz vaigiem krēmus, tiek baroti bērni un gatavotas brokastis pašiem. Viss nevajadzīgais un liekais, bez jebkādiem kompleksiem tiek lidināts pār bortu. Tas man tā ne visai patika, bet nu ko tu padarīsi. Te tā pieņemts.

Neskatoties uz to, ka kopā esam bijuši jau 16 stundas, interese par mums nav zudusi. Citiem iesaku pirms brauciena sapirkt arī kaut ko nopietnu ēdamu, jo uz vietas nekas nav dabūjams. Vienīgajās 3 piestātnēs tirgotāji izskrien cauri ar kaut kādām vārītām kukurūzām, bet ēst svaigā gaisā gribās… 10:30 esam Jangonā. Urā! Vēl viens piedzīvojums un reizē arī pārbaudījums godam izturēts.

Turpat piestātnē sameklējam taksi, kurš mūs visus sešus ar vienu taxi (pat nezinu, kā visi tur salīdām) nogādā līdz mmūsu mīļotajai viesnīcai "Ocean Pearl”. Duša un mīkstā gultā diendusa, kas var būt labāks par šo!!! Krodziņā aliņi, garneles. Tad dodamies pastaigā pa pilsētu. Vakarā vēlreiz krodziņš, uz atvadām solāmies visiem potenciālajiem ceļotājiem rekomendēt tieši viņus. Vakarā sastiķējam naudu rītdienas taksim un dodamies pie miera, jo nākošajā rītā 5:00 jāceļas. No rīta ar vietējo busiņu tiekam nogādāti līdz lidostai.

Tur izbraucot jāsamaksā lidostas nodoklis 10 USD no cilvēka un čekojamies iekšā. Viens interesants posms no mūsu ceļojumā ir beidzies, bet vēl priekšā Taizemes ziemeļi (Čiangmai), kur sagaidīsim taiešu Jauno gadu (Songhran) un Laosa, bet tas jau būs cits stāsts.

Atrodoties jau "Air Asia" lidmašīnā un ceļoties gaisā, palika nedaudz skumji. Vai kādreiz vēl būs iespēja atgriezties šajā brīnišķīgajā zemē, pie šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem? Ja arī pēc daudziem gadiem uzsmaidīs laime un radīsies iespēja paciemoties Birmā, tā vairs nebūs tā Birma ko redzēju es. Neskarta, tūristu nesamaitāta, dabiska un patiesa!

Šī gada 7.novembrī Birmā ir paredzētas vēlēšanas, pirmās pēc 20 gadu pārtraukuma. Iespējams, tas ir militārās huntas gals. Tas savukārt novedīs pie robežu atvēršanas un milzīgu tūristu baru ierašanos Birmā. Valsts izmainīsies līdz nepazīšanai pāris gadu laikā. Žēl.

Mans nākošais apraksts būs par vēl vienu nosacīti maz zināmu valsti Laosu.

Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com