Prespa - maģiska vieta, kur satiekas trīs valstis
|
Guna Kviese
|
Katram ceļojumam ir mērķis, šeit es nedomāju tieši kā galamērķi, bet gan to, kāpēc mēs to darām – lai apskatītu konkrēto vietu, lai atpūstos un nedarītu neko, lai paplašinātu savu redzes loku, lai piepildītu savu sapni, lai atklātu ko jaunu sevī vai cilvēkos blakus, vai arī ceļošana vienkārši ir mūsu kaislība vai mūsu sava veida narkotikas. Šoreiz man mērķis bija piedalīties, piedzīvot...
Šoreiz devos uz Prespu, lai piedalītos vienreizējā pasākumā, liekas, ka ko tādu biju zemapziņā gaidījusi diezgan ilgi. Pasākums Inter’action in Prespa – 4 dienas dažādi pasākumi, spēles, nodarbības.
Pasākuma norises vieta bija pie Prespas ezeriem, kalnu ielokā Nacionālajā parkā Grieķijas ziemeļu daļā, ļoti tuvu Albānijas un Maķedonijas republikas robežām. Patiesībā ezerā satiekas visas trīs valstis. Braucot uz Prespu brīžiem bijām vien dažu metru attālumā no Albānijas robežas. Reģionā ir divi ezeri - Lielais Prespas ezers (273 km²) un Mazais Prespas ezers (47,4 km²), kā mums stāstīja, tad ezeri ir ļoti seni, to vecums lēšams vairāk nekā divos miljonu gadu. Prespa atrodas 560 km attālumā no Atēnām un 185 km attālumā no Tessalonikiem.
Pati Prespa savā veidā ir maģiska vieta, cilvēkiem ir grūti aizbraukt no šīs vietas, jo tā pievelk ar skaisto dabu, sirsnīgajiem cilvēkiem, mieru un vēlreiz jāatkārtojas ar apbrīnojamo dabu, kas tiešām liek nobrīnieties, ka šādas vietas vēl ir atrodamas Eiropā. Galvenais ir prast atrast ko tādu starp tipiskajiem tūrisma objektiem, tad būs iespēja baudīt ko tiešām skaistu. Arī sarunā ar kādu grieķu sievieti atklājās, ka pirms pāris/daudziem gadiem šās vietas burvībai neesot varējusi pretoties kāda latviešu meitene, kas arī tad palikusi un nodibinājusi ģimeni šai kalnu un ezeru ieskautajā vietā.
Ezeros ir arī divas salas, vienu no tām arī apmeklējām, kur iespējams sastapties ne tikai ar pagātnes elpu, bet arī dažiem bruņurupučiem, kas nesteidzīgi dodas savas ikdienas gaitās. Pateicoties retajai florai un faunai 2000.gadā reģions tika pasludināts par Nacionālo parku, kur iespējams novērot arī baltos pelikānus, kas mums arī sekmīgi izdevās.
Inter’action in Prespa sākās 23. Bet beidzās 26.jūlijā.
Pasākuma galvenā ideja bija radīt vietu, kur jauniešiem no visas Eiropas dalīties savā pieredzē, prasmēs un savā ziņā arī mākslā. Brīvā ideju apmaiņa, zināšanas un jauniešu radošums darbojās kā instruments, lai spēcinātu jauniešu ilgspējīgu un mierīgu līdzas pastāvēšanu.
Pasākuma mērķa grupa galvenokārt bija jaunieši no 18 – 30 gadiem. No vienas puses mērķis bija sapulcināt Grieķijā un blakus esošajās valstīs dzīvojošos Eiropas brīvprātīgos jauniešus , kā arī pašus grieķu jauniešus, lai tie kopā dalītos idejās un savas dzīves vērtībās. Protams, ka dalībnieku vecums un izcelsmes valstis bija daudz plašāks, ikviens bija laipni gaidīts.
Piedāvāto aktivitāšu klāsts bija gana plašs, lai spētu izvēlēties sev piemērotāko – dažādu novirzienu workshopi, ko vadīja paši dalībnieki – dejas (salsa, tango...), mūzika, teātris, gleznošana, dažādas instalācijas, mācības par videi draudzīgu dzīves veidu, žonglēšanas nodarbības, ķermeņa māksla, joga, masāža, tradicionālās grieķus virtuves apgūšana, dažādas ekskursijas un orientēšanās spēles, lai vairāk apgūtu reģionu, zvaigžņu vērošanas nakts, kad mācījāmies atrast daudz un dažādas zvaigznes, filmu vakari un diskusijas, sporta aktivitātes utt.
Dalībniekiem tika nodrošināta apmešanās un visas ēdienreizes nometnes vietā, vienīgais, par ko bija atbildīgi paši dalībnieki, bija transporta izdevumu segšana, viss pārējais no Eiropas. Bet nokļūšana ar nebūt nav tik viegla, ja autobuss pienāk tikai trīs reizes nedēļā, bet tas radīja pasākumam vien papildus vērtību, kad cilvēki sāka plūst no malu malās ar dažādiem transporta veidiem – ar stopiem, ar to pašu laimīgi noķerto autobusu, ar velo, ar mašīnām..
Man kā vienmēr veicas – kad uzzināju, ka notiks šāds pasākums, bet tikšana līdz pašiem Grieķijas ziemeļiem man tomēr kaut kā neizdosies, mana organizācija, kurā darbojos kā brīvprātīgais, kādā jaukā dienā pavaicāja, vai negribu doties viņiem līdzi, un tieši tajā mirklī atkrita visas pārvietošanās grūtības, tiesa gan tas nozīmēja, ka īsti atpūsties man neizdosies, jo būs arī jāpastrādā, jo devos kopā ar dažiem organizācijas biedriem (jāpiebilst, ka darbojos organizācijā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), tā nu sanāca, ka esmu maza aukle bez izvēles iespējām, bet tas nevienā brīdī nemazināja pasākuma burvību un vienreizību manās acīs. Braucām, lai parādītu pašu gatavotu teātri izrādi... pašā pēdējā vakarā, pasākuma organizētāji parūpējās, lai teātra izrāde būtu kā pamatīgs punkts uz i. Kad pievakarē sākās negaiss un mūsu teltis sāka pārvērsties par peldbaseiniem, visi pārvācāmies un lielo sporta zāli, kur parasti tika pasniegtas brokastis, pusdienas un vakariņas. Blakus esošajā pamestajā mājā tika sadegtas sveces, ierīkota maza skatuvīte un lai gan lielākā daļa dalībnieku nesaprata grieķu valodu, teātra izrāde izvērtās par ļoti sirsnīgu pasākumu, jo to tik īpašu padarīja tieši cilvēki – gan uz skatuves, gan skatītāju rindās.
Ar šo visu tikai vēlējos pateikt, ka varbūt nākamajā reizē meklējot vietu, kur pavadīt savas brīvdienas, skatoties kartē necentrēt skatienu uz labi zināmiem galamērķiem, bet pievērsties mazāk apdzīvotām vietām un veltīt laiku, lai iespējams atrastu kādu interesantu pasākumu, kas tikai papildinātu brīvdienas ar neaizmirstamām atmiņām. Vai arī vienkārši doties uz vietām, kur autobuss iegriežas tikai pāris reizes nedēļā.. arī tur ir īpaša burvība.
p.s. iespējams, ka arī nākamgad notiks līdzīgs pasākums....
