Domās dzīvoju tur II

  • 3 min lasīšanai
29.06.03 - 07.07.03 Mans otrais brauciens uz Itāliju. 29.jūnijs - jocīga sajūta,es un Nikoleta (projekta koordinatore) tikai 2as braucam uz lidostu. plkst.9:18 (Latvijā 10:18) - sēžu Prāgas lidostā,nav ko darīt jo reiss uz Romu nezinu kāda iemesla dēļ atcelts un nezināmu laiku. 13:00 - tiek paziņots ka sākas iekāpšana reisā Prāga-Roma.Paredzētās 1h vietā agidīju 4h.Bet nekas.Pēc 4h lidojuma jau būšu Itālijā. Lidostā mūs sagaida Dženerozo (Nikoletas draugs)-sirsnīgs un izpalīdzīgs cilvēks kas mūs ar savu auto vedīs līdz pašai Cosenzai.Itālijas autoceļi - pasaka! Visur it kā ir zīmes "90", bet visi brauc uz 150km/h kā minimums (tiešām - es nepārspīlēju).Ceļš garš un nogurdinošs.Dženerozo pats dzīvo Salerno tamdēl apsolās mūs aizvest uz vienu ļoti jauku vietu pie jūras,kur neesot cilvēku.No sākuma aizbraucam pie viņa uz veikalu (viņam pieder antikvariāts).Saņemam katra pa mazai dāvaniņai - man tika senlaicīgs enģelītis.Tagad braucam uz apsolīto skaisto peldvietu.Nonākuši galā redzam klintis un lielus akmeņus.Ejam uz vietu kur peldēsim un redzam divus jauniešus kas tur mīlējas :D :D :D šie ātri sakravā mantas un aiziet(laikam nokaunējās).Vairāk cilvēku nav.Esmu sataisījusies līst ūdenī un skatos pēc seklākas vietiņas un tādu atrodu- akmeņaina grunts,bet kāpju vien.Viens solis un....esmu 2m zem ūdens,sarijusies ūdeni.Uznirstu augšā un sapratu ka mana "seklā vietiņa" nebūt nav tik sekla,izrādās ka tas tamdēļ ka ūdens tik dzidrs ka grunti var saskatīt.Pēc peldes dodamies tālāk - nākamais mērķis - tirgus,jo ir jānopērk zobenzivs,jo mēs brauksim ciemos uz DŽenerozo brāļa māju.Dodamies ciemos!Piebraucot pie mājas jau redzu - stāv maza, ārkārtīgi smuka meitenīte un kā tad- līdzko izkāpju no mašīnas,mazā Silvija(3gadīga) man pie rokas un ved izrādīt māju. Dženerozo brālis un viņa sieva kurai nesen piedzimis puisītis Antonio uzņem mūs kā savus radus.N-tie ēdieni pēc kārtas,viņiem laikam radies iespaids ka Latvijā ir bads vai kas,nezinu,bet gribēdama navaru apēst visu to ko mums dod.Runājamies ilgi un dikti,kamēr vairs nevaru izturēt un dodos gulēt. 30.jūnijs Ātras brokastis un atkal dodamies ceļā.Mašīnā visu ceļu praktiski nogulēju jo karstums vājprātīgs.Visbeidzot ap 9iem no rīta esam galā.Šeit Cosenzā gaisa temperatūra ir +40 grādi,bet es to izjūtu tikai kā nogurumu.Karsti man nav.Viesnīca ellīgi lepna,viss dārgs.Un izdaru secinājumu ka man nepatīk smalkas vietas.Atvadamies no Dženerozo,jo viņš atvedis mūs dodas mājās (uz Salerno). Sapazīstos ar pārējiem jauniešiem,kas tāpat kā es piedalīsies seminārā par sociālo izstumtību. Pēcpusdiena - atbrauca Massimo ar vēl vienu draugu Domenico,runājāmies ilgi un dikti.Viņš stāstīja kā viņam iet,es savukārt kā man.Pienāk laiks viņam doties mājās. Vakars - atbrauca Diego ar divām savām draudzenēm.Kuras abas pa visām varītēm cenšas būt blondas -melnie mati balināti izskatās dzelteni.Negliti - kā es saku "urīngalvas",bet savādāk meitenēm nav nekāda vaina-abas jaukas un draudzīgas.Viena no tām meitenēm man izteica jocīgu komplimentu - "tev ir ļoti skaists deguns".Nekad mūžā man neko līdzīgu par degunu neviens nebija teicis un nekad mūžā man sieviete nebija izteikusi komplimentu,bet pie viņiem tas ir normāli.Viņas ierosina ka jāaizbrauc pie viņām uz dzīvokli (viņiem nav kojas bet ir studentu dzīvokļi).Tur sacienā mani ar visādiem labumiem un nu-braucam apskatīt naksnīgo Cosenzu.Viesnīcā pārrados apmēram 2os kad jau viesnīcas vārti ir ciet,administrators jau guļ ,bet tā jau viņa problēma. 1.jūlijs Sākas šī brauciena nopietnā daļa -seminārs.Šī diena ir kopā ar divām pavecām psiholoģēm.Pēc dienas nodarbībām sēdēju istabiņā un raudāju - jutos tā it kā man būtu morāli i******a un apziņa ka rīt atkal man jāredz tās abas vecenes (psiholoģes)beidz mani nost. Vakars- kā jau solījis atbrauca Massimo.Redzot ka galīgi neesmu omā,abi ar Domeniku aizved mani uz Rogliano - skaistāko kalnu ciematiņu,kur pārsvarā tusē tie itāļi kurus satiku iepriekšējā braucienā.Garastāvoklis uzlabojas,jo tiešām priecājos satikt Luidži (ko vietājie sauc par Bin Ladenu),arī Andrea - veci kas jau pirmajā reizē man nepatika un nepatika arī šoreiz,bet satikt viņu vēlreiz priecājos.Rogliano centrā atrodas neliels parka ar soliņiem kur sākot no 10iem vakarā ir pilnsa ar cilvēkiem -jauniešiem,vecīšiem,māmiņām ar bērniem - var pat teikt ka visi beidzot izlien no mājām,jo dienā dēļ lielā karstuma visi kaut kur ir pazuduši.Taču dīvaini-pēc pulksten 1iem naktī - uz ielām,parkā-nekur nav neviena cilvēka. Braucot uz Rogliano(jo tur man patīk vislabāk) paiet mani vakari.Pieēdu pilnu vēderu ar visgaršīgāko saldējumu pasaulē,satieku jaukākos cilvēkus un jūtos tiešām priecīga par to ka atrodos tur un tieši ar tiem cilvēkiem. 4.jūlijs Ar visiem semināra dalībniekiem nolemjam šo dienu pavadīt pie jūras.Pirmais piedzīvojums sākas jau stacijā - kasieris atsakās pieņemt sīknaudu un par to spāņu meitene Patricija (viena no semināra dalībniecēm) sāka to vīrieti(kasieri) lamāt .Redzēju īstu karstasinīgu dienvidnieku strīdu.Pēc dienas pludmalē esmu apdegusi-deguns sarkans,vaigi sarkani. Vakars - atkal atbrauc Massimo ar Domenico un pirmais kas tiek teikts- tieku paķircināta par apdegušo seju un par to ka mašīnā nevaru muguru atspiest pret atzveltni jo svilst visas malas :D 6.jūlijs Visi pārējie semināra dalībnieki dodas mājās.Viesnīcā palieku es un 2as igaunietes(abas pilnīgas flegmas).Garlaicīgi pa dienu tapēc uz savu galvu dodos šiverēt pa veikaliem,jo zinu ka šī ir pēdējā diena ko pavadu Cosenzā. Vakarā mani draugi atbrauc agrāk nekā citus vakarus,tapēc ka Cosenzas centrā esot kaut kāds festivāls.O.K - braucam uz turieni.Pilsētas centrs pilns ar cilvēkiem.Visi smaidīgi,priecājas par kaut ko.Pilsēta īpaši izgaismota - skaists mans pēdējais vakarstajā pilsētā.Atbraucu atpakaļ uz viesnīcu -atvados no abiem jaukajiem puišiem un dodos gulēt,jo pēc divām stundām man jau ir jābūt vilciena stacijā,lai dotos uz Romu. 7.julijs 6 no rīta.Gaidu kad atbrauks Antonella kas mani aizvedīs uz staciju.L Iekāpju vilcienā un uzreiz aizmiegu.Neatceros ceļu.Nākamā pietura - Salerno stacija,kurā man jāpārsēžas vilcienā kas iet uz Romu.Bet vilciens kurā atrodos kavējas - tas nozīmē ka es nepaspēšu uz vilcienu uz Romu,tātad nepaspēšu arī uz lidmašīnu.Man savos (tolaik) 17 gados bija bail ne pa jokam.Jo no Cosenzas braucu viena,jo Nikoleta aizbrauca 3dienas agrāk. Paldies Dievam,tas vilciens ka iet uz Romu arī kavējās tā ka es paspēju,bet līdz brīdim kamēr izkāpu Romā mani mocīja šaubas vai tas ir īstais vilciens kurā esmu iekāpusi. Tālākais ceļš jau ir loģiskas darbības,kas seko viena otrai - stacija => lidosta,Roma=>Prāga,Prāga => Rīga. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Ar šo beidzas mani klātienes iespaidi par Itāliju,bet reāli nekas nav beidzies - telefona zvani,e-pasti,interneta forumi u.t.t. Un protams nākotnes plāni...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais