Kanāriju sala -Lanzarote.

  • 2 min lasīšanai
Sveiki dārgais ceļotāj! Vēlos padalīties iespaidos par šo brīnišķi fantastisko paradīzes salu-Lanzarote. Biju 12 dienas,apmetos 5 zvaigžņu viesnīcā. Laicīgi,tas ir vismaz 3 mēnešus iepriekš rezervējot viesnīcas labāko numuriņu-50 m no Atlantijas okeāna + visa ēšana,dzeršana 3 reizes dienā,bārs pie baseiniem u.c. ekstras, lidojuma komplekts no Vācijas caur Madridi uz Lanzaroti turp un atpakaļ 2 personām izmaksāja aptuveni 2200 eiro. Mans galvenais mērķis bija iepazīt Lanzarotes dīvaino dabu un vietējos iedzīvotājus. Dīvaino dabu, jo sala bildēs vien man lika šaubīties vai tur tiešām izskatās tā, kā es redzēju bildēs-reklāmās. Lanzarote salā nav ne no kā jābaidās,tur nav kriminogēna vide.Tur nezog mašīnas,jo tā ir maza sala,kur zaglis muks,nekur! Ceļu policisti ir ļoti maz redzami,bet tie paši stāv ceļa malā,pļāpā un smejās. Visur visi priecājas,jo tur ir kolosāls klimats. Jā, tur ir 40% bezdarbs,bet tad viņi dodās viens otram palīgā ar darbiem. Man ieteica te atbraukt ziemā,tas ir no janvāra-aprīlim,tad te viss ir zaļš,puķes plaukst un smaržo,skaisti.Tik lai jaciņu paņemot,drusciņ vēsi būs 20-24 grādi:) Katru dienu blandoties pa salu daudzus kilometrus un vērojot ar apbrīnu tās dabas skatus,es nespēju vien brīnīties ka tur tā ir,ka tā sala var būt tik melna,ka tur tik maz ir zaļu dabas laukumiņu,ka vulkāna izvirdumi ir paņēmuši salu savās ķetnās un nu tūristi brauc to visu apbrīnot. Tur tiešām nekas neaug,vietējie Spāņi izaudzē sev kādu vīnogulāju,kādu kukurūzu,bet tik priekš sevis.Viss uz to salu tiek ievests no citām salām,no Spānijas-pārtika,ūdens,visas preces,mašīnas utt. Jo tur nekā normāla nevar izaudzēt. Vienīgais labums ir zveja. Zivis daudz un dažādas. Atrodoties uz vienu no pieejamajiem tūristu vulkāniem sapratu, kāds spēks ir vulkānam. Zeme zem kājām deg,ar rokām zemi taustīt uzmanīgi! Mums demonstrēja cik maz,tikai 3-4 m.dziļumā atrodās liesmas,tik pabaksta ar speciālu metāla mietu un pēc pāris sekundēm izšaujās elles liesmas.Jā,tieši tā,elles,jo viņiem pat tāds simbols ir -velnēns ar dakšu rokās.Ielejot vulkāna caurumā spaini ar ūdeni,tas pēc 2-3 sekundēm izspļauj tvaiku ārā. Tur pat atrodās restorāns,kur ikviens var nobaudīt vulkāna karstumā gatavotus dārzeņus,gaļu un zivis. Bīstama likās ekskursija tūristu autobusā pa vienvirziena ceļu ar stāstu par vulkānu. Starp citu ne vietējos,ne tūristus ar īrētiem auto tur nelaiž,jo ir ļoti bīstami.Laiž tikai zināmus šoferus,jo tur viegli nogāzties pa krauju lejā. Kad pēc 40 min.bijām atpakaļ,sirds beidza dauzīties un no atvieglojuma aplaudējām. Visi aplaudējām no laimes, ka esam sveiki un veseli atgriezušies,no apbrīnas cik šoferis ir profesionāls! Ļoti amizanta un privāta bija ekskursija ar kuģīti pa Atlantijas okeānu vērojot salu no ārpuses. Neskatoties, ka pusei tur palika slikti-jūras slimība,jo mēs tikām šūpoti 1-2 m.augstos viļņos,tas viss bija fantastiski priekš manis.Ekskursijas klāstā bija ne tikai vizināšanās ar kuģīti un klausoties cik jauna ir tā sala,tikai 240 000 jauna,bet bija iespējas peldēt pašam,peldēt ar vienvietīgo kaijatu 40 min.instruktora uzmanītai,ar laiviņu. Bija iespēja 1 h ceļot pa speciālām tūristu neiebradātajām spectakām. Pabūt vietējo spāņu zvejnieku ciematiņā,izbaudīt viņu ikdienišķos,tradicionālos ēdienus un dzērienus,viņu tradīcijas. Apmeklēt vietējo zvejnieku baznīciņu.Tas viss bija tik skaisti,it kā tik vienkārši,bet to vērts. Kad Atlantija okeānā iestājās paisums,tad skrēju ko kājas nes uz krastmalu vērot tās iemītniekus. Pilns ar brūniem un melniem jūras ežiem,pilns ar bezmugurkaulniekiem, 5 staru zvaigznēm. Atliek tik brīnīties un dvest uh-ah,kas tas tāds un kas tas par brīnumu. Zemūdens valstībā arī pabiju ar zemūdeni. Mūs apciemoja ne tikai daudz dažāda izmēra zivis,bet arī 20 gadīga Raja kura bija kā teikt pieradusi pie zemūdenes.Milzīga. Protams veikali,veikali. Smaržas tur visas ir sākot no 30%-60% zemākas kā visur citur.Neticami! Skatoties veikalos preces liekas, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Un paši spāņi! Es tur jutos kā dieviete zemes virsū.Tādu uzmanību pret sevi sen nebiju izbaudījusi.Jutos kā slavenība,labi ka zvaigžņu slimība nepiemetās:D Pirmās dienas staigāju sarkdama,tad jau pieradu un gaidīju,bija nu ļoti patīkami. Kad man pavaicāja kā jūtos,tik divi vārdi uz lūpām-FANTASTIC-PARADISE. Kā spāņi mīl savus bērnus-tas ir apbrīnojami.Es domāju pie sevis kāpēc mēs te tā neizrādām to mīlestību pret saviem bērniem.Viņi vienkārši savus bērniņus tur dievina,tik iet un nepārtraukti bučo un tas bija tik dabiski,ka es pat aiz sajūsmas apraudājos. Novēlu mums arī tā mīlēt savus bērnus un tad varbūt arī mēs būsim daudz laimīgāki, kā viņi tur!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais