Domās dzīvoju tur

  • 3 min lasīšanai
Manas piezīmes ceļojuma laikā: 20.aprīlis(2003): plkst. 3:30 - izbraucamno Rūjienas uz Rīgas lidostu.Dikti jocīga sajūta,jo tālākais kur esmu līdz šim bijusi ir Igaunija.Kā bonuss visam - steigā aizmirsu mājās brilles,bet iebraucām pa ceļam pakaļ. 7:20 - lidmašīna paceļas un mēs līdz ar to.Sajūtas iespaidīgas,jocīgas,bet ne sliktas. 8:15 - Mēs esam Prāgā.Lidosta ir vienkārši super,bet joprojām nav sajūta ka esam kaut kur citur ( ne Latvijā). 11:20 - Lidostā ir pavadītas 3h un nu atkal jau esam lidmašīnā un nākamais mērķis - Roma. Čehija no augšas ļoti,loti smuka - viss tīrs un sakopts izskatās apm. 13:00 - Roma- nolaišanās.Pirmais ko redzu - nepļauta zāle, saplaisājis skrejceļš, visur vēja iznēsāti atkritumi. tālāk braucot ar vilcienu uz Romas centru to vien redz kā graustus,bet tas jau laikam pilsētas nomalē normāli.Tālāk - centrs,normāli-visas vecās glītās ēkas.Kolizejs - domāju ka tas būs iespaidīgāks.Bet nekas.Venēcijas laukums-wow! Un jau pirmie uzmanības apliecinājumi no puišiem. 22:35 - sēžam vilcienā.Es ar Laumu (mana draudzene) vienā kupejā. Ar domu ka no rīta pamodīsimies būsim Itālijas dienvidos,izdomājam ka vajadzētu jau tagad tā plānāk saģērbties,bet ātri vien sapratām ka tā nekas nesanāks jo ir auksti.Nakts gaitā tiek uzvilkti visi džemperi kas vien ir līdzi.Aizmigt nav iespējams-gribās visu redzēt.Skatamies pa vilciena logu kalnus "nosētus" ar gaismiņām.Beigās jau nevaram "turēt"un iesnaužamies - bet pamostamies no tā ka ik pa brīdim ienāk kontrolieris pārbaudīt biļetes + vēl Justiņa (puiša no mūsu grupas) krākšana un murgošana blakus kupejā. 21.aprīlis 4:25 - Izkāpjam Cosenzas stacijā.Visi baigi priecīgie ka beidzot esam galamērķī,bet tiek uzzināts jaunums ka mums pakaļ uz staciju atbrauks tikai 7os.Un vēl vilšanās- esam taču Itālijas dienvidos,kapēc līst un kapēc ir tik ļoti auksts???Stacijā visi guļam.Stacija gan smird pēc motoreļļas,vazājas tik 2 cilvēki-viena bomzene un kaut kāds pavecs vīrelis. apm. 22:00 - veiksmīgi esam nonākuši viesnīcā,iekārtojušies.Mums 3 meitenēm tika iedalīta istabiņa kas smird pēc pelējuma :-/ Ludzam lai iedala citu,bet tiek paziņots ka vairs brīvu istabu nav-kad būs tad piešķirs.Tas viss irštrunts.Esam vietā,kur tūristi ir ārkārtīgs retums,tamdēļ uzmanība tiek pievērsta tā kamaz neliekas.Pirmais teikums kam iemācījos nozīmi ir "Sei molto bella" - tas tapēc ka to nācās visbiežāk dzirdēt.šajā ciematiņā kur dzīvojam cilvēki ir ļoti ,loti draudzīgi. Sākumā dēļ stereotipiem par itāļiem uz visiem skatāmies ar aizdomām,bet vēlāk saprotam ka tas viss tā nav. 23.aprīlis Esam jau sapazinušies ar veselu baru itāļiem.Viens puisis kuram iedevām iesauku Luidži, ir tepat aiz stūra esošā veikala īpašnieks.Pagaidām viņš ir vienīgais kas kaut cik runā angliski. Esam ieguvušas divus ļoti jaukus draugus Massimo un Diego.Viņi mūs izvadāja pa apkārt esošajiem ciematiņiem ( savādāk mēs nekad viņus nebūtu redzējušas).Tiešām vienkārši draudzīgi puiši un tikai.Nekādu piedāvājumu par ko vairāk nav. 24.aprīlis Pa dienu bijām jūrā.Ļoti jauki,bet ūdens ne īpaši silts (bet man jau vienmēr un visur salst).Jocīgas smiltis viņiem - mazi melni akmentiņi un lieli asi akmeņi kas ĻOTI dūrās kājās. 28.aprīlis Pēc visiem obligātajiem pasākumiem satikām Massimo un Diego (kuri kļuvuši tiešām par uzticamiem draugiem,zudušas jebkādas aizdomas un bailes ar viņiem kaut kur braukt).Visas šīs dienas viņi ir veduši mums rādīt tādus ciematiņus kas it kā nav nekas īpašs bet mums tā ir eksotika. 29.aprīlis Pēdējā diena Cosenzas apkārtnē un ciematiņā kurā dzīvojam.Žēl - negribas braukt prom.Šodien arī bijām jūrā- galīgi apdega mans "aristokrātiskais bālums".Vakarā Luidži (tā veikaliņa īpašnieks) mums uzrīkoja atvadu ballīti savā garāžā.Pats bija tā centies - sagādājis dīdžeju,alu u.t.t.Atvadas no itāļu grupiņas (projrkta sadarbības partneriem).Un laiks atvadīties no Diego un Massimo.Skumji jau ļoti.Apsolāmies sarakstīties.Un nonācām pie secinājuma ka viņi bijuši paši labākie jauniegūtie draugi visa ši brauciena laikā. 30.aprīlis Dodamies uz vietu ko dēvē par Paestum , tas ir netālu no Salerno.Tur pavadīsim vēl pāris dienas.Dzīvošana kempingā netālu no jūras.Jautrība sit augstu vilni - tuvējā mežā tiek rīkots šausmu pārgājiens, tiek iets zagt citronus (nenormāli garšigi - nav tik skābi kā veikalos nopērkamie).Un guvums ir tik liels ka uz mājām ar vēl sanāks aizvest.Trauma- ieraudzīju citonkoku pilnu ar citroniem,bet priekšā mazas palmiņas,rāpos tām palmām pāri ,bet tām lapas TIK asas.Kājas sadurtas,visas raibas ar maziņām bet dziļam brūcītēm. 1.maijs Visu dienu nodzīvojam pa kempingu,ik pa laikam aizejam nopeldēties uz jūru. 2.maijs Jau 5o stundu sēžu vilcinā- sāk jau tracināt.Nāk apziņa ka šī skaistā valsts pēc pāris stundām tiks atstāta. ------------------------------------------------------------------------------------------- Nu tā ir tikai pirmā daļa no iespaidiem par Itāliju.Atgriezos turpat (tanī pašā pilsētiņā) pēc diviem mēnešiem,bet tas jau ir cits stāsts...Ko vēl varu pateikt - ir pagājuši jau vairāk kā divi gadi bet joprojām ar Massimo un Diego kontakts i ne drusciņ nav mazinājies.Tik ļoti laba apziņa ka ja vajadzētu man būtu kur palikt.Un NAV taisnība tie stereotipi par itālu vīriešiem.Piemēram,Massimo pāris dienas atpakaļ atrakstija sms - ka es esot viņam nevis draudzene,bet māsa.Nu tā. Esmu apburta ar šīs valsts skaistumu,kultūru, attieksmi pret dzīvi u.t.t.Bet tie kas tur ir bijuši šīs sajūtas jau zina- nav jēgas stāstīt (tāpat jau pa garu man tas ceļojuma apraksts sanācis).


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais