Pāri Eiropai līdz Adrijas jūrai.(3)

  • 3 min lasīšanai
  • 14 foto
Sestdiena 14.augusts. Rīts uzaust saulains un jūra tik mierīga un gluda kā spogulis... Šodienas maršrutā mums vecākā Istras pussalas pilsēta PULA.Cik zinu no vēstures,tad Pulai ir vairāk kā 3000 gadu un tā slavena ar savu romiešu laika amfiteātri.Tas celts no īpaši izturīga Istras akmens un tādēļ labi saglabājies.17.gs.venēcieši esot gan sākuši to nojaukt,bet,paldies Dievam,laikus apturēti,tādēļ vēl šodien to varam skatīt visā krāšņumā un varenībā.Amfiteātrī notiekot daudzu pasaulslavenu mūziķu koncerti. Jau pirms Pulas uzkrīt pirmās lietus lāses.Tātad esam iekļuvuši 23 % Horvātijas lietaino dienu. Pulā līst diezgan stipri,bet tā kā neesam no cukura,tad dodamies apskatīt amfiteātri.Biļešu cena 80 kunas jeb 8 lati. Pulā netrūkst ne šīs,ne iepriekšējās ēras vēstures liecības,bet lielākie dārgumi gan skatam slēpti,jo austroungāri pilsētu uzbūvēja virs seno romiešu laika būvēm. Lietus pieņemas spēkā un izmaina mūsu turpmākos plānus.Nolemjam atgriezties Rijekā,ar domu,ka tur jau nelīs. Bet līst gan! Lēnām izlīkumojam caur Rijekas centram ar skaistajām flīzētajām gājēju ielām,Opātijā sapērkamies proviantu. OPĀTIJA ir tipiska kūrortpilsēta,aristokrātu un inteliģences atpūtas vieta jau no 19.gs.Visām mājām fasādes vērstas uz jūras pusi,balkoni,lodžijas,plašas terases.Pludmale pilsētas centrā. Nu,ne manā stilā,bet cik cilvēku,tik interešu! Tā kā lietus nerimstas,nolemjam doties uz Slovēnijas robežu Rupu,jo esam nolēmuši mājupceļā apskatīt dažas interesantas vietas arī Slovēnijā. Sešos vakarā šķērsojam Slovēnijas robežu un dodamies uz POSTONJAS pilsētiņu.Ar nelielu meklēšanu,atrodam kempingu "Pivka Jama",kur esam nolēmuši pārnakšņot.Kempings atrodas starp Postonjas alām un Predjamskas pili,labajā pusē,nobraucot pa diezgan stāvu un šauru kalnu ceļu. Kempings plašs,tajā ir gan mājiņas(bet visas bija aizņemtas),gan telšu vietas,superīgas dušas un mazgātuves un atklātais peldbaseins. Iekārtojamies zem milzīgām eglēm,lietus piestāj,grādi tā ap +18. Sazvanām mājniekus,Latvijā ceturto dienu +34 un katru nakti negaiss! Naktī arī mūs pamodina spēcīgs lietus un pērkona dārdi.Zibeņo no visām pusēm.Un tad vēl iegriežas brāzmains viesulis un sāk bombardēt mūs ar čiekuriem pa telts jumtu! Labi,ka telts uzcelta nelielā slīpumā.Tā nu ūdens iztek tai pa apakšu un burbuļodams aizplūst lejup pa kalnu uz asfaltēto laukumu pie peldbaseiniem. Diezgan nemierīgi pavadām pāris stundu,cerot,ka telts izturēs lietu. Kad no rīta nozvana modinātājs,mierīgi pagriežamies uz otriem sāniem un šņācam tālāk.... Svētdiena 15.augusts. Kad beidzot pamostamies,jau uzlēkusi saule,nakts murgi aizmirsti un viss rādās jaukās krāsās. Ieraujam dopingu(tēju un kafiju) un dodamies ceļā uz PREDJAMSKI GRAD jeb klintī iekalto pili. Pils atrodas tikai 6 km no mūsu kempinga.Nokļūstam tur līdz ar baznīcas zvaniem,kas iezvana svētdienas rīta dievkalpojumu.Ieeju arī es. Skaista neliela baznīciņa,stāvgrūdām pilna vietējo,soli pat iznesti ārā pie baznīcas atvērtajām durvīm,.lai visi gribētēji dzirdētu dievkalpojumu. Parunājos ar Dievu,kurš visu laiku bijis ar mums šī ceļojuma laikā un izlūdzos svētību mājupceļam.(Izrādijās tā bija loti vajadzīga,jo mājupceļā Polijā iekļuvām šausmīgā negaisā un lietū). Predjamski Grad ir ļoti savdabīgs apskates objekts.Tā ir lielā klinšu alā iebūvēts cietoksnis,kas celts 13.-17.gs. un tā būvi apvijušas neskaitāmas leģendas. Cietoksnis ir askētisks un drošs,tur iebūvēts viss dzīvei nepieciešamais,kapella,dzīvojmaās telpas,staļļi un pat cietums,kur mocīti nepakļāvīgie.Viens tāds nepakļāvīgais(paldies dievam -izbāzenis) tur bija iekarināts par biedējumu tūristiem,jo izskatījās gluži kā dzīvs.Kad pirmo reizi to ieraudzīju,palēcos... Pašā augšā bija neliela telpa ar aku un tālāk veda vairākus kilometrus gara ala,kurā ziemā neielaiž,jo tur ziemo sikspārņi. Uz mani pils atstāja diezgan drūmu iespaidu,bija vēss un mitrs. Pretēji cietokšņa alai,10 km tālāk visu gadu skatāma pazemes alu valstība- POSTOJNSKA JAMA.Alas atvērtas tūristu apskatei jau no 1819.gada. Te alas senatnē radījusi upe,vietām plūzdama zem zemes,izveidojot pārsteidzoši skaistus pazemes apartamentus. Nokļūšana alās labi pārdomāta.Tūristus sasēdina mazos sliežu ratos jeb vilcieniņā un matiem plīvojot aizrauj uz apskates sākuma vietu(visus braucējus vēl paspēj noknipsēt acīgie fotogrāfi),tur gaismas tablo norāda dažādu valodu grupu pulcēšanos tālākai ekskursijai.Pēc tam seko 2 km gara pastaiga kājām,kas noslēdzas gala stacijā ar vilcieniņa uzrāvienu atpakaļ. Alās ir konstanta temperatūra +8 grādi.Drebelīgākie par dažiem eiro var iznomāt siltus vilnas apmetņus. Ar fantāziju apveltītie ledus valstībā(kur fotogrāfēt diemžēl aizliegts),var saskatīt ērģēļu portālus,karavīrus,troņus un princese ar kroņiem.Es redzēju mežģīnes,žāvēšanai izkārtu veļu,plīvojošus aizkarus un vēl visādus brīnumus,spageti makaronus piemēram. Kad izrībinām atkal virszemē,mūs sagaida silta saulīte un daudzie suvenīru kioski un kafejnīcas..... Tālāk ceļš ved mūs us Slovēnijas galvaspilsētu ĻUBĻANU. Slovēnija ir mazāka par Latviju gan platības,gan iedzīvotāju skaita ziņā,un tās galvaspilsēta Ļubļana ir pasaules mazākā galvaspilsēta. Bet skaista gan.It īpaši vecpilsēta,kur gan notiek plaši remontdarbi un daudzviet nevaram piebraukt.Toties STARI Grad cietoksnī kalna galā gan uzkāpjam, un apskatām pilsētu no putna lidojuma. Vējš plivina matus,kā allaž,kad esam augstāk no zemes. Cik gan daudzos torņos un cietokšņos esmu stāvējusi pēdējo 10 dienu laikā,izbaudot brīvību un bezrūpību,kāda piemīt vien ceļojumiem! Šķērsojot robežas,laiku un telpu iegūstu dzīvei es jaunu elpu uzvelku kurpes un dodos dzīvē apskatot pasauli,iegūstu brīvi... Ir skaistas svešas zemes,bet mājas vienmēr aicina atgriezties,kā miera osta un patvērums,kā kaut kas mīļš un tuvs.....Un lai par to pārliecinātos-ir jāceļo! Pēdējo nakti pavadījām Austrijas mazpilsētā Aspen Markt viesu mājā "BINDERHOF",kur bija ļoti jauka atmosfēra un brīniškīga apkalpošana.Atstāju pat piemiņai mūsu Kandavas monētiņu ar pilsētas simboliku. Un tad 21 stundu garais mājupceļš ar trako negaisu 3 stundu garumā uz Polijas bāņa,no kura tikai pirms Varšavas ,izkļuvām kā no melnā vāka filmā "Neatkarības diena",Tas bija baigi,lai neteikltu vairāk! Latvija mūs sagaidīja ar nelielu lietutiņu,tāpat kā bija pavadījusi! Nekur nav tik labi kā mājās.... Un tomēr arvienu aunu kājas...... Tas nu gan šoreiz viss!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais