Britu kolorīts nedēļas garumā...
|
Lolita Niedra
|
Laikam jau šobrīd turpat vai katrā latviešu ģimenē ir kāds radinieks, draugs vai paziņa, kurš devies darba meklējumos uz ārzemēm. Tā arī mēs ar meitu, pateicoties viņas paziņas uzaicinājumam, šopavasar nedēļu paciemojāmies Anglijā. Mūsu ceļojuma galamērķis bija pilsēta Pīterboro (Peterborough) – kādus 125 km uz ziemeļiem no Londonas.
Pirmie iespaidi
Raugoties pa lidmašīnas iluminatoru, parādās pirmās Britu salu aprises – plaši līdzenumi ar žilbinoši dzeltenā tonī iekrāsotiem rapšu laukiem, kas mijas ar zaļiem labības lauku kvadrātiņiem. Dažas nelielas lapu koku audzes, bet Latvijas dabai tik raksturīgās mežu platības šeit neieraudzīt.
London Stansted ielidojam ap pusdienas laiku, un lidostā mūs sagaida Pēteris, pie kura arī turpmāko nedēļu ciemojamies.
Ir karsta diena, saule cepina kā dienvidu zemēs...Kā vēlāk izrādījās, tad šī arī bija vienīgā karstā diena visā ceļojuma laikā. Pēteris noorganizējis, ka uz Pīterboro dosimies ar auto. Mums gan nepaveicas – nokļūstam milzīgā sastrēgumā, kā rezultātā vairāk kā stundu esam „iesprostoti” nekustīgu automašīnu kolonnā...:(
Beidzot nonākam līdz apmešanās vietai, kura atrodas kādus 3 km no Pīterboro centra. Ēkas pilsētas nosacītā nomalē ļoti līdzīgas viena otrai – divstāvu sarkano ķieģeļu namiņi, kuru fasādes „grezno” komunikāciju caurules – tāds nedaudz askētisks šis britu stils... Apbūve, šķiet, ir vienīgais apliecinājums, ka esam Anglijā, jo šajā rajonā mitinās tikai iebraucēji – pārsvarā pakistānieši, poļi, lietuvieši, latvieši u.c. AEiropas ieceļotāji.
Nedaudz par sadzīvi...Šo ēku īrē 6 cilvēki – 2 latvieši un 4 lietuvieši. Pirmajā stāvā ir kopējā virtuve un vannas istaba ar tualeti. Vārdu sakot – komunālā dzīvokļa eksotika. J Īres maksa ir 180 ₤ nedēļā. Pirmās dienas gan nerosina vēlmi uzturēties virtuvē, jo leiši uzrīkojuši non-stop tusiņu četru dienu garumā. Virtuves galdu okupējuši tusētāji, izlietne pilna ar netīriem traukiem u.t.t., bet ceturtdienas vakarā leišiem „atgriežas skaidrais saprāts” un sadzīve sāk atgūt cilvēcisku formu...
Ar Pēteri vienojamies, ka trešdien ar vilcienu dosimies uz Londonu, lai vismaz vienu dienu veltītu šīs Eiropas metropoles apskatei.
Viena diena Londonā
Vilciena biļeti iegādājamies dienu iepriekš, jo iepriekšpārdošanā tā izmaksā lētāk. Biļete turp-atpakaļ + visa veida transports 1-6 zonai Londonā vienam cilvēkam izmaksāja 18.50 ₤. Vispār biļešu cenas Anglijā ir ļoti elastīgas un ar daudzējādiem nosacījumiem. Kaut vai tas, ka iegādāties biļeti turp-atpakaļ ir daudz izdevīgāk nekā tikai vienā virzienā. Ir biļetes, kuras paredzētas konkrētam vilciena atiešanas laikam, biļetes, kuras derīgas noteiktā laika limitā un tml. Piemēram, mūsu off-peak Day Travelcard atpakaļceļā no Londonas varējām sākt izmantot tikai pēc plkst. 19.00.
Protams, viena diena šīs lielpilsētas apskatei ir daudz par maz, lai gūtu kaut cik objektīvu priekšstatu.
Vilciena gala pietura ir King’s Cross dzelzceļa stacija Londonā. Šis ir vairāklīmeņu satiksmes mezgls, kurā samērā sarežģīti orientēties. Par brīvu šeit pieejami dažādi informatīvie materiāli tūristiem – mums lieliski noder Londonas centra un metro staciju karte.
Izkāpuši London Bridge metro stacijā, esam nokļuvuši Temzas dienvidu krastā un dodamies apskatīt Londonas simbolu – Tauera tiltu (Tower Bridge). Pa ceļam aplūkojam atraktīvās zilonīšu skulptūras, kā arī City Hall – Londonas Asamblejas un pilsētas mēra mājvietu. Savdabīgā 2002. gada jūlijā atklātā celtne, ko angļi esot nodēvējuši par „stikla sēklinieku”, nenoliedzami, piesaista uzmanību. Tālāk pa Tauera tiltu šķērsojam Temzu. Šī viduslaiku stila būve ar gotiskiem torņiem esot celta tikai salīdzinoši nesenā laika posmā – no 1886. līdz 1894. gadam. Nonākuši Temzas otrā krastā, skatam paveras vēl viena vēsturiska celtne ar 900 gadu senu vēsturi – Londonas Tauers (Tower of London). Sākotnēji celta kā sargpostenis Londonas aizsardzībai, bet daudzus gadus bijis politisko noziedznieku vai pretinieku nāves soda izpildīšanas vieta. Tagad Tauers ir ieroču noliktava un kroņa dārglietu glabātava. Tauera slavenākie iemītnieki esot 7 kraukļi, jo pastāv leģenda: kad kraukļi pametīs Taueru, tad tiks gāzta Lielbritānijas karaļu vara.
Nākamais Londonas apskates objekts ir Trafalgaras laukums (Trafalgar Square) – vieta, kur valdības iestāžu rajons pāriet izklaides centrā. Laukumā atrodas arī Lielbritānijas slavenā jūras spēku karavadoņa un nacionālā varoņa Nelsona piemineklis. Mēs esam vieni no pirmajiem, kuriem ir iespēja aplūkot tikai pirms divām dienām šeit uzstādīto mākslas darbu – 4,7 m garajā un 2,8 m diametra stikla pudelē ievietoto Nelsona kuģa modeli (Nelson’s Ship in a Bottle).
Jāredz arī Lielais Bens, tādēļ atkal dodamies uz metro, lai nokļūtu līdz Vestminsteras tiltam (Westminster Bridge). Tilta ziemeļu galā skatam paveras skaistā Parlamenta ēka (Houses of Parliament), kuras kopgarums ir 244 m un tiek uzskatīta par lielāko gotiskā stila celtni pasaulē. Parlamenta ēkas galā atrodas Big Ben jeb 106 m augstais Sv. Stefana tornis. Jāteic, ka iespaidīgi! J
Dodamies pāri tiltam, kur, šķiet, lielāko ļaužu masu sastāda Londonas viesi. Mēģinām atrast kādu brīvāku laukumiņu, lai varētu iemūžināt sevi uz Lielā Bena fona. Otrā tilta galā atrodas vēl viena no pilsētas ievērojamākajām celtnēm – Londonas Acs (London Eye). Šis ir 135 m augsts panorāmas rats, kurš tika uzcelts 2000. gadā kā daļa no Londonas Millenium svinību atribūtiem. Ierobežotā laika dēļ gan neizmantojam šo iespēju pavērot Londonu no augšas (ietaupām arī 16 ₤ katrs).
Nākas arī „izbaudīt”, ko nozīmē ļaužu burzma metro un iepirkšanās ielā Oxford Street... Ak, šī lielpilsēta! Ātrāk dodamies uz kādu parku!
Jau Pīterboro esam iepirkuši nelobītus riekstus un droši varam doties uzSv. Džeimsa parku barot vāveres. St. Jame’s Park tiek uzskatīts par Londonas krāšņāko parku, kurš slavens ar savu putnu ezeru. Tā teritorija aizņem 38 ha platību. Londonas plašie parki patiešām būtiski atšķiras no Latvijas pilsētu koptajām nelielajām parku teritorijām. Teritorijas ziņā tie varētu līdzināties, piemēram, Mežaparkam.
Nedaudz atpūtušies no Londonas burzmas un pabarojuši vāveres, kuras gan nelabprāt pieņēma mūsu cienastu, cauri parkam dodamies uz vēl kādu ievērojamu apskates objektu – britu monarhu rezidenci Bekingemas pili (Buckingham Palace). Pirmā karaliskā persona, kas dzīvojusi šajā pilī bija karaliene Viktorija, kuras piemineklis uzstādīts blakus pilij.
Tuvojas jau vakars, esam ļooooti noguruši. Mūsu radošās vēlmes ir manāmi noplakušas – tādēļ vēl iegriežamies turpat blakus esošajā Zaļajā parkā (Green Park). Jāteic, ka ir kļuvis vēss. Anglijā klimats atšķiras ar to, ka, pat ja temperatūra ir samērā augsta, salīdzinājumā ar Latvijas klimatu, šķiet, ka ir vēsāks. Vējš šeit ir stiprs un dzestrs.
Tālāk ar metro braucam līdz stacijai Piccadilly Circus, lai dotos uz Ķīniešu kvartālu ieturēt vēlās vakariņas. Par saprātīgām naudiņām (apmēram 4 ₤ katrs) nogaršojam ķīniešu virtuves brīnumus. Garšo vai nē – tā jau gaumes lieta. Zupai ar pīles gaļu un makaroniem nebija ne vainas...
Nu, lūk, diena galā un nogurums nežēlīgs...Laiks doties uz King’s Cross staciju, lai ar vilcienu nokļūtu atpakaļ Pīterboro.
Londona, viennozīmīgi, bija jāredz. Šeit sadzīvo vēsture, rūpnieciskā un biznesa vide. Ļaužu un sastrēgumu pārpilna multikulturāla metropole. Jāielāgo, ka ne tikai transporta kustība, bet arī cilvēku plūsma notiek pēc kreisās puses likuma. Paši angļi tādi snobiski – neitrālas krāsas uzvalkos un kostīmos, pat kaklasaites bez krāsaina akcenta...Bet, neskatoties uz steigu – laipni un atsaucīgi.
Nedaudz par Pīterboro
Šī ir pilsēta Anglijas austrumu daļā Nenes upes krastos ar 163 000 iedzīvotājiem. Pīterboro simbols ir gotikas stilā celtā Peterborough Cathedral (1118.-1238.)
Pilsētā ļoti daudz ieceļotāju no AEiropas valstīm. Pašu angļu apdzīvots ir tikai pilsētas centrs. Mums bija pietiekoši daudz laika iepazīt šo pilsētu, tādēļ pabijām gan katedrālē, gan pilsētas muzejā.
Pilsētas centrs ir jauks un stipri atšķiras no nomalēm. Atbilstoši cilvēku kontingentam, nomalēs daudz poļu un lietuviešu veikaliņu, kuros pārtiku iepirkt ir lētāk. Gaļas produkti gan negaršīgi un arī salīdzinoši dārgi.
Nobeiguma vietā...
Mani iespaidi, protams, ir dziļi subjektīvi...Cilvēkiem, kuri mitinās šai zemē, noteikti ir daudz objektīvāks vērtējums par iespējām, sadzīvi un tml. lietām. Jā, angļiem ir cita mentalitāte, latvietim vide šķiet sveša. Anglijā dzīve nav lēta – īpaši jau transports un īres cenas. Bet, ja ir mērķtiecība un laba griba – iespēja cilvēkam tiek dota, cilvēka darbs tiek novērtēts...
Neteiktu, ka esmu neaprakstāmā sajūsmā, bet labprāt vēl kādreiz atgrieztos gan Londonā, gan vēlētos nedaudz apceļot Angliju.
