Drusku savādāka Grieķija - Mykonos

  • 3 min lasīšanai
  • 29 foto
Es mīlu Dienvideiropu, bet neciešu organizētus grupu ceļojumus un milzīgus kūrortus ar resniem, slinkiem holandiešiem baseina malā. Mani neinteresē vietas, uz kurām viens pēc otra lido čārterreisi. Tāpēc, domājot par Grieķijas salām, izvēlējos Mykonos nevis Krētu vai Santorini. Salu, kur ir viss, kas piederas Grieķijai - zilas debesis, zila un silta jūra, baltas mājiņas kalnu nogāzēs, neskaitāmas miniatūras baznīciņas katrā ielas vai ceļa pagriezienā. Tāpēc iesākumā par to, kā Mykonos nav. - - Nevienas par trim stāviem augstākas ēkas. Vienīgais daudzstāvu objekts, ko redzējām, bija uz vienu dienu iebraucis amerikāņu kruīza kuģis. - Nevienas milzīgas viesnīcas ar žogu apkārt un privāto pludmali. - Klaigājošiem tūristiem pārblīvētu ielu. Izņemot dienu, kad ostā stāvēja to pašu amerikāņu tas pats kruīza kuģis. - Uzpūtīgu jauno krievu un ēdienkaršu krievu valodā. - Policistu. Nē, nu droši vien jau, ka ir, bet mēs piecu dienu laikā neredzējām nevienu. Neredzējām arī ne mazāko vajadzību pēc tādiem, toties pārliecinājāmies, ka tavernā atstātu iepirkumu maisiņu pēc diennakts var turpat arī paņemt. -Pārlieku uzmācīgu tirgoņu un krogosiekšārāvēju. Saprotams, ka prece tiek piedāvāta, bet tas tiek izdarīts atturīgi un pieklājīgi smaidot. Suvenīru veikaliņa pārdevēja ir priecīga pusstundu pļāpāt par kopīgo un atšķirīgo grieķu un latviešu etnogrāfiskajās zīmēs un nemaz nemaz neapvainojas, ka neatstājam pie viņas simtus. -Spēļu zāļu, striptīzklubu un seksšopu. Var jau būt, ka ir, bet tie tad ir speciāli jāmeklē. -Supermārketu. Diemžēl. Nedaudzie pārtikas veikaliņi ir stipri žēlīgi, un viesnīcas numurā esošo virtuvi izmantot nesanāk. -Krāšņas dabas. Diemžēl. Vulkāniskie kalni ir pelēki, koku un dārzu maz, pārsvarā diezgan knapa zāle. Jāpietiek ar jūru un debesīm. Toties Mykonos ir vieta, kur izbaudīt mieru un garīgu komfortu starp vienmēr smaidīgiem cilvēkiem. Vai stundām ilgi dzert rīta kafiju vai vakara ouzu mājaspriekšā uz terases ar skatu uz jūru. Vai paklīst pa nelielās pilsētiņas (apmēram Talsu lieluma) šaurajām ieliņām, no kurām daudzām nav pat nosaukumu, un paskatīties, kas labs veikalos. (Ja kaut ko interesantu ieraugi - pērc uzreiz, jo otrreiz to pašu vietu ir grūti atrast.) Un nebrīnīties, ka baltajā mājelē ar šaurajām koka durvīm mājo Armani vai Zara, toties preces īstas. Vai iekost ielasmalā īstu grieķu girosu svaigi ceptā pitā (apm. 2 EUR). Vai panašķēties ar tikko ķertu un tikko uz oglēm ceptu zivi, ko pats pirms brīža esi izvēlējies no ledusskapja atvilktnes (apm. 20 EUR). Vai klīst līdz rītam no viena bāra vai deju kluba uz otru, meklējot labāko mūziku un jautrāko publiku. (Populārākā diskotāka - "Scandinavia") Vai braukt uz beach party "Paradise" kempingā. (Oktobris tam ir drusku par vēlu.) Vai pavadīt dienu pludmalē un peldēties jūrā. Oktobrī - 22..24 grādi, bet diezgan vējains, toties ūdens silts kā vannā un tik dzidrs, ka brienot jūrā nevar saprast, cik būs dziļš. Lielākajā daļā pludmaļu, izņemot varbūt pašu pilsētas centru, ir pilnīgi pieņemami sauļoties un peldēties bez lupatām mugurā. Jā, Mykonos ir vieta ar nedaudz bohēmisku (dekadentisku) eleganci un smalkumu. Reizēm to dēvē par Grieķijas Saint Tropez, bet bez pārliekā snobisma. Uz Mykonos atpūsties labprāt brauc ne tikai ārzemnieki, bet arī daudzmaz turīgie atēnieši. Tā Grieķijā tiek uzskatīta par dārgu vietu, bet salīdzinot ar Rīgu viss ir tīri pieņemami. Divvietīga istaba pansijā ar virtuves stūrīti, terasi ar skatu uz jūru un džakuzi oktobrī maksā 40 EUR, kempingā par pāris eiro var dabūt vietu zem nojumes, kur gulēt guļammaisā. Ejot nakts izgājienā pa krogiem, labāk iestiprināties iepriekš ar kaut ko veikalā pirktu (litrs 40grādīga ouzu - anīsa šņabja, ko dzer šķaidītu ar ūdeni un ledu, maksā 8 EUR. Lētāku nepirkt - nebūs labi!) Bārā mazais stiprais dzēriens maksā 3 - 4 eiro. Uz Mykonos labāk nebraukt tiem, kas ir izteikti homofobiski noskaņoti. Kopš 60. gadu hipiju laikiem, tā tradicionāli ir vieta, uz kuru atpūsties brauc daudz geju un lesbiešu. Pie daudziem krogiem, ceļojumu aģentūrām, viesu mājām ir varavīksnes karodziņš, kas nozīmē, ka minoritātes te ir laipni gaidītas. Taču cilvēki te ir toleranti pret visiem un arī mēs ar draudzeni visur bijām laipni gaidīti. Lai gan varbūt tieši vajag aizbraukt arī kādam hohofobam, lai paskatītos, ka sala nav nogrimusi Egejas jūrā, lai gan uz ielas pa laikam nākas satikt rokās sadevušos puišus vai meitenes... Kā jau rakstīju, čārteri no Rīgas uz Mykonos nelido, ir dažas lētās aviokompānijas no Vācijas, bet arī tās ir samērā dārgas. Izdevīgāk ir lidot ar Easyjet caur Londonu vai Berlīni uz Atēnām un tad tālāk ar prāmi. Brauciens ar prāmi ilgst 5 stundas un skaists diezgan, lai to izbaudītu. Labāk izvēlēties Blue Star Ferries - ja biļeti laicīgi nopērk internetā, ta tā maksā tikai 10 EUR vienā virzienā. Ir vietas, kur man noteikti gribas atgriezties. Mykonos noteikti ir viena no tādām. Mykonos ir tuvu paradīzei, lai arī šoruden izdzīts, tomēr esmu priecīgs, ka esmu to atradis un ceru tikt atpakaļ.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais