Kurzemes apciemošana

  • 4 min lasīšanai
  • 47 foto
25.augusta vakars. Jau pamatīgā krēslā ierodamies kempingā Vecupe. No mūsu kompānijas neviena vēl nav, bet turpat mājelē dzīvo vēl kāds pāris, kas mums palīdz sazināties ar šī kempinga pārvaldnieku Uldi. Tad nu viņš atnāk un atnes atslēgas...un pastāsta kā iepriekšējā naktī apzagts. Tā jau jūtamies neomulīgi...tumšs, drēgns, lietains... diezgan pamests nostūris...tagad, ieslēgušās savā istabiņā, klausamies ik skaņā! Naktī kāds nāk no kroga...soļi tādi lēni un lempīgi. Atkal iemiegu. 26.augusta rīts. Logā, caur egļu zariem izspraukušies, zaglīgi ielien saules stari. Lēnām mostamies. Apkārtne ar vairs tik drūma nešķiet, bet pamesta un neapdzīvota gan. Pa ceļu pretī nāk Ilze. He, heeeeeeeee...neesam vienīgie! Ilze ar savu dēlu apmetusies lielākā mājā, kas jau skaitās citu pārvaldībā. Tā kā nevar īsti saprast, kāda būs diena - te līņā, te spīd saule, tad piebiedrojamies kaimiņiem, kas nolēmuši ar auto paceļot pa tuvāko apkārtni. Vispirms laižam caur Abragciemu un Bērzciemu uz Engures ezera dabas parku. Dabas parka platība ir 19762 ha, un Engures ezeram ir 9 salas. Engures ezers ir vislielākā aizvēsturiskā ūdenstilpne piekrastē, kas saglabājusies no Litorīnas jūras pastāvēšanas, kad jūrai atkāpjoties ap 20 km gara kāpa no atklātās jūras norobežoja vairākus km platu ielīci. Tādejādi Engures ezers ir Latvijā vienīgais lagūnas tipa ezers, kura vidējais dziļums ir 0,4m (lielākais dziļums 2,1m). Atstājuši mašīnu laukumā, dodamies uz skatu torņa pusi, kurš atrodas apmēram 2km tālāk. Pie skatu torņa ganās savvaļas govis... Latvijas ziās govis...cik nu tās zilas, tas jau cits jautājums! Savvaļas zirgi pašlaik ganās vēl kādu kilometru tālāk. Tā kā mums ir vēl plāns doties uz Talsiem, tad līdz zirgiem šoreiz neaiziejam. Tad nu turpinām savu ekskursiju pa Kurzemi gar jūras piekrasti līdz Mērsragam, kur pamanām zīmi, kas liecina, ka te kaut kur ir muzejs. Privātais muzejs "Saieta nams" atrodas Rožu ielā 16. Mērsraga vecākajā mājā ierīkots muzejs, saglabāta zvejnieku sēta, viena ēka, kas atrodas līdzās, atjaunota. Muzeja saimnieks Gunārs Ozols mūs šeit iepazīstina ar sadzīvi kāda te bijusi 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā. Liela nozīme muzeja ekspozīcijā ir pievērsta senajām latviešu rakstu/īpašuma un maģiskajām zīmēm. Muzeja saimnieks laiku gaitā savācis lielu kolekciju ar šīm zīmēm.Priekšmeti savākti galvenokārt Mērsragā, kā arī Talsu rajona jūrmalciemos un pārējos tuvējos ciemos. Muzejā tāpat ir apskatāma arī interesanta akmeņu kolekcija, gludekļu kolekcija, kompasi, raktāmmašīnas, plašu atskaņotājs un daudz citu interesantu lietu, kas nu jau tiešām maz sastopamas. Mērsragu apvij dažādas teikas un nostāsti. Vecos rakstos var lasīt, ka agrāk Mērsrags dēvēts par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus, tos izlaupījuši. 170 m uz ziemeļiem no Mērsraga bākas apmēram 150m garumā stiepjas laukakmeņu veidots sēklis. Aizbraucam līdz Mērsraga bākai...mazliet esam vīlušies...bāka atrodas iežogotā teritorijā, kurā bez bākas vēl atrodas veca ēka un pāris kempinga mājeles. Uzņemam pāris foto, apstaigājam apkārt iežogotajai teritorijai un dodamies prom. Talsos noparkojam auto pie Talsu ezera. Atkal līst. Esam nolēmuši pusdienot, tāpēc ejam meklēt kādu ēstuvi. Atrodam Stendera picēriju, kur paēdam pamatīgi, jo porcija ir varena. Paēduši, sasildījušies, dodamies uz Ķēniņkalnu, kur pamīņājamies pie Koklētāja skulptūras. Braucam atpakaļ...caur Vandzeni, kur piestājam pie Vandzenes muižas. Lietus pierimis. Rozes pilnas lietus lāšu. Turpinām ceļu caur Nogali. Klasicisma stilā būvēto Nogales pili mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemes Rundāli. Zīmi "privātīpašums" ieraugām tikai pēc nelielas pils apskates. Aiz nogales nogriežam pa kreisi un dodamies apskatīt dižakmeni, kas atrodas pašās krustcelēs. Atpakaļ līdz Nogalei, tad caur Jaunciemu uz Kalteni. Kaltenes akmeņainā jūrmala. Jūra mierīga. Nav to vilnīšu, kas bija pie Mērsraga. Izstaigājamies un dodamies uz Enguri. 20:00 mums sarunāts randiņš pie Ilzes. Sākas kāršu spēles. Tie apgūta "Miera iela" un mācīts "Džokeris". Aizspēlējamies līdz pusnaktij. Iznākuši no mājas saprotam, ka ir melns kā nēģera vēderā, ja tā drīkst izteikties. Labi, ka mūsu kompānijas pavadoņiem ir lukturīši. Tiekam pavadīti līdz mūsu kempinga mājiņai. 27.augusts. Mostamies pēc 9iem. Spīd saulīte. Ēdam brokastis. Sazvanos ar Abragciema kempinga administrāciju un aizrunāju 5 velo. Ejam uz Abragciema kempingu, apmēram kādus 3km. Laiks lēnām noskaņojas uz lietu. Kad mūsu riteņiem tiek piepumpētas riepas, dodamies ceļā. Ik pa laikam gan nākas paslēpties no lietus. Stāvam zem preidēm jūras krastā un vērojam putnus, kas peldās vai čupojās uz akmeņiem. Caur piejūras kāpu joslu vijās taciņas, tad aiz Abragciema pa meža celiņu aizripinām līdz Bērzciemam, un nez kāpēc izdomāju, ka esam pabraukuši ceļam uz Engures ezera dabas parka teritoriju garām. Bet to, protams, secinām, kad esam jau tālumā samanījuši Abragciema kempinga vārtus. Tā mēs lēnu garu, slēpjoties no lietus esam noripinājuši 12km, un otru stundu vairs nav vērts ņemt...esam salijuši un stundas laikā plānoto maršrutu neizbrauksim. Nododam velo, samaksājam par pirmo nobraukto stundu 1.50Ls no cilvēka un ejam uz kempinga kafejnīcu sasildīties. Pusdienojam. Pļāpādami soļojam atpakaļ uz mājelēm. Paņemam peldlietas un uz jūru. Abas ar Ilzi riktīgi izpeldamies (noskatījām Abragciema kempingā, ka ūdens temperatūra ir 19 un zinājām, ka jāiet pelst). Protams, mums jau šķita, ka grādu ir mazāk...auksts...stindzinoši rauj kājas krampī, bet pierodam... Pēc peldes ejam uz kempingu, bet pa ceļam nolemjam, ka jāiet sēnēs. Atdodam Ilzes dēlam peldlietas un uzreiz mežā iekšā. Tik daudz gaileņu! Atnākam atpakaļ, tīrām sēnes. Kopistiski top vakariņas - kartupeļi ar sēņu mērci, marinēts gurķis, arī svaigu gurķu salātiņi ar krējumu. Atbrauc Agnese ar divām draudzenēm un lielu suni (Elviss). Mēs atkal ieslīgstam kāršu spēles maģiskajā virpulī...aizspēlējamies līdz pat 3iem. 28.augusts. Rīts nomācies. Noguļam līdz 9:30. Pie mums ienāk Indra. Vakar vakarā atbraukusi. Līņāšana pierimst ap 12iem. Pie Ilzes ierodās ciemiņi - dejotāji no Ozolnieku deju kolektīva. Mēs ejam uz sporta laukumu. Kāds jau bumbo. Mārtiņš jau iesildījies. Spēlējam "21". Pēc brīža mums pievienojas Agnese ar Katrīnu. Nedaudz pabumbojušas, mēs nolemjam paklīst pa apkārtni un pie reizes arī pasēņot. Ierodas Vita. Viņa kā jau fiksa meitene, ātri pārģērbjas un ar mums sēnēs. Atkal maišelis ar gailenēm. Otrā maisiņā mēģināju salasīt kādu sauju brūkleņu. Pēc sēņošanas kāds dodas uz jūru, kāds tīrīt sēnes. Es dodos pie Ilzes uz lepno māju, kur var uzcept satīrītās sēnes. Sacepu ar sīpoliem un salieku traukā (līdzņemšanai uz māju). Arī pārējie sarodās. Vakarā iet vaļā dziesmas...nu jau vairs nevar pateikt, kurš kora dalībnieks, kurš dancotājs...visi dzied! :) Elmārs uz ģitāras skandina pavadījumu kā pats nelabais. Mēs dziedam un pļāpājam līdz 12iem. Pārējie jau paliek lustēties. 29.augusts. Ir sarunāta tikšanās krustcelēs. Ejam uz jūru. Svaigais gaiss, mežs...un jūra ~20minūšu gājumā. Pie jūras čalojam, tad nolemjam izvingroties - rīta rosme ar jogas elementiem... Šodien jālaiž mājup, tā kā lēnu garu saliekam mantas un nododam savas istabiņas atslēgas un ejam pie Ilzes uz lielo māju. Ap plkst.13:00 nolemjam, ka laiks slapjām spēlēm...lietus uz brīdi pierimis! :) Iet vaļā Dvieļu bols...ar ūdeni piepildītie baloni tiek mētāti un ķerti ar dvieļiem. Ja neesi tik ašs, vari palikt slapjš. Tad nu mēs izlēkajāmies kopā ar dancotājiem. Kad dancotāji prom, mēs vēl izspēlējam Vitas piedāvāto kāršu spēli UNO, un tad vēl "Džokeri". Pēc 15iem sākam riktēties...sakopjam mājas un gaidam administratori. Tāda nu mums te sanāca atpūta...tāda lietaina, bet ļoooooti ražīga...tas bija to vērts!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais