Gandrīz Huangšānā.. brīvprātīgo piedzīvojumi :)

Uģis Paurs 30.08.2010 11 min lasīšanai 27 foto

Maršruts.. Shanghai - Hangzhou – Huangshan shi – Tangkou – Huangshan(Dzeltanais kalns) un pretēji atpakaļ.

Ceļo – Uģis, Ramona, Mārtiņš, Aleksandra, Toms un Līva.

5.08

Modinātājs modina rīta agrumā. Šodien nopietna lieta.. 6Latvijas paviljona brīvprātīgie, brīvprātīgi izbrīvējuši 3 brīvas dienas, lai dotos uz izsenis slaveno Hauangshan, jeb mūsu valodā, Dzelteno kalnu.

Kalns atrodas Anhui provinces dienvidos, netālu no Huangshan shi(Dzeltenā kalna pilsēta). Šai apvidū ir daudzi, glīti senās Ķīnas ciematiņi, brīnumskaista daba, bambusu meži un citi brīnumi. Ne velti šeit tikuši uzņemti kadri vienām no mūslaiku zināmākajām ķīnas filmām - Lidojošo dunču nams, Tīģeris un drakons, u.c.

Huangšāns nav viens no 5 svētajiem ķīniešu kalniem. Dēļ savas dažādības, tas ietver visu piecu svēto kalnu kvalitātes un tiek uzskatīts par kalnu kalnu. Nav slikts galamērķis. Ne?

Tātad pulksten 7:00 sarunāts satikties Century Avenue metro stacijā. Brauksim.. Es, Ramona, Toms, Līva, Mārtiņš un Aleksandra. Plānots stopēt trīs pāros, attiecīgi. Jāpiezīmē, ka regulārs īkšķošanas entuziasts esmu vienīgais. Un iepriekš salielijis šo avantūristisko ceļošanas veidu, no rīta sapaunojos un dodos uz norunāto tikšanās vietu.

..Tikāmies, sazvanījāmies, aizmirsām, atcerējāmies, galu galā vel ieturējāmies `meiteņu dzīvoklim` tuvējā nūdeļu ēstuvē. Nebija arī īsti kur skriet un tādā garā ap deviņiem bijām visi pilnā gatavībā, lai sāktu ceļu. Garstāvoklis možš un prātā zīmējas pozitīvas ainas no turpmākajām trim dienām. Nedaudz miegaini Toms un Līva, kuri gandrīz kā pa taisno no Lietuvas ballītes, taču apņēmība ir nepārprotama un brivprātīgo gars nesalaužams.

9. metro līnija mūs aizvizina līdz Šanhajas dienvidrietumu stūrim, kur atiet G60 bānis uz Ķīnas mērogiem netālo Hangzhou dižpilsētu. Ceļasomas papildina ūdens, cepumi un fotofilmējoties dodamies stopēt. Saule cepina karsti un karsts arī asfalts uz kura, nu jau diviniekos sadalījušies stopējam mēs, augstāk minētie ceļotāji. Mašīnas, tipiski Ķīnai, ķeras ātri. Mēs ar Ramonu pirmie aizbraucam, ģimenes busiņā. Ģimenīte ceļā uz Hangzhou.. tas sanāk jau vairāk kā trešdaļa no plānotā ceļa. Drīz saņemam ziņu, ka arī Mārtiņš&Aleksandra ceļā uz šo pilsētu. Nedaudz uztrauc ziņa no Toma/Līvas, ziņojot, ka policista kungs viņus vedot pretējā virzienā. Kā vēlāk izrādās uz iecirkni.. Lietu sarežģī fakts, ka nevienam no abiem nav līdzi pase..

Pie Hangzhou nomainījuši mašīnas ar laipnas kundzes gādību nokļūstam piepilsētas bāņa atpūtas zonā. Vēderu mudināti, ieturamies ar ķīniešu gardumiem.. Bambusu lapā ievīstītā rīsu putra, tofu un daži citi labumi. Paēduši, kartē sazīmējam ceļu. Nedaudz pastaiga gar lielceļu un visnotaļ veikli notveram ļoti izpalīdzīgu vedēju, kurš, lai arī pats brauca citur, aizveda mūs līdz lielceļa krustam, kur atiet bānis uz Huangshan shi. Ir karsti, bet perfekti mums pagaidām sokas.

Netālu manāms ceļmalā piestājis auto.. Kā izrādījās šoferim zaļā pietura.. mums tā veiksme, jo mūs nopētijis, šķiet atzina par labu esam, arī pie mums piestāja, lai pavestu līdz 30 km netālo Linan pilsētelei.

Sazinoties jau nopratām, ka Mārtiņš/Aleksandra ir tuvumā.. Kā izrādās, turpat blakus ar minūtes intervālu izkāpām Linanas nobrauktuvē. Bāc, tik superīgs prieks stopējot satikt savus ceļabiedrus.. Visiem smaids, stāsti, joki, idejas un labs garstāvoklis. Karstums gan maksimāls.. ~ 40 grādi. Pierēķinot atrašanos saulē uz uzkarsuša asfalta – pirts! Pasituši klačiņu, pabildējamies un stopējam tālāk. Veiksme!, un džipā sarūmējamies visi četri.

Pulkstenis ap pus3jiem. Paralēli saņemam ziņu no Toma/Līvas. Viņi laimīgi tikuši prom no iecirkņa un tagad ir bezmaksas autobusā uz Hangzhou. Savas 3 stundas gan iekavēts, taču nu atkal visi esam kustībā. :)

Virzoties uz rietumiem, kalni kļūst augstāki un ainavas arvien zilbinošākas. Pēc skata pūkainie bambusu meži noklāj kalnu vagas, radot spēcinošu `īstās` Ķīnas noskaņu. Ir labs! Nu jau atkal stopējot diviniekos, pa laikam viens otru apdzenam. Nedaudz pat kā sacensības ar pozitīvu jautrības garšu.. :)

Es ar Ramonu pirmie iebraucām lietū. Tā pamatīgi. Kur tikko bija saule un plus 40, tur tagad gāž tā ka ceļu nevar redzēt. Lietus, debesjumu šķeļošais zibens, pērkona dārdi.. Stihija!,.. un mēs lepnā BMW džipā, mutēm vaļā to visu vērojot un bildējot. Izlaisti piebāņa atpūtas pieturā nogaidam līdz mitēsies lietus, laiku kavējot ar uzkodām, sarunām un ūdens malkiem.

Lietus nolijis. Saulē kūpošais asfalts, koši zaļā zāle un kalnu grēdas pamalē mijoties toņos, zem aizejošā lietus mākoņa. Spēcīgi! No dabas jūtams mundrums, uzlādē omu un dodamies tālāk ceļā. Kā vizuāli šķiet, lietusmākoņi pa dzīvi klaiņo šurpu turpu starp šīm kalnu grēdām un drīz vien esam atkal lietū. Apkārt esošais fascinē, taču neiedrošina nelielā nobrauktuvē, kāpt ārā no ērtās un sausās mašīnas. Zinot, ka esam ļoti netālu no šodienas galamērķa dodamies līdzi šoferim nost no lielceļa uz Shexian ciemu.

Turpina līt un pēdejos 25 km līdz Huangshan shi nobraucam autobusiņā. Sabiedriskais transports apliecina sevi kā laba vieta, kur nodibināt kontaktus ar vietējajiem.. Justīnis, jeb Justin pa anglisko, piesakās runāties. Pēcāk gan šis, tūrisma vadību studējošais, jaunietis pārāk priecīgs nebija. Nebija arī bēdīgs, taču visnotaļ apjucis, jo nespēja atbildēt uz mūsu vienkāršo jautājumu.. kur labāk pārlaist nakti? Autoostā vai dzelzceļa stacijā? Šāds jautājums ir kautkas ļoti negaidīts no baltajiem cilvēkiem, jo mēs taču visi esam bagāti un dzīvojam tikai viesīcās. :) jāpiezīmē, ka Ķīnā ir nepareizi nezināt(da jebko) un te puika bij’ visnotaļ uztraukts, ka tik kāds vietējais nemana viņa apjukumu.

Jautrā garā bijām nokļuvuši īstajā pilsētā. Justīnis nosolījās vakarpusē parādīt vecpilsētu un iepazīstināt ar vietējiem gardumiem. Uz brīdi atvadijāmies no jaunā paziņas un stacijā satikām Mārtiņu&Aleksandru. Satiekot savējos vēlreizi pērfekts prieks, stāsti un smaids. Uz pašu Dzelteno klanu plānots doties rītrīt un ši diena plānota izpētot pilsētu. Kolektīvi ieturamies ar arbūzu, nūdelēm, pelmeņiem. Arī domu virzam kolektīvi, jo būtu jāizplāno vai vismaz jāizvirza idejas, kur un kā pārlaist nakti.

Varam viesnīcā visi tā lētāk sarunāt.. bažas tad būtu par Tomu un Līvu, kam nav pases. Ja godīgi ir bažas vai viņi šovakar še paspēs ierasties, jo pēc pēdejām ziņām viņi ir kautkur Hangzhou(~210 km no mums). Citā variantā man ir telts, taču visi seši tur nekādi nesalīstu. Ir doma varbūt Justīni pielauzt, lai ļauj savā darbā palikt. Sarūmētos krēslos, uz grīdas.. nu labi, ta jau redzēs..

Nedaudz pēc 19:00, jauniegūtā paziņas pavadībā, dodamies uz izslavēto Tuņsi vecpilsētu, Huangshan shi centrā. Mums kā EXPO darbiniekiem par lielu prieku ielas sākumā mūs sagaida milzu izmēra smaidīgais Haibo.

Haibo ir dīvaina paskata Expo2010 talismanis, savādi zilā krāsā. Ja godīgi visai apnicīgs radījums, jo Šanhajā un it īpaši, dižistādes tuvumā Tev viņu uzbāzīgi mēģina notirgot uz katra stūra.

Pilsētas galvenā vieta ir ~ 1 km garā un ~ 300 gadu senā veciela, kur mudž tūrisma bodīdes, tējnīcas, viesnīciņas, restorāni. Arī paši tūristi nav retums. Viss attiecīgi smukā senās Ķīnas noformējumā. Nobaudam vietējos gardumus. Pati slavenākā šaispuses uzkoda man personīgi negāja pie sirds. Tāds sauss grauzdēts cepums ar nedaudz sāļas gaļas pildījumu. Pie aliņa varēja iekost, bet tā ikdienā neaizrautos.

Ap desmitiem saņemam pozitīvu vēsti no pazudušā divinieka(Toms&Līva), kas nu ir iesēdušies busiņā un ap pusakti solās būt klāt. Mēs tikmēr esam sarunājuši pie Justīņa darbā iziet dušu. Tas kā pirmais solis uz bezmaksas naktsmājām.. :) Izdušojušies, tīrā kārtā tērpti un labā garstāvoklī štukojam par miegu. Saprotam arī ka rīt plānots smags kalnā kāpiens. Mārtiņš, Aleksandra un Ramona nometinās hostelītī. Pats palieku pie stacijas sagaidīt Tomu un Līvu. Visnotaļ nejauki līņā, tā nedaudz domīgs paliku.. nepaspēju gan neko dižu izdomāt, un drīz vien bij klāt gaidītie kolēģi.

Stāsti, humors, runas un galvenais ka pozitīvs garastāvoklis.. prieks! Ieturāmies ar naktspelmeņiem, aliņu un sākam sazīmēt iespējas, kur nomitināties līdz rītam. Ātri vien trāpās, kā šķiet, pilnā loze un hostelīša recepcioniste atļauj iekārtoties foajē dīvānos līdz rītam. Šis rīts gan pienāca ļoti ātri, nepārāk simpātiska ķīnieša izskatā.. No dibentelpas iznākušais hosteļa darbinieks, kam šķiet skaitās gudrākā galva, sāk prasīt pases.. a ir tikai man... nederot arī kopijas no interneta.. Nu neko. Krāmējāmies vien atpakaļ somās un nu sākam domāt par telts vietas atrašanu. Lai arī ārā nedaudz līņā, ir silts. Pāris jautri brīži mēģinot savaldīt minamo tuktuku, smieklu sarunas ar šī dampja īpašnieci un galu galā atrasts piemērots parciņš telts būvei. Zeme slapja tamdēļ uzcēlām mītni uz dienā uzsilušajām flīzēm. Arī izskatās daudz labāk. Sasmējāmies, sarūmējāmies un ap pusdiviem devāmies miegā.

6.08

Nakts negaidīti ērta. Pāris reizes atsitos pret Līvas plecu, taču kopumā ļoti komfortabla guļa. Saules karsējuma un pilsētas rosības modināti cēlāmies nedaudz pēc 8:00. Pašiem jautri un arī vietējiem ir ko pabrīnīties, kad tuvējā automazgātuvē ar ūdens šļūteni improvizējām rīta dušu :) .. Pēcāk smieklīgā rīta vingrošana un gudras runas ar pāris rajona vecajiem ļaudīm.

Sapaunojamies, sazinam pārejos.. mēģināsim iešmaukt viņu viesnīcas nummuriņā, pieklājīgākai dušošanās tūrei.. Izdevās. :) Tīri, smuki, smaidīgi un atkal visi kopā dodamies uz netālo dzelzceļa staciju pabrokastot, iepirkt ūdeni paiku un šeit ar esot autobuss uz kalnu. Rīta nūdelēm pildīts puncis, ūdens litri pie rokas. Tagad uz kalnu! 63 km gan nav joka lieta, taču neceļas roka maksāt 15Y no galviņas, ja var nemaksāt. Sazīmējam pilsētas autobusu līdz īstajam nostūrim un ejam stopēt.

Perfekti un kā uz rokas mājienu piestāj busiņš, kurš mūs visus 6(!) veikli nogādā Dzeltenā kalna pakājē. Šādejādi ietaupijām arī labu laiciņu :) Arī te mūs sagaida Haibo, smaidīgais.. :) Kalnā gan vel ir jātiek un ņemot vērā ka daļa no mums ceļo ar avantūristu minimumu, plānojam ka varēsim iešmaukt apejot vai apvārdojot biļešu kontroli. Šeit gan kā šķiet arī muļķi nestrādā un biļešu kase/kontrole ir gandrīz kā puskalnā, kur sākas klinšu zona un bīstamas aizas.. hmmm

Ar K2 un busiņa palīdzību esam veikuši 7 km līkumotā kalnu ceļa un sasnieguši biļešu punktu. Papētam cenas un esam šokā... 230Y(~19 Ls) no cilvēka.. dulli dulli. Tik dārgi vel nekur nebij redzēts un mums pusei pat nesanāktu nopirkt biļetes, ja to gribētos. Atvelkam elpu, izpētam situāciju un štukojam pa kuru sānu mēģināt iešmaukt.. Pirms biļešu kontroles žogā tiek atrasts caurums. Daži dodamies izpētīt situāciju.. šeit visnotaļ ātri atdūrāmies pret aizu.. mēģinājun pa malu palīst,taču tā bīstami paslīdēju un sapratu, ka te netiksim. Ātri vien bijām atpakaļ uz takas. Mēģināsim sarunāt ko nebūt ar caurlaides darbiniekiem. Viens bij' tīri smaidīgs un būtu sarunājams, bet tas īsāks kungs, nu tā ietiepās ka nekur. Saradās pēc skata vel svarīgāki ļaudis uniformās, kad sapratām ka te nebūs aršana. Laikam jau 6atā tā lieta nav tik vienkārša :)

Nedaudz atpakaļ kreisajā pusē atrasts cits žoga nelegālais atvērums. Slepeni paveram skatu apkārt un spraucamies iekšā. Diezgan lieli džungļi.. būs ko brist. Ramonai bonuss par labo gatavību.. kāpšanai piemērotāki apavi, cimdi, plāksteri un citi noderīgi elementi. Mēs pārejie kā nu kurš. It īpaši Toms un Līva, kuri iešļūcenēs. Visnotaļ mežonīgais ceļa sākums liek mūsu adventūristu skaitamm sarukt līdz 4. Mārtiņs/Aleksandra, kā uz doto brīdi finansiāli nodrošinātākie neizslēdz iespēju iegādāt biļetes un dodas patusēt ap biļešu kasēm.. ka zi’ varbūt kādu atlaidi vai ko tamlīdzīgu var sarunāt.

Pēc kartes sazīmējam aptuveno vektoru un 4atā turpinam iezagšanās operāciju. Ceļā virzamies paralēli funikulierim un pēc plāna mums būtu jānonāk 1. Grēdas labajā malā, tik nu jau iekšpus tūrisma zonas. Kalnam vedot augstāk brikšņu aizaugušais mežš pārtop izmētātu milzu klintsbluķu laukā ar kokkrūmu takām, saliņām. Skati veras arvien brīnīgāki.. :) Uzkāpuši maksimāli augstu līdz nepārvaramajām klintīm ieturam pauzi starpzaru ekrānā veroties uz lejpus ielejā izstiepto Tangkou ciemu. Saule uz vakara pusi sliecas, liekot mums kustēties veiklāk, lai līdz tumsai būtu uz takas.

Tagad jāštuko slīpi lejup no kalna tā pa labo pusi. Dodos pa priekšu čekot ceļu, jāatzīst ka ļoti neērts kāpiens lejup. Esmu izlīdis cauri sakritušiem kokiem un pie akmens kraujas izrādos strupceļā. Ziņoju augšup ka te tupiks un raušos atpakaļ. Pilnai laimei sāk gāzt lietus, tā pa nopietno. Kur bij’ zeme, tur dubļi, kur - lapas, tur dubļu putra. Koki slīd. Labi, ka ir liānas, vai kas tās pa stiegrām. Reizēm, tur tik kā iekarājos. Reizēm telts nostrādā kā āķis zaros un viss vesels tieku atpakaļ augšup pie biedriem. Lai ar skats visnotaļ bezcerīgs, atrodam kur sasmieties par sevi, situāciju un visu notiekošo.

Tikām(tikmēr) uzzinam ka mūsu kolēģi, Mārtiņš/Aleksandra iegādājuši biļetes un dodas kalnā. Lietum mitējoties izlemjam doties atpakaļ lejāk un griezt un vajadzīgo pusi piemērotākā vietā. Ejam, brienam, viss jau šķiet perfekti līdz ar krēslu ieraugot taku. Visi varen priecīgi, tik šķietamais ceļa pēdejais nogrieznis nebūt nav viegls. Domāju būs ok, laidos starp diviem klintsbluķiem. Tā ekstrēmi uz vēderu nošļūcu, noskrāpējos. Bik pa dullu pat, un pārejiem te nenākt. Ticis rokas stiepiena attālumā līdz takai atdūros pret sētu.. Bāc! Atkal..

Raušos pa citu ceļu atpakaļ pie pārejiem, kuri ar tikuši līdz sētai. Izmēģinot dažas takas, saprotam ka ir pa bīstamu, pietam jau tumšs. Pāris ekstrēmi gadījumi, lidz esam pie sētas meklējot caurumu vai piemērotu vietu, kur pārrāpties. Un tavu laimi! Caurums atradies. Visi veikli izrāpjamies uz takas. Priecājamies, priecājamies, līdz aptveram ka esam... turpat netālu pirms biļešu kontroles punkta. Apskrāpēti, novārtijušies, slapji un noguruši.. Zin’ pat smieties par absurdo situāciju negribējās... nu bik jau sanāca samieties :)

Esam atpakaļ kur sākām un priekšā tie paši nepiekāpīgie biļešu kontrolieri. Nu neko. Šeit un tagad iekšā nebūs iet. Devāmies lejup. Netālu no biļešu kasēm izskalojam dubļus no apaviem. Apmazgājam sejas, rokas, kājas un nu jau frišākā garstāvoklī štukojam tikt lejup līdz Tangkou ciematiņam.

Zvaigžņu nakts perfekta. Kalns, lai arī ņēmis enerģiju. Tagad klusumā, šķiet uzlādē mūšu baterijas un kļūstam arvien jautrāki. Sasmejamies ar takšiem. Galu galā viens no viņiem mūs arī atvizina līdz ciematiņam. Ielejas garumā izstiepies acīmredzami, tūrisma iespaidots, ciematiņš. Izrādās laba vakarbūšanas vieta. Ieturamies pa ielu gardumiem/aliņu. Izpētam naktsmītņu iespējas un nomitinamies hostelītī, kur neiebilda pret pases nebūšanām. Tikām gultās. Miegs.

7.06

Nedaudz ievilkās miegs. Pirms 10tiem bijām tīri, sapakotām somām un nu jau kā ceļa jūtīs atpakaļ un Šanhaju. Diena izdevusies, mākoņkalnu ainavai fonā ieturam rīsolu brokastis. Pa limonādei un planojam, kur, kā stopēt.

Sazināti arī Mārtiņš/Aleksandra. Doma viņus sagaidīt ciemā pie bāņa uzbrauktuves. Nonākuši stopēšanai piemērotā vietā keram mašīnas Huangshanshi virzienā. Esam 4 un īsti nevar sadalīt pārus. Pamalē jau pamanam Mārtiņu/Aleksandru un tieši kā busiņš piestāj. Var paņemt četrus. Sanāk nedaudz uzmest augstāk minētos taču mašīnu nav daudz un 6atā būs gandrīz nereāli stopēt. Raušamies iekšā lai `God Is a Girl` utml. ritmos traukotos uz Huangshanshi.

Nonākuši Huangshanshi sazīmēts ceļš uz Hangzhou. Tiekam līdz bānim un arī te veiksme, jo pat vel nenostājoties stopēšanas punktā, noķeram busiņu, kas peikrīt visus 4 aizvizināt līdz Hangzhou dižpilsētai. Ceļš rit, neteiksim ka ātri, bet uz priekšu iet. Mēs visnotaļ miegaini.. ir kas guļ. Tikuši pusceļā līdz Hangzhou piestājam atpūtas zonā. Pa saldējumam un nedaudz saruna ar šoferi, kurš izmet frāzi par brauciena cenu. Protams paskaidrojam, ko jau bijām entās reizes mašīnā visādi skaidrojuši, ka stopējam un nemaksāsim. Iemeslu, lai arī nesapratis, taču saprotot ka naudu nedosim, tālāk mūs nevedīs. Nav problēmu. Pateicamies par atvesto ceļu, atvelkam elpu un dodamies tālāk.

Atazīstam vietu. Še ceļa otrā pusē turpceļā ar Ramonu bijām piestājuši pārlaist lietu. Nopriecājamies, pa smukām bildēm, un perfekti reizē nostopējam divas vieglās mašīnas. Toms/Līva brauc nedaudz ātrākā mobīlī un mums ar Ramonu, ierodoties Hangzhou pievārtē, viņus redzam jau priekšā īkšķojot.

Paralēli uzzinam ka arī Mārtiņš/Aleksandra ceļā uz Hangzhou un tālāk plānos ar vilcienu uz Šanhaju. Mierīga sirds par viņiem. Tagad tik pašiem jātiek, iesākumā apkārt Hangzhou un tālāk jau pa taisnu bāni līdz Šanhajai. Nedaudz pa apvadceļu tikuši uz priekšu nostopējam mašīnu. Paralēli tuvojas arī menti. Zinot ka Tomam/Līvai nav pases, ātri iesēdinām viņus mašīnā un paši, ļoti priecīgi par savu veiklību dodamies uz tiesībsargu mobīli. Šie gan visnotaļ draudzīgi policisti, solās aivest līdz nākamaju nobrauktuvei un tur palaist pilsētā, jo esot bīstami uz bāņa atrasties.

Tik smieklīgi, kā nākamajā nobrauktuvē sejas prom slēpdami soļoja Toms/Līva. Man šķiet ka pat nopietnajiem policista kungi sasmējās, nerunājot par mums, kas smējās pilnā spārā. Lejpusē pie uzbrauktuves sagaidam kolēģus un nu jau sāk palikt viltīgi, jo sāk krēslot un nav īsti variantu kā tikt veikli līdz Šanhajas bānim. Izlīdz vietējā maksas punkta darbinieks, kurš uz lapeles sarakstījis visas norādes, autobusu nummurus un pieturu nosaukumus, palaiž mūs pilsētā. Reāli vajadzētu tikt caur pilsētai un nokļūt bāņa uzbrauktuvē pie lielceļa uz Šanhaju.

Pilsētas centrā ieturamies ar rīstomātolas porcijām. Ar pozitīvismu uzlabojam omu un ap 21:00 esam pie īstās bāņa uzbrauktuves. Mašīnas kā biezs un ātri vien noķeram mašinu. Sarūmējamies visi četri un traucam tumsā. Šoferis gan nobažījies, ka nobrauktuvē, kur mūs izlaidīs mašīnas vakarā ir ļoti maz un nezin kā tur būs ar stopēšanu. Pārliecinām viņu ka viss čiki un lai tik ved cik tālu brauc. Pēcāk gan jau kautkā tiksim tālāk.

Tumšs. Mašīna reizi 15 minūtēs un pat nedomā stāties. Pa bāņa malu vairumā trauc fūres, aizsedzot iespēju noķert vieglās mašīnas. Ap pusvienpadsmitiem, samierinājušies, soļojam uz maksas punktu, ar domu līdz ciemam un nomitināties teltī līdz rīta gaismai, kad varētu noķert mašīnu. Tavu laimi! Pie maksas punkta tieši piestājusi fūre. Cerības nebij daudz taču paveicās un visi četri sasēdušies pie šofera kabīnē, traucāmies uz Šanhaju!

Nedaudz pirms vieniem, esam atpakaļ metropolē. Ar nakts taksi līdz mājām. Bija labs pasākums, bet nu pie miera. :)

Turās!