Neplānots brauciens uz Horvātiju jeb 8dienas labā kompānijā

  • 5 min lasīšanai
  • 26 foto
2007.gada maijs. Nepilnas divas dienas iepriekš saņēmu zvanu, un piekritu....protams, pēcāk jau domāju, ka tik man nav par grūtu. Esmu aktīviste un traka uz ceļojumiem...es taču nevaru laist garām tādu iespēju! 23.maijs Pulkstens 5os izbraucam no Jelgavas. Autobusā iepazīstos ar cilvēkiem, kas nonākuši manā paspārnē, ja tā var teikt - esmu kļuvusi par gidi-līdzbraucēju sportistu grupiņai, kas brauc uz sacensībām Pulā. Arī šoferi trāpījušies tādi tīri sakarīgi. Lēnu garu šķirstu grāmatu par Horvātiju un pētu materiālus par iespējamām apskates vietām... ja jau braucam, tad vajag arī kaut ko feinu apskatīt! Esam izbraukuši cauri Lietuvai. Gulšņājam...mūsu mazais autobuss šķērso Lietuvas-Polijas robežu...sākas garais ceļš cauri plašajai Polijai. Izvelku no somas ābolu. Diena solās būt karsta. Esmu apbruņojusies ar pāris Mangaļiem. Braucam, braucam, braucam... turpat autobusā arī pusdienojam. Pirms 17iem esam iebraukuši Varšavā. Cauri tai maļamies pusotru stundu - sastrēgumi. 22os esam šīs dienas galapunktā Katovicē. Iekārtojamies 2vietīgajos numuriņos. 24.maijs 7os ceļamies, lai gan jau 6os esmu pamodusies - runājos ar savu lielo punci, lai uzvedas tikpat mierīgi kā vakar (jā, esmu jau gandrīz 7.grūtniecības mēnesī). Brokastojam pēc 7iem...svarīgāko dienas maltīti laist garām nevar...visa diena takš vēl priekšā! Pirms 9iem pametam viesnīcu. Nomaldamies - apmetam riņķi ap Katovici un tikai tad laižam Krakovas virzienā. Sākas kalnainais apvidus. Aiz loga burvīgas kalnu ainavas...ik pa laikam redz aitu bariņus ganāmies kādā piekalnītē. 12:30 iebraucam Slovākijā. Slovākijas kalnos mūs pārsteidz negaiss...lietus, krusa, zibens un pērkons - pilns komplekts! Līst pamatīgi...aiz loga viss tik balts! Laikam šodien vadātājs piemeties šoferiem...atkal nedaudz nomaldamies, lai gan, kas tad tas ir ar autobusu nieka 15km. 17:30 iebraucam Ungārijā. Samainam uz robežas naudu, lai Budapeštā varam iepirkties. 22os esam pie Balatona ezera, kempingā. Ieņemam divas mājeles - 1 lielu, 1 mazu. Mazajā mājelē nakšņojam 5, lielajā 8. Paēdam līdzpaņemtās sausās zupiņas. Piekožu redīsus. 25.maijs Ceļamies 6os, jo 7os nolemts izbraukt. Visi gaidam uz šoferiem, kas nosaka: мы неопаздываем, мы задерживаемсъя! Izbraucam tikai nieka pusstundu vēlāk. Brokastojam autobusā. Uz Horvātijas robežas mums prasa: Interbus? Hmm, kas tas ir? Un ko tas ziemā ēd? Nez, varbūt tas saistīts ar autobusa izmēriem? Lai nu kā, tālāk mūs palaiž... Tātad 10os esam Horvātijā. Samainam naudu. Lēnām, autobusa atmosfērā, tiek iepazīti kompānijas cilvēki...Ivita, Ingrīda, Maija, Dainis, Edgars, Dmitrijs, Aivars, Kristaps...šoferītis Jānis...nu re...kā nu sauca pārējos? 16:30 esam viesnīcā "Pula", kas atrodas mazliet ārpus pilsētas. Iekārtojot cilvēkus numuriņā, reģistratūrā piesaku, ka mums vēl vienu vietu vajag...sieviete pārskata numuriņus, un saka, ka viss kārtībā, esot viena lieka gulta. Iekārtojos kopā ar treneri apartamentos. Vēl pirms ieejas viesnīcā mūs aptur kāds vīrietis, kas piedāvā ekskursijas ar kuģīti uz salām, kas te ir vairumā. 18os eju līdzi komandai uz medkomisiju (ārprāts, cik daudz cilvēku! Rindai šķiet gala nemaz nav). Komisija nosaka, kurā grupā cilvēki ar īpašajām vajadzībām var startēt. 19:30 vakariņas.Beidzot normāls ēdiens! Pēc tām abi ar Edgaru dodamies uz tehnisko tikšanos - saņemam instrukcijas par sacensību norisi, sportistu numurus, T-kreklus ar Pulas karodziņu, brošūras par pilsētu, utt. Tikšanās laikā konstatēju, ka horvātu valoda ir pietiekoši saprotama arī man. Mītings beidzies...ejam pie treneres uz kopsapulci...izrunājam visus jautājumus, izdalam numurus un...uz gultām prom! 26.maijs. 6:30 ceļamies. Brokastojam. Pēc 8iem...tā laicīgi, izejam uz atklāšanas ceremoniju. Sākas gājiens. Vēroju no skatītāju ložām Horvātu nacinālos tērpus, tautas dejas...kādi jaunieši apvienojuši tautu deju elementus ar repu un hip-hopu. Iznāk arī karsējmeiteņu komanda. Viss kā normālām sacensībām paredzēts. 10os gandrīz visiem sākas starti. Fotogrāfēju, turu īkšķus. Tad mani pasauc par tulku. 13os ejam pusdienās. Esmu nedaudz sagurusi, un uz nepilnu stundu atguļos. Pēc tam abas ar Ingrīdu ejam pastaigā gar Adrijas jūru. Skaista pludmale. Gar plekrasti vijas ceļš, pa kuru aizstaigājam līdz nākamajam līcītim. Pa priežu mežu, caur privātmāju kvartāliņu...iznākam pie tirdziņa. Nopērku zemenes un ķiršus (katru pa 300g...kopā samaksāju 14kunas~1.40Ls). Mūs otro reizi notur par itālietēm...hmmm, diez kāpēc? 18os jau visiem beigušies starti, varētu izbraukt nelielā ekskursijā, bet šoferīši jau palietojuši aliņus pēc peldes jūrā...nu vot! Tātad atliekam uz rītu. Ejam patusēt pie viesnīcas baseina. Smejamies...visi kā sarunājuši tiekamies šeit. 20os ir svētku mielasts, mūzika. Sajūtamies tik labi...par mums ir piedomāts! Pēc tam aizčāpoju līdz internetam, lai nosūtītu kādu ziņu uz mājām...mobilais kā vienmēr kaut kur nezonā. 23os gultā un čučumuiža...mēģinu sevi saudzēt, un nogulēt vismaz 8stundas. 27.maijs. Pēc 6iem esmu augšā. Pēc brokastīm eju uz reģistratūru uzzināt visu par izrakstīšanos, utt...izrādās mums vēl pirms izbraukšanas ir pusdienas. Jauki. Sportistiem ir nedaudz pamainīti starta laiki. Izplānoju pēc sacensībām un pusdienām ekskursiju pa Pulu, un ar savu domu eju pie šoferiem. Ok...esam sarunājuši. Pula ir maza pilsētiņa pie pašas jūras. Mūsdienās tā ir tūrisma centrs ar interesantu pagātni un skaistu tagadni. Šeit lieliski saglabājušies seno romiešu arhitektūras pieminekļi, vispopulārākais no tiem – amfiteātris Arēna, kur mūsdienās tiek rīkoti koncerti un starptautiski kinofestivāli. Uz to arī aizbraucam. Izstaigājam tā teritoriju. Saskaņā ar leģendu Pulas pilsēta atradās Herkulesa aizsardzībā. Senatnē Pula bijusi romiešu imperatoru iemīļotā atpūtas un izklaižu vieta, šodien tā ir tūrisma centrs ar interesantu pagātni un skaistu tagadni. Pēc Pulas ekskursijas mums sākas garais mājupeļš. Braucam kalnos. Sākas pirmie serpentīni...brīžiem tik asi pagriezieni...asas izjūtas! Esmu vai pieplakusi pie priekšējā stikla...patīk man vērot ceļu! Braucam caur Rijeku uz Selci. Kalnos uztaisam pāris foto, izstaipām kājas... Selcē esam 19:30. Ieņemam pansionātu un dodamies apgaitā. Jaukas, klusas ieliņas, kas pārsavarā visas iziet uz jūru. Izstaigājam krastmalu, aizejam līdz Selces molam. Iegādājamies kādu suvenīru mājiniekiem. Pastaiga tiešām bija skaista...tagad esam nolēmuši uzvārīt zupu. Ap 22iem pļāpājam, iemiegam. 28.maijs. Brokastis pansionātā "Sidro" ir gardas...pankūkas garšo tik labi kā mājās! Ilgi man nācās stāstīt šoferiem, ka mums nekāds lielais riņķis nesanāk, ja braucam caur Senju uz Plitvices ezeriem. Ir tak to vērts...un mēs jau sen to esam pelnījuši! Izdīcam :) Un galu galā, man kā pieņemtajai gidei ir jāplāno ekskursiju maršruts... Aiz Senjas iepērkamies marketā "Konzum". Nopirkts šis tas graužams pa ceļam. Plitvices Nacionālā Parka apmeklējumam mums atvēlētas 3stundas. Iegādājušies biļetes par 110kunām jeb ~11Ls, dodamies uz busiņu ar diviem vagoniņiem, kas mūs uzved augšā. Sākam staigāt pa takām, augšup lejup, gar ezeriem, ūdenskritumiem. Pateicoties unikālam skaistumam, bagātai augu un dzīvnieku valstij, šī vieta iekļauta UNESCO pasaules dabas pieminekļu sarakstā. Plitvici var droši uzskatīt par īpašu vietu uz mūsu planētas: 10 km garumā šeit plešas 16 gleznaini ezeri ar zilām, zaļām un dažreiz pat smaragdzaļām ūdens nokrāsām. Plitvices ezeri – viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur katru gadu rodas jauni ūdenskritumi, kas savieno ezerus savā starpā. Stingrie parka noteikumi palīdz saglabāt šeit valdošo dabas līdzsvaru (te nedrīkst rīkot piknikus, kurināt ugusnskuru, peldēties). No salas mēs braucam ar kuģīti. Čāpojam apmierināti uz autobusu, kur mūs gaida šoferi. Pēc 15iem izbraucam no Plitvices uz Zagrebu. Kājas tādas sagurušas pēc pastaigas...iemiegu. Braucot no Plitvices uz Zagrebu, vietām braucam cauri tukšiem ciemiem...mājas vēl sašaudītas, sacaurumotas...redzamas vēl kara sekas... 22os esam Balatona Kempingā. Balatons ir liels un garš ezers Ungārijā. Sekls ar...diezgan ilgi bija jābrien, lai normāli varētu iegremdēties! Balatona ezers radies pirms apmēram 15 000 gadiem vēja erozijas rezultātā. Ezera apkaime ģeoloģiskā pagātnē ir bijusi vulkāniski aktīva. Krasts, kurā atrodamies mēs ir lēzens, bet pretējais krasts esot stāvs un kalnains. Izstaigājamies pa apkārtni, piesēžam krastmalā pie galdiņiem...vērojam makšķerniekus. Šodien pie miera ejam ap pusnakti. 29.maijs. Ap 6iem esam augšā, brokastojam...jāpiebeidz maizītes un līdzpaņemtā "tušonka". Malkoju kafiju. Vēl pirms 7iem izbraucam no Balatona. 9:30 esam Budapeštā. Šķērsojām Donavu...zilo...Donava sadala pilsētu divās daļās - Vecā Buda un jaunā Pešta. Vēroju pilsētas ielas, manuprāt, te ļoti agresīva braukšanas kultūra, un ar velo pārvietoties ar nebūtu visai droši... 20os apstājamies uz palikšanu (nakšņošanu busā) ~260km pirms Varšavas. Autiņam 9h atpūta. Pie kafejnīcas galdiņiem spēlējam metamos kauliņus, pļāpājam, iemalkojam kādu malku. Ap 1iem ielienu busiņā pagulēt. Vēsi gan! 30.maijs. 3os esmu augšā. Ap 4iem kafejnīcā atvērusies, ejam iedzert kaut ko siltu. Galdā kūp tēja. Kraukšķinam cepumus. Pēc 5iem izbraucam . Autobusā klusums. Visi vairāk vai mazāk gulšņā. Sarunas pieklusušas. 14:30 esam piebraukuši pie kāda lielveikala Polijā. Jāiztērē pēdējie zloti. 20:30 iebraucam Latvijā. Brauciens beidzies. Ir redzēts daudz, ir līdzi justs savējiem starptautiskās sacensībās, ir iegūti jauni draugi...esmu avantūriste un jebkurā diennakts laikā gatava kaut kur skriet un darboties. Ceru, ka tas tik ātri nebeigsies.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais