Nedeeljas nogale Rügen salaa

  • 4 min lasīšanai
  • 40 foto
Biju uzaicinjaajusi ciemos draudzeni uz kafiju pirms nedeeljas sestdien. Parasti nedeeljas nogalee vinja biezhi brauc uz Rügen salu Baltijas juuraa- tur vinjai ar viiru ir maaja. Ir izbuuveets apartaments, kur uznjemt cieminjus. Man jau sen bija veeleeshanaas to visu apskatiit..un dienu veeleek vienojaamies, ka brauksim pie vinjas ciemos! Samaksaaju 39 eiro par vilcienaa biljeti turp un atpakalj liidz Rügen salas pieturai Samtens (ar paarseeshanos Stralsund). Celjsh liidz Stralsund no Berliines gan taals- aptuveni 3 stundas celjaa, bet taalaak liidz Samtens 25 min. Tur gaidiija muus vinjas viirs ar mashiinu. Vinjsh arii tagad dziivo Rügen salaa, jo kaadam jau ir jaapieskata maajas un arii ir darbinjsh blakus esoshajaa viesniicaa. Celjsh ar mashiinu liidz pussalai Zudar nebija ilgs. Driiz mees sasniedzaam netaalu no juuras apdziivoto vietu Ziker. Rudenii iestaajas agri tumsh un peec Rügen salas vieteejo delikateshu nogarshoshanas (it sevishkji veertiigi ar savu dabai saudziigo lauksaimnieciibas produktu razhoshanu) , vakaru pavadiijaam maajiigaa atmosfeeraa (bez televizora skatiishanaas). Paarunaat bija daudz ko par salas tradiicijaam, notikumiem, sadziivi, ieveerojamaakajaam vietaam. Vai vienkaarshi patriit meeles arii par ikdienishkjaam lietaam. Peec sarunaam izbaudiijaam briinishkjiigu vakara pastaigu svaigaa un veel nepiesaarnjotaa juuras gaisaa., izjutaam nenosakaamu vakara mieru, kuru dazhbriid paartrauca mezha piilju klaigaashana. Uz salas jau kaa meenesi esot jaaieveero maajputnu tureeshana sleegtaas telpaas. Tas sakaraa ar gaajputnu apstaashanos salaa. Ne visiem zemniekiem ir iespeeja putnus tureet sleegtaas telpaas mazo platiibu deelj. Taadeejaadi daudziem zemniekiem ir naacies savus maajputnus jau savlaiciigi sagatavot saleeetavaam Ziemassveetkiem. Uz salas ir daudz ieveerojamu vietu apskaite, kuras var apskatiit vienaa dienaa, bet ne visas uzreiz. Ieveeriibas cieniigi ir kuurorti un slavenaas juurmalas pludmales taadaas vietaas kaa Binz (ar savu skaisto un lielaako juuras promenaadi uz shiis salas, daargajaam viesniicaam u.c.) , Baabe, Gören, Sellin, Thiessow, Prora u.c. Noteikti ir jaaaizbrauc uz Kap Arkona .(Taalaakais punkts salas ziemeljos ar savu juuras baaku un staavajiem juuras krastiem. To atstaajaam naakoshajai reizei). Vasaraa ieveriibas veerts ir uzvedums par juuras laupiitaaju Störtebeker Ralswiek dabas estraadee starp pili un juuru. Beigu beigaas noleemaam, ka dosimies celjaa uz Jasmund nacionaalo parku 60 km attaalumaa no muusu apmeshanaas vietas. Celjs gaaja cauri taadaam pilseetaam kaa Garz, Putbus, Bergen (auf Rügen) liidz Sassnitz. Celja saakumu rotaaja alejas. Likaas, ka izbraucam cauri zeltainam tunelim! Taads skaistums rudenii! Pilseetinja Bergen atrodas kalnainaa vietaa, varbuut arii no taa nosaukums radies. Bergen ieveeriibas cieniigs ir Tirgus laukums. Te esoshajaa kafeiniicaa maajiigaa atmosfeeraa iedzeeraam kafiju ar kuukaam. Rügen salas pilseetinju ieziime ir taa, ka taas gandriiz vai visas ir brugjeetas. Bet izbraucot cauri to robezhaam, celji ljoti labi asvalteeti. Peec neilga laika sasniedzaam gandriiz vai muusu meerkji- ostas pilseetu Sassnitz. Patiikami ostaa gar juuras malu pastaigaaties, noraudziities uz ostaa iebraucoshiem zvejnieku kugjiishiem gar 1.4 tuukst metru garajiem moliem, tuuristu kugjiishiem, kuri ved tuuristus, lai apskatiitu juuras staavos kriita krastus, ieiet “Rügen Fisch” blakus fabrikai esoshajaa zivju veikalinjaa. Tur var nobaudiit juuras delikateses un iepeerkies Vaacijaa tik iecieniitos zivju konservus par labveeliigu cenu. Celjsh no Sasnitz uz Jasmund nacionaalaa parka galveno apskates objektu Königsstuhl nebija taals. Tas raksturojas ar vieniigajiem Vaacijaa staavajiem kriita krastiem virs juuras, kur augstaakais ir 118 m. ( Teika teic, ja kaads no juuras puses uzraapsies pa sho staavo krastu, tiks kroneets akmens kreeslaa par kjeeninju.) Mashiina tika atstaata staavvietaa apdziivotaa vietaa Hagen un meerots celjsh 3 km garumaa caur gleznaino nacionaalo parku uz juuras krastu. (Tuuristus vadaa ar autobuss uz turieni par 1,20 eiro). Ilgs rudens. Lapas veel tureejaas kokos..briinumainaa kaartaa..novembra saakumaa.. Gaajeeju taka gaaja cauri dizhskaabarzhu mezham. Tik garus shos kokus pat nebiju Latvijaa redzeejusi! Koki sasniedzot pat 350 gadu vecumu! Nokritushie koki netiek aizsskarti un paliek truudeeshanai uz zemes. Celj vijaas gar mazu, bet gleznainu melnalkshnju purvinju. Sho koku saknes (siipolveidiigas) ir radushas dziivot zem udens. Driiz nonaacaam Königsstuhl. Bija iespeeja shos kriita staavos hrastus apskatiit, ejot uz apskates platformu no augshas (cilveekiem ar paarvietoshanaas gruutiibaam)-arii jauks skats no malas, vai nokaapot 100 pakaapienus pa slidenaam koka kaapneem (bija nolijis) lejaa un tos apskatot no lejas, pastaigaajoties gar juuras malu. Lietus laikaa nokaapshana liegta! Cilveeki nenaak te peldeeties, bet apbriinot dabas briinumu. Oljainaa juuras mala piesaista sho olju lasiitaajus un fotograafus, lai iedziivinaatu shiis vienreizeejaas, baltaas kriita klintis. Mees salasiijaam pilnu kleepi ar interesantiem oljiem. Bet pats interesentaakais, ko cilveeki mekleeja bija "Hühner Götter" (vaaciskais nosaukums, kursh tulkotos kaa Dievu vistas)Tie ir akmenji ar caurumiem, kuriem cauri var izdurt adatu vai diegu. Nenjeemaam tos lielos liidzi..bet mazaakus atradaam! Liekas, ka klintiim labaak pat nepieskarties, jo kaadaa vietaa tuuliit var nodrupt. Pagaajusho gadu nodrupa liels gabals klints, taadeejaadi uz visu muuzhu pazaudeejot kaadu gleznainu skatu.. No klintiim dazhaas vietaas iztek mazi strautinji. Kaut kas atgaadinaa aizmirstiibaa aizgaajusho un pazudusho Staburagu Latvijaa. Naakoshajaa dienaa pirms doshanaas maajaas, noleemaam apskatiit vieteejo ciematu un juurmalu. Par spiiti nejaukajam laikam tomeer noleemaam doties pastaigaa, jo laiks jau nebija auksts. Veejsh bija mezhoniigs, ejot gar juuras liici uz juuru.Veelaak pat dabuuju slapjas kaajas..jo uudens no ieprieksheejaas veetras veel nebija atkaapies.. Priedes lociijaas mezhoniigi veejaa un likaas, ka tuuliit noluuziis..taapat kaa blakus aplauztaas maasas. Nonaakot pludmalee, briiniijos, ka juuraa peld tik daudz gulbju. Peec garshiigu un leetu pusdienu iebaudiishanas vietaa Zudar, celjsh veda ar mashiinu caur Poseritz, Gustow uz Altefähr, no kura uzbraucaam uz vecaa tilta, kas savieno Rügen ar Stralsund. Blakus veel nepabeigtais jaunais tilts- grandioza, augsta un gara celtne. Naakoshaa gadaa taa atvieglos satiksmi no sastreegumiem. Veeriibas pilns apskates objekts Stralsund ostaa ir buru kugjis! Uz saaniem var redzeet aizkraasotu veco Ukrainas kugja nosaukumu "Tovarisch". Tagad tas saucas "Gorch Fock". Ieeja kaa muzejaa! Ukraina paardeva sho skaisto kugji, jo bija finansiaalajaas gruutiibaas. Ostaa veel redz maajas ar aiznaglotiem koka rezhgjiem. Tie tika aiznagloti USA Valsts prezidenta W. Busha viesoshanaas laikaa Stralsund. Kaa redzams, tie gaida naakosho prezidentu. Laikam droshiibai..kaa zhaluuzijas, caur kuraam neko nevar redzeet. Sho pasuutiijumu veica viens meistars Rügen salaa. Bija prieciigs par lielo un daargo pasuutiijumu, pie kura straadaadams dienu un nakti droshi vien vareeja buutisku ulabot savu finansiaalo staavokli. Apskates cieniiga ir Stralsund vecpilseeta. Bet laika nebija daudz, jo stacijaa gaidiija vilciens atpakalj uz Berliini! Jaa, veel netiishaam stacijaa ieskreeja aciis ar lieliem burtiem uzraksts „WC centrs”, aaraa skats no stacijas paarsviedaas uz tuvaako eeku, kur taas augshstaavaa bija uzraksts „Speelju centrs”, bet apakhaa savas telpas bija ienjeemusi banka.. (Jaatvainojas, ka peedinju vietaa internets ir ielicis kaut ko nesaprotamu. Laboshanai nav noziimes, centos paaris reizes. Varbuut, ka Latvijaa viss redzams normaali))


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais