Sziget 2010

21.08.2010
12 min lasīšanai
17 foto

Festa norise bija no 9.08 līdz 16.08 Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uz vienas no salām. Laicīgi atsekojot biļešu tirdzniecību, biļete visām dienām ar telts vietu bija samērā labā cenā 170 EUR. Izmantojot FlySiesta pasūtīju biļetītes turp un atpakaļ, kas izmaksāja man 175 LVL, uz abām pusēm bija pa vienai pārsēšanai Varšavā. Lidojumi tiešām bija feini, pirmo reizi lidoju ar mazajām lidenēm, un tas tiešām ir patīkami. Protams, ka viņas šūpo vairāk, tomēr salīdzinājumā ar RyanAir pāri simts cilvēkiem, šeit ir tikai ap 60, kas nerada garās rindas ne pie CheckIn, ne pie kāpšanas iekšā, arī vietas numurētas un laicīgi ierodoties lidostā tu vari izvēlēties, kur gribēsi sēdēt. Piedevām arī mantas tranzītā tiek nogādātas galapunktā.

Tad nu svētdienā sakrāmējot lielo un mazo mugureni pirmdienā devos uz lidostu un ap trijiem jau biju gaisā. Bez būtiskiem šķēršļiem nokļuvu Budapeštā, kur lidmašīna nolaidās ap astoņiem vakarā.

Iepriekš saitā biju apskatījies kā no lidostas nokļūt līdz pasākuma norises vietai, nu viņu piedāvājums bija samērā pašvaks - jāizmanto četri transporta veidi (autobuss/mikrobs; metro M3; metro M1; pilsētas vilciens). Bet tavu prieku, pie somas saņemšanas bija biļešu tirdzniecības vieta, kas par 6 EUR tevi nogādā pa taisno uz turieni, protams, ka mana izvēle bija acīm redzama, vēl jo vairāk, ja es šajā pilsētā esmu pirmo reizi, kā arī cena bija saprātīga. Jau kopumā pēc stundas (jo autobuss bija jāpagaida) lēnām tuvojos pasākuma lielajiem vārtiem, kur apmeklētāju rinda lēnām veica pirmos soļus uz tilta, kas savieno sauszemi ar salu, uz kuras pasākums noris. Kā vēlāk vienā sarunā ar kaimiņiem telts vietās sapratu, tad pirmajiem (vārti vērās vaļā 10.00) bija gaidīšana krietni ilgāka ~2-3 stundas.

Bet nu tā kā bija vakars, un pirmie gribētāji jau bija no rīta noskrējuši iekšā tikšana bija ātra, pārbaudīja vai somā nav kāda alkohola, protams, ka neatrada labi palpēto veselībai paņemto blašķīti ar konjaku, gadījumam, ja saaukstēšos :)

Jau iepriekš biju papētījis norises vietas karti un izdomājis, kur varētu būvēt telti. Sekojot plānam drošu soli devos uz turieni, pa ceļa iepērkot pirmos aliņus, jo pat vakara tumsā bija ļoti karsts un prasījās veldzi. Drusku pabradājot starp teltīm, kas sabūvētas starp kokiem, atradu vietiņu kur telti izbūvēt. Vieta, kā vēlāk izrādījās, bija izvēlēta ļoti labi, jo rīta saule telti nekarsēja, vēji nepluinīja, un negaisa laikā ūdens nepārplūdināja. Ātri sametot mantas teltī devos apskatīt tuvākās nedēļas mājvietas apkārtni. Lielākā daļa no tirdzniecības vietiņām (pārtikai, kafijai, dzērieniem, ēdieniem, draņķīšiem) jau strādāja pilnā sparā, lielākās skatuves jau arī pa dienu bija izmēģinājušas skaņas, un vakarā pirmie no klubiņiem nodrošināja agrajiem festivāla apmeklētājiem baudīt mūziku un sākt izbaudīt pasākuma atmosfēru. Ņemot vērā, ka diena bija pagara, un kaut arī pārlidojums bija ērts, tas nogurdināja, samērā ātri devos pie miera (tā pagāja -1 dienā pēc festivāla oficiālā kalendāra).

Pasākuma 0.diena pārāk agri sākties nu nekādi nevarēja, bija takšu iestājies atvaļinājums, un, kā jau minēju, telts bija uzcelta tā, ka saule viņu nekarsēja, mierīgi nosnaudu līdz pulksten 10 rītā. Nakts vienīgie traucēkļi, kā jau parasti tas notiek festivālos, bija sakliegšanās – to izveica pārsvarā vācieši, kur vieni nokliedzas Mega, otri atbild Metal (diemžēl izrunas specifikas dēļ, to atšifrēt man izdevās tikai sestdien, kad kliedzēji jau vairs nespēja dzert, un bija drusku aizsmakuši). Tā kā pēc programmas tikai ap četriem pēcpusdienā bija paredzētas pirmās uzstāšanās, un visas aktivitātes bija veltītas regejam un Bob Marley piemiņai, devos kārtīgāk iepazīties ar teritoriju, bet jau dienas gaismā. Plānošanas un organizētības līmenis vienkārši pārsteidz – ir izbūvēta burtiski pilsēta, ar visu nepieciešamo dušas, tualetes (kuras nepietrūkst un nav pārpildītas nepārtraukti), sanitārie mezgli, ēstuves, tirdzniecības vietas un neskaitāmas visādu veidu atrakcijas, medicīnas centru, glābšanas komandām un bērnu laukumiem. Atšķirībā no citiem festivāliem, kuros nācies būt, liela daļa no sadzīvei nepieciešamā ir pieejams bez maksas (piemēram: dušas un internets u.c.), ir nodrošināta vienāda cena visos tirdzniecības punktos vienām precēm (teiksim alus maksā 500 forintus, kafija 320 forintu, līdzīgi arī ar citiem dzērieniem). Lielākā daļa no aktivitāti rosinošajām vietām jau bija vālā, tāpēc varēja iepazīties gan ar piedāvātajiem pārtikas sortimentiem, gan arī ar tirdzniecībā esošajiem nieciņiem. Atšķirībā no Glastonbury festivāla, šeit gan jāņem dzīvošanai līdzi viss pašam, šeit nav iespējas nopirkt ne guļammaisu, telti, gumijas zābakus, toties var iegādāties visāda veida cepures, ir vairākas vietas, kurās notiek iepriekšējo gadu atribūtikas izpārdošanas, vienkāršu nieciņu tirdzniecība.

No muzikālā piedāvājuma šajā dienā tika piedāvātas regeja atcerei veltītas uzstāšanās, lielākā daļa no grupu nosaukumiem man gan daudz neizteica, tomēr bija interesanti paklausīties. Kā vakara noslēdzējs uzstājās UB40, bija tiešām interesanti redzēt, ka viņi joprojām ir dzīvi, un viņu priekšnesums bija interesants. Ņemot vērā, ka jau no pirmās dienas ārā bija samērā izteikta svelme un dienā temperatūra bieži pārsniedza 30 grādus, nogurums piezagās nemanot un jau ap pusnakti devos pie miera.

1.diena. Pasākums jau no paša rīta tika piedārdināts praktiski no visām kafejnīcām un skatuvēm, kuras gatavojoties vakara pasākumam stellēja mūziku. Iztukšojot pirmo rīta kafiju un notiesājot svaigi cepto kruasāna līdzinieku, sakravāju mazo mugureni un devos uz pilsētu. Izvēle bija acīmredzama, jo apkārtni jau biju paspējis redzēt, un iekšējais nemiers dīdīja ātrāk iepazīt pilsētu, lai varētu sākt viņā orientēties, saprast, kā kur var pārvietoties un kur kas atrodas (jo par mājupceļu, protams, nebiju domājis, un kaut kā jau būs jānokļūst arī līdz lidostai). Jau pašā rīta agrumā jauno klāt pienācēju straume turpināja aizņemt ar vien jaunas un jaunas brīvās telts vietas. Ir divi veidi, kā nokļūt līdz pilsētas centram (ja neskaita vājprātīgu mēģinājumu turp aizdoties kājām) tas ir ar autobusu un ar vilcienu. Protams, ka nekādu biļešu tajā brīdī vēl nav, tāpēc pa fikso nobraucot savas pieturas piecas nonācu līdz vietai, no kuras pilsēta jau ir izstaigājama un devos pētīt, ko tad viņa var interesantu piedāvāt. Katrā pilsētā ir kāds simbols, kas ar viņu asociēsies – manā gadījumā tā ir Mazās princeses skulptūras Pestas pilsētas pusē, kura sēž uz margām pie tramvaja sliedēm (skat. galeriju).

Budapešta ir pēc būtības divu pilsētu apvienojums (Budas un Peštas) kas atradās katrā savā upes pusē. Kā kopēja pilsēta viņa sāka funkcionēt tikai pēc tiltu izbūvēšanas un brīvas kustības nodrošināšanas starp abiem krastiem. Buda ir vairāk senatnīgāka ar pilskalnu, vecāku apbūvi un pils kompleksu, savukārt Peshta, kas izsenis vairāk nodarbojās ar tirdzniecību, var lepoties ar tiešām grandiozu parlamenta ēku. Pati šīs pilsētas daļa ir ar daudz jaunāku apbūvi, toties daudz strūklakām (kurās visās ir dzeramais ūdens) un skulptūrām. Upes krastā ir arī daudzi vaļējie krodziņi un kafejnīcas, bet nu cenas ir ne visai draudzīgas (par kafiju paprasīja 750 forintus, kas sanāk ap kādiem 4 EUR – tas ir 2x dārgāk nekā pasākumā). Ieguvis pirmo iespaidu par pilsētu un nu jau droši spējot orientēties, kur kas atrodas, devos atpakaļ uz salu, jo nu jau tuvojās pirmās grupas uzstāšanās. Kā pirmie, kas uzstājās bija samērā dīvaina mošķu banda (Gwar) savā ziņā atgādināja Lordus, vienīgais bija dīvaini viņus redzēt dienasgaismā. Savu uzstāšanos viņi raženi izdaiļoja ar zaļa šķidruma šķaidīšanu pa skatuvi un visvisādām izdarībām skatītājiem un sev par prieku. Nakamos kurus izdevās noskatīties bija Ska-P, ļoti dinamiska ska grupa, kas perfekti iederējās saulainā festivāla dienā, un to arī ar lielu entuziasmu izmantoja lielākā daļa no apmeklētājiem, kas nebija aizdevušies skatīties, kas notiek citur. Kā viena no jautrām atrakcijām pārkarsušajiem vīriešu kārtas klausītājiem bija AXE dušas, kur meitenes veica ķermeņa apkopi ar švamēm kā bonusu vēl piešķirot peldbikses un dvieli. Ticiet vai nē, bet gribētāju rindas pie šīm atrakcijas vietām ar katru festa dienu pieauga divkārt.

Pasākumu turpināja dīvaini ģērbtu puišu grupa HIVES un lielās skatuves pasākumu pabeidza vēl viena ska grupa MADNES. Pārējās mazākās skatuves (kā Meduze, Party Arena, A38-wan2 un citas) turpināja savu darbību līdz pat pieciem no rīta. Tomēr tā nav vienīgā izklaide, ko piedāvā rīkotāji – atkarībā no vēlmēm apmeklētājiem tiek piedāvāts lekt ar gumiju no ceļamkrānā pacelta groza, uz ātrumu pievārēt 30 metru klinšu sienu, tad 10 metrus virvju kāpnes un tad lielais nobrauciens pa trosi 100 metru garumā, vēl iespējams izvēlēties debesu krogu, kur speciāli aprīkots grozs ar krēsliem tiek pacelts 20 metru augstumā, lai netraucēti no putna lidojuma iemalkotu kādu alu. Vēl iespējams izmēģināt spēku vesera sišanā, rukša grūšanā, kā arī tipiskā teksasiešu izklaidē – jāšanā uz buļļa.

2. diena pēc oficiālā saraksta likās samērā interesanta, programmā uz lielās skatuves gatavojās uzstāties KIDZ - vācu reperu grupa (dīvaina tomēr tā repošana vācu valodā), deju mūzikas grupa The young Punks, un vēlāk vakarā arī grupa The Specials, kas darbojas ska jomā, un tīri jautri ņēmās līdz saulrietam. Vakara galvenais headliner bija Faitles – viņa uzstāsānās tika gaidīta ar īpašu nepacietību, jo salīdzinoši viņš bija pirmais liela līmeņa zvaigzne iepriekšējo dienu konteksta. Faitles uzstāšanās bija vienreizēji laba, perfekti sakārtota programma, komunikācija ar klausītājiem, patiesa pateikšanās par tik siltu sagaidīšanu un vairākkārtīga papildus dziesmu spēlēšana. Pateicoties starplaikos rādītai citu skatuvju programmai, pamanīju, ka uzreiz pēc Faitles citā teltī būs Gorilaz koncerts – tā tiešām ir grupa, kuras uzstāšanos ir vērts redzēt, gan muzikālais stils, viņu atbalstītāja, gan arī priekšnesums ir interesants un skaļš. Vienīgā problēma, ar ko saskārās šī skatuve bija ārprātīgais karstums, jo grupu klausīties ieradās vairāk kā 30 tūkstoši cilvēku. Nākamajās dienās praktiski visām slēgtajām teltīm bija uzstādīti lieli ventilatori, kas dzina iekšā gaisu tādejādi nodrošinot elpošanu citu grupu uzstāšanās laikā.

3. diena bija manis visvairāk gaidītā – vairākas grupas, kuras noteikti gribējās redzēt. Kā pirmie uz skatuves kāpa mūsu kaimiņi baltkrievi – Ljapis Trubeckoj. Ar savu ska mūzikas interpretāciju un samērā skarbiem tekstiem viņš tika ar ovācijām sagaidīts no krieviski runājošajiem klausītājiem. Viņu uzstāšanās bija nevainojama, dzejas deklamēšana pirms katras dziesmas, lēkāšana pa skatuvi un publikas ķircināšana. Kā nākamie uz skatuvi devās Papa Rouch. Šo grupu gaidīju ar zināmu interesi, jo vairākas viņu dziesmas bija piesaistījušas manu interesei. Diemžēl tomēr pati uzstāšanās bija samērā blāva. Kā viena no problēmām, un ne tikai šai grupai, bet arī lielākai daļai no viņām, bija nepareizi saregulēta skaņa – bungas sita pāri gan balsi gan pārējos instrumentus, tāpēc lielākoties varēja dzirdēt nežēlīgu rūkšanu, bet nekādi nevarēja saprast pat par ko mākslinieks dzied. Vairākās mazajās skatuvītēs turpināja uzstāties mazāk pazīstamas, tomēr ne mazāk interesantas grupas, mūzikas stilu ziņā viņas bija visnotaļ dažādas, tai skaitā hungarian stile (ungāru dzelzs) J MTV hedbound skatuve vairāk bija orientēta uz roka un smagā roka grupu priekšnesumiem, tomēr pārāk liela atsaucība viņām nebija (neredzēju ne reizi, kad telts būtu bijusi pilna). Kā nākamais uz lielās skatuves kāpa MIKA, viņa uzstāšanāsīpaši neatpalika no uzstāšanās Rīgā, tā pati skatuve, tas pats priekšnesums un dziesmu izvēle, tomēr manas aizdomas, ka trešās dienas vakarā MIKA varētu būt ļoti vietā attaisnojās, viņa uzstāšanās, pateicoties populārākajām dziesmām, no skatītājiem tika vētraini atbalstītas, gan dziedot līdzi gan lēkājot un dejojot. Šīs dienas lielākais notikums, kuru gaidīja ne viens vien tīnis, un arī mana vecuma cilvēks, bija 30 sec to mars uzstāšanās. Ņemot vērā, ka viņu jaunais albūms satur daudz iespēju mūziķim sadarbībai ar klausītāju, kā arī vairāku ļoti emocionāli labu uzbūvētu skaņdarbu, jau laikus ieņēmu vietu netālu no skatuves (nu kādus metrus 30 liekas). Tomēr pati uzstāšanās lika vilties – iemesls tam izrādījās pavisam vienkāršs, mūziķis absolūti nesekoja līdzi, kā publika ar viņu sadarbojas, nepārtraukti tika slēgta ārā skaņa, lai klausītāji varētu nokliegt kādu gabalu no dziesmas, tomēr lielākoties klusumu pārāk netraucēja. Tomēr nevar noliegt, ka uz uzstāšanās beigām tika ārā vilkti lielākie dūži un reklamētie singli. Kā kulminācija uzstāšanās bija dziesmas Closer to the Edge, kur pūlis vienoti kliedza NO, NO, NO, NO, bet mūziķis no skatītājiem bija savācis uz skatuves ap trīsdesmit savus kvēlākos līdzjutējus no auditorijas pirmajām rindām. Lēnītēm sāka parādīties arī pirmie mākonīši, un tas tā vien liecināja, ka pēc vairāku dienu nepārtrauktas saules, tomēr ir sagaidāms lietus, un LIETUS tiešām bija .. negaisa mākoņi ar lielu ātrumu brāzās pāri salai mētājot zibeņus uz visām pusēm un gāžot kā no spaiņiem. Viens labus tā plašuma lietiem ir tas, ka viņi ir ļoti spēcīgi, bet tomēr ne pārāk ilgi.

4. diena Iepriekšējās nakts lieti daudzās vietās bija radījušas samērā dziļas bedres, bet nedomājiet, ka organizatori to atstāja bez ievērības, jau no paša rīta būtiskākajās no viņām jau bija ieveduši vairākas smagās mašīnas ar smiltīm, un traktori līdzināja dubļus ciet (ne tā kā tas notiek teiksim Glastonbury). Protams, ka no mākoņiem jau vairs nebija ne miņas un diena bija ļoti sutīga, kas arī saprotams mitrums un daudz saules, tomēr tas nekādā ziņā netraucēja kārtējo reizi doties ārpus pasākuma teritorijas lai apskatītu tuvumā esošo romiešu būvēto pilsētas un pirts kompleksu. Nevarētu teikt, ka tur bija daudz kas palicis pāri, tomēr priekšstatu, ka šī vieta ir mazāka nekā pasākums, gūt gan varēja. Atpakaļceļā tika apmeklēts tuvumā esošais pārtikas lielveikals (nu pēc izmēriem kā kārtīga Maxima), kurš bija pilns ar festivāla dalībniekiem, kas iegādājas visādus pārtikas un atsvaidzinošos dzērienus. Iekšā laišana katru reizi pārbauda, vai netiek nests kas līdzi, ko paredzēts iegādāties tikai teritorijā, tāpēc jaunieši (vēloties ieekonomēt drusku) izmēģina visādus variantus kā izvēlēto dziru ienest teritorijā (teiksim iesienot striķī staklē). Arī šīs dienas uzstāšanās lielākā problēma nebija mākslinieku kvalitāte, bet gan skaņu režisoru dīvainie skaņas regulējumi. Pat tādiem grandiem kā Iron Maiden nebija skaņa normāli saregulēta, tomēr pateicoties solista labai darbībai ar publiku viņu uzstāšanās bija viena no profesionālākajām un baudāmākajām.

Ņemot vērā, ka vajadzīgais apmierinājums no snieguma netika iegūts, tika pieņemts lēmums iemēģināt lielo elektroniskās mūzikas telti Party Arena. Vienīgā vieta kur iekšā laišanai veidojas rindas tādas, ka ir izveidota speciāla pūļa sadalīšanas un dozēšanas sistēmas, neļaujot pārāk lielam skaitam cilvēku vienlaicīgi iekļūt iekšā. Mūzika, nepārtraukta kustība nepieciešamo atspridzinājumu tirdzniecība turpat iekšā, lāva ļoti labi pavadīt aktīvu vakaru līdz pat pieciem no rīta, pēc visa spriežot nekas vēl nebija beidzies. Un arī jau tādā agrumā dušas ir atvērtas un pēc trakošanas var veldzēties un noskalot sadzītos putekļus no pleciem un kājām.

5. diena pēdējā pasākuma dienā, protams, ka ir savākta būtiskākā pasākuma plejāde. Kā pirmie uzstājās Rada un Death Valley Screemers no Ukrainas, perfekti uzsākta pasākuma norises diena, jo viņu enerģiskā dziedāšana pat nogurušos iepriekšējās dienas ballētājus bija pacēlusi uz kājām un jau atkal likusi kustēties. Kā nākamie bija Danko Jones no Kanādas, kurus uzmundrināja viņu tautieši ar karogu, kur kļavu lapas vietā bija marihuānas lapa, bet nākamie kāpa manis ilgi gaidīties Billy Talent, kuri atšķirībā no citām šī stila grupām, ne tikai ņemas pa skatuvi, bet ļoti brīvi jokoja ar skatītājiem, un atzina, ka arī pats gaida KASABIAN un MUSE uzstāšanos, un lai viņu, lūdzams, negrūsta, kad viņš piedzēries spiedīsies pirmajās rindās. Jāsaka, ka KASABIAN uzstāšanās bija vidēja, tāpēc daudz ko par viņu pateikt nevaru, toties galvenie hedlaineri MUSE uzstāšanos novadīja perfekti, skaņa beidzot bija noregulēta pareizi, skatītāji dziedāja līdz, un aizpildīja grupas atstāto klusumu ar dziesmu turpinājumiem un patiesi izbaudīja savu favorītu uzstāšanos. Tā kā bija pēdējā pasākuma diena, tad nepavisam negribējās jau desmitos mest mieru. Turpinājumam devos uz A38 telti, kur uzstājās trakais DJ Lazers .. viņa uzstāšanās, kur vokāls bija melnītis, kas ik pa laikam uzrāpās skatuves konstrukcijās, kā arī melnīte, kas uz lielajām bungām taisīja špagatu un kurināja pirmo rindu tusnētājus. Pēc šīs grupas uzstāšanās nākamos māksliniekus nācās gaidīt samērā ilgi, jo notika visu iekārtu nomaiņa (tas ir pāris vadi un dators). Man par lielu izbrīnu, jaunieši, apzinoties, ka ir pēdējā pasākuma nakts, telti piepildīja ar lauztām meijām .. un ar nežēlīgu sajūsmu sagaidīja DJ, kas man par lielu nepatiku nospēlēja jodelēšanas polku. Diemžēl tas nebija pārpratums, un arī nākamās dziesmas bija līdzīgā garā, tāpēc metu mieru un devos uz telti.

Mājupdiena. Pasākuma teritorija, pēc reglamenta, ir jāpamet līdz pusdienas laikam. Tomēr man ir LIELA aizdomas, ka lielākā daļa no nakts dzīves turpinātājiem tikai ap rītausmu kaut kur pakrita un iemiga, tā kā noteikti nebija gatavi doties projām. Savukārt es, pēc kārtīgas nakts labi izgulējies (iepriekšējā naktī arī nolija kārtīgs lietus) savācu savas mugurenes un devos uz pilsētu. Lai nerastos nepatīkami pārsteigumi pasākuma apmeklētājiem, pie vilciena pieturas, no kuras varēja tālāk doties uz pilsētu un savos virzienos, organizatori bija uzlikuši teltis, kur varēja iegādāties nepieciešamās sabiedriskā transporta biļetes, kā arī noskaidrot, kā kur nokļūt. Šādu organizatorisko līmeni mūsu pasākumu rīkotāji var ņemt vērā, jo cilvēki ir ne tikai jāsagaida ar prieku, bet arī pienācīgi jāpavada un jāparūpējas, lai viņi atgrieztos. Ņemot vērā, ka līdz manai lidmašīnai bija vairāk kā 7 stundas, noskaidroju, ka mugureni iespējams atstāt glabāšanā dzelzceļa stacijā, un devos izstaigāt pārējo Budapeštas daļu. Viena no vietām, kuru iesaku apmeklēt katram ceļot mīļotājam ir lielās Budapeštas pirtis, to nav iespējams aprakstīt, tas ir pirts un ūdens procedūru megacentrs, vairāku kvartālu lielumā. Laiks pamazām mainījās, un vairs nebija tikai kvēlojoša saule, bet arī ik pa brīdim parādījās tumši mākoņi. Pirms pašas došanās uz lidostu piedzīvoju kārtīgu negaisu, kur nostāvēt vējam pretī bija praktiski neiespējami. Gāziens, kas sekoja pirmajam vējam arī bija tikpat iespaidīgs, bet kā jau ierasts pats lietus nebija pārāk ilgs, un jau pēc desmit divdesmit minūtēm viņš bija pārnesies pāri pilsētai un devies tālāk savās gaitās.

Kopsavilkums Viens no vislabāk organizētākajiem Mūzikas festivāliem Eiropā, ir padomāts praktiski par visu, un tu vienmēr jūties tur gaidīts un pavada tevi arī kā labu draugu, kuru būs priecīgi redzēt jau nākamajā gadā.