Stāsts par maza bērna sapni doties pie Karlsona.

  • 3 min lasīšanai
  • 20 foto

Idejas dzimšana un gatavošanās ceļojumam. Vis sākās kādā vēlā vakarā pirms astoņiem gadiem, kad tētis man lasīja Karlsonu. Es viņam jautāju – Kur dzīvo Karlsons?. Viņš atbildēja Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Mēs tur kādreiz aizbrauksim. Būdama piecus gadus veca meitene es nesapratu, ka mana tēta kādreiz nenozīmē šogad, nākošgad, bet gan aizaiz.....nākošgad, tāpēc visu laiku īdēju un dīcu nu kā sešgadīgs, septiņgadīgs bērns prot.

Tad kad man bija kādi astoņi gadi es sapratu, ka pie lietas jeb plānošanas jāķeras man pašai, jo mana mamma, bija reāli izbesīta – viņas pašas vārdi. Sameklēju tādu interesantu lietu kā atrakciju parks Grōna Lund, un parunājot ar tēti sapratām, ka brauciens jāatliek vel dažus gadus, jo ir tāda lieta, kā viesnīcas atrašana, jo ar dažām stundām kruīza laikā laika pietrūkst. Šogad manai mammai beidzot apnika mana īdēšana un dīkšana, tāpēc mamma beidzot piekrita savu meitu aizvest uz Stokholmu - ciemos pie Karlsona. Varbūt tas dēļ Tallink reklāmas vai darba biedrenes stāsta par aizraujošām brīvdienām, bet stāsts nav par to. Mamma saprata, ka manu aizrautību var izmantot lietderīgi, tāpēc lika man internetā sameklēt informāciju par Stokholmu un tamlīdzīgām lietām. Atradu tādu superīgu lietu kā Stockholm card ar kuru var ieiet 80 muzejos, izbraukt ar Hop on, Hop off laivu, busu, sabiedrisko transportu un tamlīdzīgām tūristam nepieciešamām lietām bez maksas. Mani pārsteidza, ka Stockholm card bija tik mazs cenu kāpums starp dienu skaitu karti izmantojot bērniem.

Ceļā Beidzot pienāca 12.08, kad es, mana mamma un mana māsīca beidzot devāmies uz kuģi Festival, lai dotos 18 stundas garā braucienā ar prāmi uz Stokholmu.

Iesaku paņemt līdzi kādu maizīti, dzērienu un aizņemt labu galdiņu jau pašā sākumā, jo braucot gan turpceļā, gan atpakaļceļā - it īpaši jau atpakaļ ceļā ir labs skats. Pēc tam jādodas kuģa izpētē, un jau drīz sākas Stokholmas prezentācija. Interesanta. Pēc tam mūs aicināja uz deju soļu apmācību, kas man kā īstai pūcei ļoti patika, jo vakarā ir īsts enerģijas pieplūdums. Iesaku braukt ar tāda paša tipa cilvēkiem, proti, cīruļiem vai pūcēm, jo citādi var gadīties dīvaini misēkļi ar wake up call (garš stāsts). Nākamajā diena sākas ar mafiniem un kafiju vienīgajā mammai pieņemamajā ēstuvē. Pēc tam aizgājām uz informācijas biroju 4. stāvā un nopirkām Stockholm card.

Junibakens

Stokholmas ostā pietauvojāmies diezgan precīzi. Uzreiz gājām uz 67. vai 76. autobusu (piedodiet īsti neatceros kuru), un braucām uz Junibakenu. Sajūtas bija saviļņojošas ( daži noteikti uzskatīs, ka tur nav ko darīt un ka es esmu muļķe, ka 12 gados gribēju aizbraukt pie Karlsona, bet nu tāda es esmu ;) ). Tur patika pat manai māsīcai, kas ieraugot mūsu ģimenes grāmatu plauktus gandrīz ģībst. Kas tur bija tik foršs? Neteikšu, ja gribēsiet paši uzzināsiet.

Vasa muzejs

Tad gājām uz Vasa muzeju. Sākumā likās parasts kuģis, bet bija interesanti. Dīvaini nemācēšu pateikt, kas bija tik īpašs, bet kaut kas apbur!! Izrādās, ka kuģa nogrimšanas stāstā ir līdzība ar Tv3 rādītajām dabas katastrofu filmām – kāds saprot, ka kādi rīkojas nepareizi, bet tie kādi viņu nesaprot. Beigās notiek katastrofa, un kāds izglābj visu cilvēci. Pēc kuģa apskates mēs devāmies uz viesnīcu, bet ceļš ieilga, jo man saplīsa kurpes, un tā kā man nav sniegbaltītes kāja jaunu kurpju nopirkšana kļuva par izaicinājumu, bet nopirkām. Pēc mugursomu nomešanas viesnīcā, mums gribējās ēst, tāpēc gājām ēst uz itāļu restorānu, bet tur pamatīgi iekritām, jo nezinājām, cik liela var būt pica, un pica bija jāņem līdzi. Par laimi picērija bija saskārusies jau ar daudziem šādiem gadījumiem, un picu iedeva līdzņemšanai speciālās kastītēs.

Grōna Lund

Tālāk sekoja brauciens uz Grōna Lund ar Hop on, Hop off laivu. Skats vakarā ir fantastisks. Iesaku būt parkā apmēram 19.00, jo tad cena aprocei uz visiem braucieniem nokrīt par 80 zviedru kronām. Parks bija fantastisks – pat ar veselām piecām stundām pietrūka laika. Nākamajā rītā mēs devāmies uz karaļa pili. Pārāk daudz visu neizbaudījām, jo bija slikti pēc vakardienas un pretēji laika prognozei bija ļoti karsti, nevis lija lietus, bet iesaku aiziet karaļa dārgumu krātuvi. Skaisti, bet ļoti maz eksponātu. Laiks līdz prāmim bija vel piecas stundas, tāpēc nolēmām aizbraukt uz akvāriju. Pēc akvārija apskates mana mamma teica – Smuki jau, bet ja mums nebūtu Stockholm card, un par ieeju būtu jāmaksā tā būtu vēja izmesta nauda.

Jau atpakaļ.

Tālāk sekoja došanās uz Mak Donaldu, lai mums būtu, ko uzkost skatoties smukās saliņas izbraucot no Stokholmas ar prāmi Romantika. Pēc saliņu apskates devāmies uz veikalu sapirkties saldumus. Iepērkoties mūs aicināja uz grandiozo vakara atklāšanas pasākumu, un mēs ar manu māsīcu brīnījāmies, kāpēc jāsvin tas, ka mēs braucam prom no šīs brīnišķīgās pilsētas (gribētos jau teikt no brīnišķīgās valsts, bet pagaidām vēl par valsti nav iespaida). Cilvēki jau parasti saka, ka Romantika viņiem patīk labāk, bet man labāk patika Festival. Viens no faktoriem kaut vai bija izkāpšanas ātrums un ērtums.

Ceļojums bija īss, bet Stokholma man paspēja iepatikties, jo tai pilsētai ir šarms, manuprāt, pat lielāks, nekā Parīzei.

P.S. Ja gribat nopirkt magnētiņu briedi labāk to dariet uz sauszemes, jo uz prāmja Romantika varēja nopirkt tikai briedveidīgu pļuru. :D


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais