Pirmo reizi uz ASV.Maiami un Florida.

  • 5 min lasīšanai
  • 100 foto
Mans mīļais radiņš-brālēns Māris ar ģimeni dzīvo Miami Beach Floridā.Beidzot,kopš strādāju Skotijā,varēju atļauties ceļojumu apciemot savu rada gabalu. Londonā Latvijas sūtniecībā bez starpgadījumiem organizēju jaunā parauga pasi,kura ir derīga bezvīzas ceļojumam uz ASV. Bez steigas internetā meklēju izdevīgākos lidojumus.Paliku pie Air France-labākās cenas un laiki. Lidojums no Edinburgas uz Parīzi,tālāk-pāri Atlantijai.Pavisam agrs Skotijas novembra rīts.Līdzi ņemu tikai mugursomu.Uz 10 ceļojuma dienām nekas dižs līdzi ņemams nav-tā kā ciemošos brālēna mājās-nekādu galvas sāpju par ekipējumu.Vēl tumšs,un nešpetni līst-pie ne pārāk lielās Avro RJ-85 lidmašīnas pieved autobuss,un,pirms tieku gaisa kuģī,vēl "uz ceļa kāju " saņemu Skotijas lietu.Piezemējamies Parīzes Šarla De Golla airportā.Milzīga lidosta-"pilsēta pilsētā".Laika līdz nākamajam lidojumam pietiek-pusotra stunda.Autobuss no patālās piestātnes ved mūs uz lidostas terminālu.Līkločiem un kliņģeru kliņģeriem,pa ceļam 100 reizes apstājoties.Sāk likties,ka nemaz tik daudz tā laika,patiesībā,nav.Beidzot-klāt esam.Izlidošanas terminālu atrast nav grūti.Biju jauki cerējis,ka pārlidojumam nevajadzēs vēlreiz iziet drošības kontroli,nonākot tranzīta zonā,bet-nekā.Līdz šim biju domājis,ka Londonas Getvika ir īsta elle drošības kontroles ziņā.Reiz tur gaidīju bezmaz stundu,kamēr pienāca kārta manai somai un tās izkratīšanai "līdz vīlītei".Getvika ir lidosta,kurā noteikti jāierodas uz reisu jo īpaši laicīgi-nekad nevar paredzēt-cik ilgi nāksies gaidīt security zonā.Bet-Šarls De Golls Getviku krietni pārspēja.Man tika palūgts atsevišķi izlikt VISU elektroekipējumu.Tas nozīmēja-mobilos telefonus,to lādētājus,foto un video kameras ar visu aprīkojumu,MP3 pleijeri...Lai arī pēc visa tā gluži sprintā jāskrien vēl nebija,nu jau uz iekāpšanu špegoju pavisam knaši.Cerētā pinte alus pirms lidojuma izpalika. Mana sapņu lidmašīna Boeing 747 jau uzņem pasažierus.Man ļoti patīk lidot,un ar šo skaisto milzeni palidot biju ilgojies jau krietni sen.Liela un patiešām skaista lidmašīna.Kamēr stāvu rindā,ieviešu kārtības pazīmes savā izdemolētajā mugursomā. Esmu pamanījies tikt pie loga. Rullējam uz skrejceļu,pa ceļam pabraucot garām Air France Airbus 380-vēl lielākam par mūsējo. Esam gaisā.Man lidot allaž paticis.Pat turbulence-tā pakrata pa laikam vien.Varenais spārns šūpojas,un tam līdz-varenās turbīnas. Kā jau letiņš,dzeru alu,kamēr lidoju.Deviņarpus stundas paiet samērā ātri un viegli. Esam virs Bermudu trijstūra.Spoži zils okeāns un kuģi lejā.Zemāk un zemāk...Kā uz delnas var apskatīt Maiami-ar kuģiem,ostām,kanāliem,autostrādēm.Klāt esam! Tikko no Frankfurtes ieradies tāds pats Boeings ar pāri par 400 pasažieriem.Stundu gaidu,kamēr tieku pie senjora Mendesa-izskatīga latino puiša-imigrācijas oficiera.Tā kā esmu onlaina pieteikumā uzrādījis visas detaļas un paņēmis līdz savu Lielbritānijas darba atļauju un pēdējo algas izdruku,senjors Mendess neko vairs nejautā.Noskanē pirkstu nospiedumus un acis.Welcome! Vēl viens oficieris,kura pienākums ir bagāžas kontrole,nobrīnās,ka man tikai mugursoma līdz.Atbildu,ka dodos apciemot radus un esmu pretty sorted. Mani sagaida Māris.Mašīna ar vaļēju jumtu.Un-Sveika,Florida! Pilsētas,vide,cilvēki un daba.Karsts,bet ne tā,ka trūktu elpas.Spoži zila debess.Māris dzīvo Miami Beach.Pa ceļam apskatu Maiami debesskrāpjus no attāluma.Autostrādes trīstik platas,kā Lielbritānijā.Visur aug palmas,līdzīgi kā Latvijā-liepas.Grozu galvu kā lokatoru-visu gribas apskatīt. Esam klāt brālēna privātmājā.Mani sagaida Māra dzīves biedre Nusiņš.(Jeļena-Ļena-Ļenusiks-Nusiks-Nusiņš.)Tūlīt pat iepazīstamies un sadraudzējamies ar maniem mazajiem radiņiem-Lunu un Kamillu. Un-tūdaļ prom uz peldi okeānā.Man par prieku,ir palieli viļņi.Ūdens-silts un glāstošs,spoži zils un stipri sāļš.Protams,jāredz arī Maiami pilsēta ar tās debesskrāpjiem.Bet-pietiek ar vienu dienu,lai tas būtu redzēts un novērtēts.Arī Miami Beach jāredz.(Maiami un Miami Beach nav viens,un tas pats.) Tas gan vairāk aktuāli tiem,kurus,atšķirībā no manis,interesē šopings.Pats sev nopirku tikai suvenīru krūzi (kā ikreizes jaunā vietā) un dejošanas kovboju zābakus. Toties ne mirkli nepārstāj izraisīt apbrīnu un jūsmu tropiskā daba. Visapkārt-palmu palmas.Dažādu sugu un formu.Daudzās redzami koši dzelteni kokosrieksti.Protams-kārojas noprovēt kādu-tikko kā no koka nākušu.Kad tas izdodas-paceļu vienu kādā zālienā-efekts izrādās stipri pliekans-kodola tur nav.Iekš biezās dzeltenās čaulas ir suktais kokosa piens-iesaldena sula,bet-gana dzerama. Putni-gan mūsu pašu zvirbuļi,gan-papagaiļi,pelikāni un "vanagvistas",kā tos dēvē Māris.Ar vanaga garo asti un spārniem,bet-vistas ģīmi.Tie bariem planē ap debesskrāpju korēm.Pelikāni dežūrē kanālu vārtos,gaidot iepeldam "pārtiku"-zivju baru. Okeānā tuvu krastam pa reizei var apskatīt kādu zivi.Protams,tur mīt arī haizivis,tomēr tās uz pludmalēm peldētājus ēst nenāk-tālāk dzelmē viņām ir daudz vairāk darāmā.Okeāna viļņi krastā izskalo koraļu gabaliņus un dažu skaistu gliemežvāciņu.Pa reizei-kādu beigtu krabi-par prieku un gardumu kaijām.Ūdenī peld arī daža rozgana medūza pannas izmērā.Tās nav bīstamas,tomēr dzēliens rada sajūtas,līdzīgas nātrei-par to pats dabūju pārliecināties. Kā noskaidroju-tur nav nekādu pārmēra bīstamu lopu,no kuriem jāsargas-domāju-čūskas,zirnekļus u.c. radības,kuras mēdz nejauki iekost vai iedzelt.No kā patiešām jāsargas-okeānā peld sifonoforas-fizālijas,sauktas arī-Portugālu kuģīši vai zilpudeles ("bluebottle" ) . Pāris tādas gadījās redzēt.Tās ir medūzu tuvi radi.Pa virsmu peld zilgans,gaisu pildīts peldpūslis.Lielākās sasniedz futbola bumbas izmēru un ir viegli pamanāmas.Mazāko, jaunāko sifonoforu peldpūslis ir plūmes lielumā,bet to dzēliens tāpēc nav mazāk bīstams.Ja gadās pieskarties zilajiem no tā nokarājošamies taustekļiem,noteikti būs nepieciešama ārsta palīdzība,pat-reanimācija. Pa taciņām un arī Māra mājas dārzā knaši skraida nelielas,ļoti jaukas ķirzaciņas.Un naktīs skaļi sisina cikādes.Naktīs zvaigžņu debesīs mazāk,nekā cerēts.Orions,kurš, mums,ziemeļos, pierasti, braši un cēli stāv virs nakts horizonta,Floridas debesīs apgūlies līdzīgi Danajai,kura gaida mīļāko,no Rembranta gleznas.Esmu sarunājis arī Floridas rietumkrasta vizīti.Trīsarpus stundas ar autobusu-uz Fort Myers.Mani laipni ciemos uzņem Ričs-milzīga auguma labsirdīgs tēvainis.Tūdaļ iedēvēju viņu par "Godzilla man" .Pa ceļam līdzenumi.Purvi ar niedrām,pa laikam-ar koku audzēm.Mēģinu iztēloties,ka esmu Latvijā.Kamēr neparādās palmu audzes,pa brīžam izdodas.Zinu,ka tur jābūt aligatoriem,un ceru kādu skatīt vaigā.Tomēr izskatās,ka tiem daudz labāk tīk snaust dubļos,nevis nākt lielceļa malā uzsmaidīt un pozēt. Ričs mani ar savu auto izvadā pa Meksikas līča pusi.Ar sajūsmu atkal skatu lielisko dabu-augus,ziedus,putnus un pāris dabas voljērus ar mangrovēm.Sasodīts-arī tur esošajiem aligatoriem prātā nenāk tapt redzamiem.Pie Riča mājas ir arī dīķis,kurā peld neredzētas zivis un bruņrupuči poda vāka izmērā. Mazpilsētu ainavas atsauc atmiņā filmas.Autostrādes malā-hoteļi,ēstuves un veikali.Nekur tādu pilsētu plānojumu neesmu redzējis Eiropā. Ričs mani aizved arī ieēdināt.Gan salātu bārā,gan vēlāk-vietējā restorānā.Pēc Lielbritānijas esmu patiesi un patīkami pārsteigts,cik viss ir garšīgs un labi gatavots.Tāpat-paguvu paēst gardas smalkmaizītes,kādas ir Latvijā,bet ne Skotijā.Latvijā,protams,vislabākās.(Pavisam godīgi!Nedz tikai patriotisma dēļ! )Un-pat Latvijas alu Floridā Miami Beach var nopirkt!Jutos ļoti priecīgs padzert Letiņu alu,kurš joprojām ir visgardākais no visiem. Pēc Skotijas amerikāņu inglišs šķiet bezmaz kā ābece.Ričs smej par manu Skotu akcentu-it īpaši,kad saku nevis "yes",bet Skotu "aye".Esmu Skotijā radis pie cilvēku jaukās atvērtības,bet Floridā tādu gan nejūt.Apkārt daudz vairāk dzirdama spāņu,nevis angļu valoda.Izskatās,ka tumšādaino te ir vairākums.Sestdienās redzami daudz ticīgo ebreju-Māra dzīves vietas tuvumā ir vairākas sinagogas.Pēc tradīcijas-sestdienās viņi drīkst iet tikai kājām.Vīrieši ar melnajām cepurītēm (kipām) un peisām,sievietes-ar dīvainām lielām cepurēm,kuras pēc formas atgādina tortes-ar visām krēma rozēm.Šur tur un bieži redzami arī krievi.Smīnu izraisīja dažviet neiztrūkstošā "mātes valoda" un ciniskās,plātīgās "pacanu" runas par naudu un sievietēm. Ar Māra divriteni vicoju apkārt,kurp vien vēlos.Desmit minūtes,ko mīties līdz Haulover nūdistu pludmalei.Tur jauki un omulīgi var gana pasauļoties un nopeldēties "pa pliko".Cilvēku padaudz,bet nav pamatīga biežņa.Un neviens cits citu "pierē neņem".Parasta nūdistu pludmale,nevis šovprogramma.Desmit dienas paiet ātri vien.Esmu laimīgs,labi iesauļojies un atpūties.Paguvis labi padraudzēties ar sen neredzēto Māri un Nusiņu.Savus mazos radiņus redzu pirmo reizi,un esam nu jau labākie draugi.Māris ir lielisks pavārs.Ēdu pat viņa piedāvātās garneles ar citronu sulu.(Esmu "uz jūs" ar jūras mošķīšiem.)Iemācos ēst ar irbulīšiem.Ar Nusiņu pagūstu iemācīties salsas soļus.Laiks doties atpakaļ uz Skotiju.Man jautāts-vai nebūs skumji un žēl atgriezties ziemeļu novembrī pēc tādas tropu paradīzes.Nav gan skumji!Ir tik ļoti daudz iespaidu un atmiņu,kuras ņemt līdz.Atpakaļceļš ar tādu pašu Boeing 747.Maiami lidostā iespurcos,kad bārmenis man jautā pasi,kad lūdzu pinti alus.Tāda instrukcija.Mana sirmojošā bārda nedrīkst būt pietiekams arguments,kurš liecinātu par manu pilngadību.Atpakaļceļš par pusotru stundu īsāks.Lidojums notiek naktī.Ierīkojos milzīgā Boeinga augšstāvā atkal pie loga,un-baudu vēlreiz lidojumu.Tāpat kā turpceļā,padzeru alu.
Pat Parīzi pagūstu apskatīt.Līdz Edinburgas reisam laika gana.Prom uz pilsētu!Tomēr liek sevi manīt nogurums pēc tālā ceļa.Spēju "izvilkt" divarpusi stundas.Tad-uz Šarlu De Gollu ar visu skrupulozo drošības kontroli,no Boeinga-krietni mazākajā Avro RJ85.Un-Sveika,mīļā Skotija!(Esmu ieradis sasveicināties un atvadīties ar zemēm,no kurām lidoju prom vai,kurās ierodos.Tas-kopš dzīvoju un strādāju Skotijā.)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais