Vinnests loterijā - brauciens uz Itāliju!

  • 3 min lasīšanai
Neticami, taču iespējami – esmu vinnējusi loterijā un galvenā balva ir nedēļas nogale modes galvaspilsētā Milānā! Nu ko – krāmēju čemodānu un dodos ceļā! Milānā ielidojam agri no rīta, iesēžamies autobusā uz pilsētas centru un sākam iepazīt Itāliju! Pirmais fakts, ko ievērojam ir tas, ka šeit ir daudz baznīcu – ik pa gabalam ieraugam kādu baznīcas torni. Pirmās problēmas rodas ar viesnīcas atrašanu, jo kā izrādās tā ne tuvu nav centrā kā solīts…. Lai tur nokļūtu ir jāizmanto metro, bet tas Milānā ir īpaši sarežģīts un arī publika nav tā labākā. Vēlāk jau pierodam un uz beigām jūtamies kā mājās. Galvenais atcerieties uz kuru pusi jābrauc un kurā pieturā jākāpj ārā :) Atstājam mantas viesnīcā un dodamies atpakaļ uz Milānas centru – ir jāpaspēj apskatīt pēc iespējas vairāk. Laiks ir smuks - silts un saulains. Pārsteidz cilvēki – visi tik perfekti saģērbušies kā tikko no modes skates iznākuši… uzreiz var pamanīt kurš ir tūrists (tas, kuram džinsi kājās un fotoaparāts rokās). Sākam saņemt arī pirmos komplimentus – gaisa skūpstus un uzsaucienus itāļu valodā. Viens šoferis izceļas jo īpaši – vairākus kvartālus atpakaļgaitā mums seko izkāries pa logu kaut ko itāliski cenšas piedāvāt. Labi gan, ka neko nesaprotam! :) Galvenais tūristu apskates objekts ir Milānas Doms (Duomo). Kaut priekšējā daļa ir ietīta tīklos un tiek rekonstruēta, mūsu apbrīnam pietiek arī ar pārējo – tik daudz tornīšu, smaiļu, skulptūru, ciku caku… neiedomājams greznums! Katedrāle ir celta vairākus gadsimtus un pilnībā pabeigta 19.gs. Ir marts un visapkārt katedrālei zied lieli balti-rozā krūmi. Un lido tūkstošiem baložu…. Otrs objekts ir Lielā Triumfa arka un Galleria Vittorio Emanuele, kuras plānojums ir latīņu krusta veidā un slēgts ar stikla jumtu, tādā veidā izveidojot smuku galeriju ar maziem gaumīgiem veikaliņiem un kafejnīcām. Apskatījām arī tik izslavēto La Scala teātri un dziļi vīlāmies – parasta māja, bez nekā iespaidīga, pie tam vēl satīta tīklos un tiek restaurēta… Tuvojas vakars un nostaigātie kilometri dara savu. Gar acīm jau raibs metas no tūristu tūkstošiem, iespaidīgās arhitektūras un pievilcīgajiem veikalu skatlogiem. Intereses pēc dažos iegājām – sortiments ekskluzīvs un cenas ir astronomiskas. Mēs varētu atļauties tikai to, kas izgatavots no 100% sintētikas. Brokastis mums pasniedz pats viesnīcas saimnieks – omulīgs itāļu onkulis. Svaigas maizītes un pasaulē garšīgākā kafija ar piena putām pa virsu!!! Nekur tik garšīgu neesmu dzērusi! Mūsu šodienas plānā ietilpst brauciens uz Florenci! Stacijā jau esam agri no rīta, taču mums par dziļu nožēlu vilciens tiek atcelts uz nenoteiktu laiku. Izziņās mums neko nevar paskaidrot un arī negrib. Te nu mans atklājums – itāļi nekur nesteidzas un visu notiekošo uztver ar visdziļāko mieru… nu un kas, ka vilciens atcelts! 3 stundas “novazājamies” pa staciju gaidīdamas kādas ziņas, jo nav ne jausmas vai vilciens pienāks tūlīt pat, vai nezin kad vēlāk, vai varbūt tiks atcelts pavisam. Tas, ka biļetes atpakaļ nepieņem mums jau vairs nav jānoskaidro…Urrā, pēc 3 stundu gaidīšanas mūsu vilciens tomēr atnāk un mums priekšā 316 km garš ātrs brauciens Milāna – Florence. Kupejā esam vienas un jūtamies to nopelnījušas! Varam netraucēti baudīt dievīgi skaistās ainavas aiz loga. Florence ir Toskānas apgabala galvaspilsēta – visapkārt vīna dārzi, kalni, upju ielejas. Skaistums! Pirmais ievērības cienīgais objekts Florencē ir pie stacijas esošā 13.gs. celtā dominikāņu baznīciņa Santa Maria Novella. Kaut arī pussagruvusi, tomēr ar savu šarmu. Neapšaubāmi pakļaujamies tūristu masām un dodamies apskatīt Florences Domu (S.Maria del Fiore). To sākta celt 1296.g. un tik iespaidīgu katedrāli redzēju pirmo reizi – tik smalki izrotātu. Ieejam arī iekšā – viss tumšs, gaisma iekļūst tikai pa vitrāžu logiem un no svecēm. Arī mēs vienu aizdedzinām un piedomājam par sev mīļajiem. Noteikti jāapskata arī altāra daļas kupola grieztu gleznojums – “Pastarā tiesa”. Tad dodamies uz baznīcas torni, to par EUR 6 var izmantot kā skatu torni. Tornī jātiek pašu spēkiem 100 m augstumā kāpjot pa šaurām tumšām trepēm. Man kā slavenam klaustorfobam tās ir tīrās mocības, bet tomēr to vērts – skats, kas paveras no augšas ir fantastisks! Ir prieks vienkārši stāvēt, vērot apkārtni un baudīt mirkli! Lēnā pastaigā dodamies cauri visai pilsētai, brīnoties par katru ieliņu, māju un ekskluzīvajiem veikaliem. Šķērsojam arī Florences vecāko tiltu pāri Arno upei – Ponte Vecchio, kas tagad no abām pusēm ir apbūvēts ar izslavētiem dārglietu veikaliem. Acis žilbst to visiem tiem spīguļiem un lielās izvēles! Aizstaigājam arī līdz Palazzo Pitti (1450.g.), paēdam pusdienas kādā itāļu picērijā, nopērkam itāļu saldējumu, šādus tādus suvenīrus un dodamies uz stacijas pusi. Kā jau varam domāt, arī atpakaļvilciens kavējas – netālo no Romas ir notikusi vilciena katastrofa un mums draud liela iespēja nakšņot stacijā… Bet mums paveicas – atnāk vilciens un mēs pat izkarojam vietas pie loga! Nākošajā rītā jau ir mūsu lidojums atpakaļ mājās.. bet ak vai - mums lidmašīnā nepietiek vietu! Šķiet, ka Itālija no mums negrib atvadīties un mēs jau vairs neprotestējam… vai tad mums kur jāsteidzas? Nē, Latvija taču nekur nepazudīs! :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais