Skaņas Damaskas ielās
|
Ilona Sābera
|
Šeit no septiņiem līdz pusastoņiem jau ir tumšs. Augšstāvā ņaud kaķēns, vectēvs tērzē pie Ramadāna galda. Trauku šķindoņa, bērnu balsis.
Ja es mācētu, varētu saprast viņu sarunas. Esam viens otram uz ļoti līdzās…
“50 kilogramā! Piecdesmit!”ārā katru vakaru izmisis klaigā vīrs, kas ēzeļa vezumā tirgo augļus. No visiem tirgoņiem, kas atrodās nelielā tirgū man blakus ielinās, bļaustās tikai viņš. Tas laikam tāpēc, ka pārējiem cik necik savas būdiņas, kur izlikt tomātu, kabaču, gurķu, sīpolu kastes, salātu un piparmētru maisus, garšvielu maisījumus…Man šodien iznāca vairākus teikumus gara saruna arābiski par gurķu un tomātu cenām, Latviju un universitāti. Abi smējāmies par manu trūcīgo arābu valodas krājumu un šis man sauca pakaļ, lai iedotu līdzi divus lielus vīnogu ķekarus. Saldi… Laikam kļūšu par pastāvīgo klienti.
Šeit adreses neeksistē. Manas mājas koordinātes ir blakus esošā Bagdādes ielas šoseja un Žamal Faruk mošeja. Dzīvoju es gadrīz tirgū. Reiz iesmēju par Damaskas atkritumu sistēmu, kad atverot durvis, man istabā ielidoja divi saldējuma iepakojumi…
Uz mani bieži skatās, reizēm uzrunā: “Would you mind to have a conversation with me?” Es tik nosmaidu: “Yes, I mind,” un eju tālak. Reizēm universitātes rajonā ļauju kādam “uzrunātājam” izmaksāt sulu, un vēroju viņa neveiklību un zemo angļu valodas līmeni. “Sīrijas meitene nekad nepiekristu uzreiz. Pat sulai nē,” skaidro mans Sīrijas draugs un eksperts Šādijs. Toties autobusā man vienmēr vīrieši palaiž apsēsties vai norāda uz tukšājām vietām.
Sīrijas meitenes ir neizprotamas. Daļa (gan kristietes, gan musulmanietes) īpaši neatšķiras ģērbšanās stilā no Eiropas. Citas, turpretī, bez matus klājošā lakata (hižab) no mājas neiziet, taču seju klāj spilgts kosmētikas slānis. Vēl ir tādas, kas papildus lakatam valkā dažādu krāsu ķermeņa formas sedzošus mētelīšus (diezgan bieza auduma, garām piedurknēm) līdz zemei. Tiešām apbrīnojama ir šo meiteņu siltumizturība. Galējais sieviešu apģērba variants ir melnais virsvalks (niqab), kas nosedz visu ķermeni, arī seju. Tā nav Sīrijas tradīcija, bet gan pārņemta no blakus esošajām Golfa līča valstīm, ne arī islāma priekšnoteikums. Redzēju šādi ģērbtu meiteni STEFANEL apģērbu veikalā, nepajautāju, kur gan viņa vilks pirktās drēbes…
Interneta kafejnīcas šeit ir socializēšanās vieta un logs uz ārpasauli. Nesen vienā no tām iepazinos ar sīriešu puisi, kas bērnību ar vecākiem pavadījis Anglijā. Ļoti savdabīgs un nomākts cilvēks, kas tā arī nav spējis integrēties Sīrijas sabiedrībā pēc atgriešanās šeit 11 gadu vecumā. Viņš runā par liberālo un atvērto Eiropu, uzmācīgo drošības dienestu kontroli un atpalikušajiem sīriešiem un ienīst reliģiju.
Tomēr Sīrijā esmu sastapusies ar daudz mazāku Eiropas idealizēšanu, kā, piemēram, Marokā. Nu nav taču pie mums tik saldi…