30 dienas Taizemē 2.daļa

Didzis Kalniņš 16.08.2010 6 min lasīšanai 53 foto

turpinu stāstu par savu ceļojumu:

1.daļa šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8341

visa ceļojuma sākums šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8243

Songhla

Ceļš līdz Hat Yai ar vienu pieturas punktu, aizņēma 6 stundas. Tur viens taksists mūs gatavs nogādāt līdz Songkhlai pa 600THB, bet mēs izvēlamies vietējo autobusu pa 20THB no cilvēka. Autobuss vecs, knapi kustas. Ekskluzīvi! Pa ceļam autobuss lēnām sāk piepildīties ar cilvēkiem. Viņiem nav jēdziens - vietu nav. Es tieku iestumts solā līdz pašai sienai, lai vēl 2 vietējie varētu apsēsties. Jauki un mīļi. Stundas laikā esam Songhlā, ietaupījuši 520THB. Dodamies naktsmītņu meklējumos. Pēc mežonīgas kaulēšanās tiekam pie istabiņas hotelītī "Romantic" pa 325THB ar kondišenu, karsto ūdeni un WiFi internetu, 1 km no pludmales. Šajā pilsētā vispār nerunā angliski, pat elementāram jautājumam, kur atrast augļu tirgu, nesaņemam atbildi. Farangas nekur neredzam, sajūta ka esam vienīgie baltie visā pilsētā. Ir jau vēls un pēc nelielas saviesīgas apspriedes, kuras laikā ieņemam obligāto dezinfekcijas normu liekamies gulēt. Rīts sākas ar veļasnodošanu mazgāšanā pa 30THB/kg. Tad ar pikapu pa 20THB no cilvēka tiekam aizvesti līdz pludmalei. Cilvēku nav, pludmale pasakaina, peldamies un ieraugam sev visapkārt medūzas, paliek ne pārāk omulīgi. Izrādās, ka šīs ir tās kuras nedzeļ, bet vienalga nav patīkami. Pēc rīta peldes jāuzēd brokastis, bet svešvalodu zināšanas vari atstāt malā. Neviens neko angliski nesaprot. Ar tādām pašām sekmēm vari sarunāties latviešu valodā. Ņemu pavāru aiz rokas uz vedu pie tīģergarnelēm. Izlasu sev tīkamākās un parādu kā gribu, lai sagatavo. Par cenu vienojamies ar kalkulatora palīdzību (6 gab. pa 350THB). Viss notiek jūras krastā, ja vēlos, varu iet nopeldēties, kamēr tiek gatavota maltīte. Tālāk paredzēta kultūras programma. Pilniem vēderiem ejam uz Budistu dievnamu, kurš izvietots kalna galā, visaugstākā vietā Songhlā. Kalnā tiekam ar lifta palīdzību, pirms tam šķiroties no 30THB no cilvēka. Kalna galā paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu. Pagoda skaista, sakopta (kā viss šajā pilsētā), viss zeltā. Augšā vietējie nododas lūgšanām un citiem budisma rituāliem. Kad esam sabildējuši panorāmas skatus un Budas, dodamies lejā, kur satiekam pirmo tūristu autobusu ar ķīniešu tūristiem. Lejā nobaudām dievīgu saldējumu, ko pasniedz svaigi izgrebtā kokosrieksta čaulā, garnējumu varam paši kombinēt (30THB), beigās vēl iedod padzerties kokos pienu par brīvu. Visur redzam zīmes, lai nekaitina mērkaķus, bet pašu vaininieku nav. Pilnīgi negaidot ieraugam veselu pulku, mazu un lielu diedelnieku. Uz vietas par 10THB var nopirkt komplektus mērkaķu barošanai. Ja viņi izdomā doties pāri ielai viss transports tiek paralizēts. Pēc nopelnītas siestas, ejam meklēt dzelzceļa staciju, kura ir atzīmēta kartē. Ir doma ar vilcienu braukt uz Hat Yai. Pēc vairāku stundu nesekmīgiem meklējumiem un vietējo izjautāšanas (esam noskaidrojuši, ka stacija šeit bija ļoti sen un dzelzceļš jau ilgu laiku nedarbojas) metam šai domai mieru. Pastaigājoties pa Songhlu nokļūstam skaistās, koptās svētvietās. Tūristu te nav, bet viss ir tīrs un sakopts. Kārtība šeit ir dzīves norma. Nolemjam apmeklēt arī vietējo tirgu, nepieciešams iegādāties ko ēdamu, augļus. Tirgus samērā liels. Piedāvājuma un cenu attiecība lieliska. Liekas, ka ar acīm visu varētu apēst, un tās cenas...: 4 eļļā vārītas vistas kājas un 2 spārni – 70THB, tomāti 10THB, 2 mango – 20THB, pamelo un banāni – 10THB. Skaisti, lēti, garšīgi!!!

Songhla ir izvietota uz nelielas zemes šķēles, kura nodala jūru no saldūdens ezera. Vakarā aizejam paskatīties kā izskatās laivu piestātne ezera pusē. Izstaigājamies pa kluso naksnīgo Songkhlu. Laiks doties gulēt un no rīta posties tālāk.

Thale Noi

Pirmais autobuss uz Hat Yai no Songhlas atiet 05.30, ar to arī braucam. Pēc neilga laika esam jau Hat Yai autoostā. Mūsu mērķis ir Thale Noi ezers. Lai nokļūtu pie ezera ir jābrauc uz Phatthalung pilsētu. Noskaidrojam, ka uz Phatthalung autobusi kursē katras 20 minūtes. Dzīvē viss izrādījās savādāk. Pulksten 7.00 iesēdāmies autobusā, bet izbrauca viņš tikai 8.00, kad tika sasniegts nepieciešamais pasažieru skaits. Pēc 2 stundu brauciena esam Phatthalung autoostā. Nolīgstam vietējo pikapu, kurš pēc izmisīgas kaulēšanās (sākuma cena 400THB), par 280THB gatavs mūs nogādāt līdz Thale Noi. Pikapa vadītājs brauc ātri, bet gabaliņš tā neko, apmēram 25 km. Kad esam klāt uzmetam maksai vēl 20THB pa virsu. Mazs ciematiņš, kur mūs sagaida jauna blice, sakrauj somas un mūs pašus mocīša blaķenē un aizved uz mazu omulīgu viesnīcu. Cenu nokaulējam uz 550THB par nakti. Jauka istaba ar kondišenu, silto ūdeni, milzīgu verandu, kur patusēt. Jauka saimniecīte. Thale ezers ir slavens ar savām 5000 tur dzīvojošām putnu šķirnēm, tikai vēlams tur braukt agrās rīta stundās. Mēs nevarējām nociesties un paņēmām laivu ar šoferīti (500THB par 1,5 stundas vizināšanu) pašā dienas vidū, tāpēc arī pārāk daudz putnus neredzējām. Bet lotosi!!! Brauc ar laivu pa pļavu, visapkārt lotosi. Lotosi neizplaukuši, izplaukuši un nobiruši. Kad lotoss nobirst izveidojas smuka "dušiņa". Par ziedu trūkumu mūsu meitenes nevarēja sūdzēties, tie tika pasniegti klēpjiem. Bija skaisti, tikai dibeni plakani nosēdēti. Ātri iekārtojamies istabiņās, kuras ir ļoti gaumīgi iekārtotas, pat krāsu nianses pārdomātas...un ejam meklēt, ko uzēst. Ar to jau vajadzēja rēķināties, ka ēdienkarti angļu valodā neatradīsim, lieki piebilst ka arī angliski te neviens nesaprot ne vārda. Vienā ēstuvītē bija bildītes pie katra ēdiena, tad nu tur arī palikām. Jāpiezīmē, ka šeit pamatā viss ēdiens ir no ezera produktiem.Pāris vietās atradām eļļā vārītu vistiņu. Izvēlamies Tom Yam Kung zupiņu, mazo garnelīšu vietā, saņēmām zupiņu ar 3 lieliem jūras mošķiem (2x150THB). Sātīgi un garšīgi. Vakarā uz verandas uzklājam galdiņu saviesīgam vakaram un nobaudām rīsu degvīnu. Tas maita, gan riebīgs! Nākošajā rītā sastapos ar tik retu parādību Āzijā ka POHAS. Brokastīs uzēdam rīsus ar vistu pa 35THB un ejam ciemata apgaitā. Šeit visi visus sveicina un mēs jau vispār vienīgie 4 baltie, bet visi tik laipni, pretimnākoši. Saimniecīte piedāvā mūs aizvest uz Budas kalnu 2 km attālumā no ciema. Tur kalna galā sēž milzu Buda un lūkojas uz ezeru. Sarunās noskaidrojas, ka saimniecītei pašai pieder kosmētikas firma, bet šeit viņa ieradusies sakārtot vecāku māju un nolēmusi iekārtot nelielu viesnīciņu, kur viesi justos kā mājās. Viņai tas ir izdevies. Tad mūs aizved uz ciemata otru galu, kur uz ezera aktīvi tiek celtas viesnīcas. Tur noskatījāmies kā pēc saulrieta tiek nolaists valsts karogs. Viens psiholoģijas students ļoti gribēja komunicēt – uzlabot angļu valodas zināšanas. Mājupceļā uzēdam vietējā ēstuvītē (350THB:4). Vēlāk saviesīgā pasēdēšana uz verandas. Kā jau laukos, plkst. 21.00 ciems jau tumsā slīgst, tikai vienā bāriņā vietējie graiza karaoke. Ejam novērtēt un uz stundu arī paliekam. Izbaudījām visus vietējā tusiņa ekšenus. Bija jautri, izdejojāmies uz nebēdu, izdziedājāmies un netraucēja pat tas, ka viens otru nesapratām. Šis dienvidu gals, Songhla un Thale Noi bija skaistākais ko es šinī gadā piedzīvoju un redzēju Taizemē. Tur kur taieši vēl nav samaitāti, kā tūristu iecienītākajās vietās. Te viņi ir dabiski un patiesi (kā bērni). Praktiski neredzēju nevienu farangu, kuri pārsvarā savā masā ņem un visu sačakarē. Bet tas noteikti nav uz ilgu laiku. Esam saguruši un jādodas uz čuči. Rīt tāls ceļš priekšā, jānokļūst atpakaļ Puketā.

Puketas pilsēta

Nākošajā rītā sameklējam pirmo sabiedrisko pikapiņu, kurš mūs par 30THB no deguna aizvizina uz Phatthalung. Tur mēs sameklējam sabiedrisko autobusu, kurš no Hat Yai brauc uz Puketu. Autobuss liels, ar kondicionieri, nopērkam biļetes (220THB no cilvēka) iekārtojamies un sākam braukt. Ceļā jāpavada 8 stundas un tikko es jau sāku domāt, vai nevajadzēt pagulēt, kā autobuss apstājas. Un atkal sākaspiedzīvojumi. Visus pasažierus lūdz pārsēsties citā autobusā, jo šis esot saplīsis. Visreālāk notika sekojošais... Satiekoties diviem autobusiem, šoferīši izrēķināja (abi brauc uz Puketu), ka visus pasažierus var sasēdināt vienā autobusā un ietaupīt degvielas naudu. Tie aprēķini viņiem izrādījās nedaudz kļūdaini. Sēdvietas visiem tajā autobusā nepietika, bet tāpēc jau taiešu šoferītis nesamulsa. Mums kā farangām (vēl vienai taiešu māmiņai ar diviem bērneļiem) tika ierādītas labākās vietas autobusā, bagāžas glabātuvē kopā ar somām un mocīti. Varējām izstiepties un gulēt pilnā augumā uz tādiem kāpadomju laika sporta matračiem un jāatzīst, bija pat jautri un noteikti ērtāk kā tiem, kas sēdēja autobusa salonā. Tā nu var teikt, ka noguļam visu ceļu līdz Puketai. Autoostā noskaidrojam sabiedriskā autobusa izbraukšanas laikus uz Puketas lidostu un dodamies meklēt naktsmītnes. Tā kā jābrauc ļoti agri, tad viesnīcu izvēlamies tuvu pie autoostas par 350B ar kondicionieri. Tā nebija tā labākā naktsmītne, bet priekš pāris stundu sagurušo miesu nosviešanas un dušas pieņemšanas, bija OK!

Puketas pilsētai praktiski nav saistības ar kūrortu. Tāpēc tā ir ļoti neinteresanta un necila. Ar grūtībām atrodam normālu ēstuvi un paēdam. Šoreiz ne no ratiem, bet tādā samērā krutā krodziņā, kur tusē arī daudz vietējo. Naktī dodamies pastaigā pa pilsētu. Ieklīstam interesantā rajonā, kur ielas malā esošajās būdelēs ir novietoti pavedinoši rozā un zili dīvāniņi. Meitenes pošas kaut kam svarīgam...

Kas tur notiks man nebija lemts noskaidrot. Pieļauju kaut kas līdzīgs karaoke. Kopīgi uzdzied dziesmiņu, ierauj aliņu un vēlāk kopīgs bum, bum. Orientēts uz ķīniešu tūristu. No šodienas braukāšanas un Puketas apskates jūtamies nedaudz saguruši un dodamies gulēt. Rīt tomēr agri jāceļas. No rīta ar pirmo autobusu nokļūstam lidostā. Autobuss vecs un sagrabējis, bet uz priekšu ripo. Ceļā paiet apmēram stunda, biļetes cena vienam cilvēkam 85THB. Esam Puketas lidostā no kuras mums sākās 15 dienu ilgais ceļojums pa Taizemes dienvidiem. Šogad te vairs neatgriezīsimies. Draugi lidos uz Langkawi, mēs uz Singapūru. Atgriezīsimies Taizemē jau Bangkokā. Ātri iečekojamies, izejam robežkontroli un pēc neliela brīža atrodamies jau lidmašīnā. Puketas lidostai ir jauks skrejceļš, liekas ka lidmašīna tūlīt ieskries jūrā. Pa iluminatora logu var redzēt kā tuvojas jūra, bet lidmašīna vēl joprojām ieskrienas. Pēc neliela brīža jau esam gaisā un mājam atvadas Puketai. Neraksturīgi, ka lidmašīna pacēlās 25 minūtes pirms laika. :))

Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pārdesmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss atrodams http://www.melnais.com