Vasaras turpinājums...

  • 1 min lasīšanai
  • 30 foto
Viss sākās kādā drēgnā oktobra rītā trijos no rīta. (21.10.) Sadzirdu mammas balsi, kas kaut ko runā par celšanos, ka ir laiks doties pastu. Pilnīgi apstūlbu, līdz attapos, ka brauciens uz Grieķiju sākas pie pasta. Ierodoties norunātajā vietā, satiekam vēl dažas ceļojuma grupas, kas devās uz Spāniju, Parīzi un vēl kaut kur. Bet kur tad Grieķi??? Atrodam vienu sievieti, kas arī cer doties uz šo pasakaino valsti. Nespēju nedz attapties, kad sēdēju autobusā un jau vajadzēja visiem iepazīties (aiz Varšavas). Atklājām, ka grupā lielākoties ir grāmatveži un daudz jaunlaulāto, kuriem visiem bija pasakaini labi nodomi. Pēc pusotras dienas atradāmies Itālijā... Likās tik skaista, bet tad vēl nenojautu, kas mani sagaida. Bet tomēr vienu novērojumu jau atklāju Itālija - ja nepieciešami smuki puiši, tad jādodas tikai uz šo valsti. NOPIETNI!!!! Bet tas tā. Ar kuģi no Ankonas devāmies uz Igumenicu, kur sākās visi piedzīvojumi ar Grieķiem. Pirmkārt jau jāslavē paši grieķi, kas ir tik izpalīdzīgi un patiesi cilvēki, kādus katru dienu negadās satikt, tās bija patīkamas pārmaiņas. Bet jau pirmajā dienā atskārtu otru secinājumu, lai gan Itāļi ir smukāki, bet Grieķi ir koķetāki. Viņi paskatās uz Tevi tā... Ka vēl pārs stundas lido pa mākoņiem. No Igumenicas mēs devāmies pāri kalniem, kas šai valstī ir pasakaini, uz Meteoras klosteriem. Nu kas tā par lietu, ka nepieciešams vilkt svārkus... kas nepiestāv Tavām acīm. :D Bet tas tāds jociņš. Bet lai arī tur ir skaisti es nesaprotu, kas pamudina jaunas meitenes tajā iestāties... Nākošajā dienā mēs jau nakšņojām Atēnās. Milzīga pilsēta ar milzīgu daudzumu nelegālajiem Albāņiem, kas metro, vienam mūsu grupas dalībniekam pasi no kabatas izvilka, bet pēcāk nometa uz grīdas. Labi, ka vismaz tā. Atēnas ir fascinējošas dažādā ziņā, gan ar troksni, cilvēku masām, gan ar vēstures elpu. Tad jāmin Akropole. Tas ir kaut kas... Pat sirds sāk sisties ātrāk, kad stāvi pašas Atēnas tempļa priekšā, kur agrāk tikai izredzētie tika. Iesaku vakaros doties uz Atēnas kalnu, kur vērojams krāšņš saulriets, kurš diemžēl mūs nepagodināja, bet nostāsti bija grandiozi. Bet tik un tā sajūta, kad visas Atēnas ir pie Tavām kājām... Tas ir to vērts. Vēl īsumā varu pabrīdināt, ka Jonijas jūrā nav labi peldēt... Mazās smukās zivtiņas, kas peld riņķī, smuki kož!!!! Bez jokiem. Atgriezties mājās bija šausmīgi, kad pavadītas 6 dienas grieķijas siltajā klimatā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais