visskaistākā dāvana 2

  • 1 min lasīšanai
Pirmo nakti mēs palikām lodžā, turpat netālu no Arušas, un mūs pabrīdināja, lai kārtīgi izguļamies, jo nākamā diena būšot interesanta, bet pasmaga. Tā kā es iepriekš netiku informēta, ko gan mēs tik īpašu tajā dienā darīsim, tad arī nesatraucos,- gan jau būs labi. Tik sava drauga un Emenuēla acīs pamanīju pazibam tādu kā dzirkstelīti, bet varbūt man tā vienkārši likās? Labi, būtu tā kā jāiet gulēt, bet kā tu cilvēks vari to izdarīt, ja tavā istabā ir ietupis visbriesmīgākais zirneklis, kurš,spalvotās kājas kustinādams, lūr uz tevi tādu asinskāru skatienu?! Ārprāts, iepakoju gultu ar moskītu tīkliem tā, ka tur pat skudra cauri neizsprauktos, tomēr visu nakti svaidos gultā, nevaru pagulēt. Neesmu bailule, tomēr šitie radījumi(un vēl pāris citi) man uzmet zosādiņu. Pamostos no rīta un, aizmirsusi par nakts bailēm, izmetos ārā tāpat, basām pēdām. Ai, cik te ir skaisti!!! Naktī to nevarēja redzēt,bet tagad gaismā jūtu, ka esmu šo zemi jau paguvusi iemīlēt. Krāsas, smaržas un skaņas - neaprakstāmi. Brokastojot redzu, ka aiz loga pastaigājas marabu, tādi stārķveidīgi putni, tikai lielāki. Es jau gribu ķert fotoaparātu, bet mani mierina, ka tas esot tikai sākums, patiesībā nekas. Tam vēl īsti nespēju noticēt, tomēr šķiet, nāksies.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais