visskaistākā dāvana 3

  • 2 min lasīšanai
Tā nu pēc brokatīm mēs sametam savas mantas džipā un esam gatavi iekarot... jā, ko tad īsti mēs skatīsimies? Nu masajus taču, ko gan citu! Piedodiet, bet kas tie masaji tādi ir? Man par tādiem skolā nemācīja.(Varbūt jūs zināt?) Braucam divās mašīnās - vienā mēs, Emanuēls un arī viens civilizējies masajs, otrā palīgi un pavārs. Ai, ceļš gan ir briesmīgs, mūs valsta no viena sāna uz otru. Pa brīžam somas lido virsū, un te nu lieki noder līdzi paņemtās ingvera tabletes, citādi brokastu saturu kuņģī būtu diezgan problemātiski saglabāt. Bet viss nogurums tiek atņemts kā ar roku, kad uzzinu, ka masaji ir vietējie ļautiņi(kazu gani- kareivji) un ka mēs brauksim uz tādu pasaules nostūri, kur šie bālģīmjus i redzējuši nav! Vai nav satraucoši? Pēc piecu stundu bezceļa rallija piebraucam pie ciemata nekurienes vidū. Apkārt akāciju zaru žogs, tādam pat lauva(turpmāk: simba) cauri netiks, un es jau pamēģināju- jaunie džinsi tika pie milzīga cauruma. Bet cilvēkus neredz,- nez, kur tie šajā karaļvalstī slēpjas? Tad pēkšņi gaidītie morīši droši maršē pa kādu žoga caurumu iekšā, es draugam pie rokas un, aiz muguras slēpdamās, pakaļ. Esmu šausmīgi kautrīga, man kaut kā neērti svešā teritorijā ienesties kā viesulim. O, zem koka atkal ieraugu masajus, vīriešus, visiem sarkani rūtoti palagi aptīti, tikai katram citā rakstā. Nez, kur tad viņu dāmas paslēpušās? Pēc brītiņa pamanu arī tās. Šie ļautiņi taču tiešām nav baltos redzējuši, kundzītēm tik vien kā acis spīd no būdiņu durvju spraugām - pēta mūs, vai neesam bīstami. Paiet gandrīz stunda, kamēr tās sadūšojas iznākt ārā,pie jokainajiem baltajiem. Mēs atkal ķeram fotoaparātus, lai bildētu skaistules, taču viņas domā, ka tas varētu būt sāpīgi, un, žviks! - visas saskrien atpakaļ mājiņās, bērneļus līdzi paķerdamas. Patiesību sakot, viņām tā lieta vēlāk pat iepatikās, un man pēcāk likās, ka daža no viņām vispār pirmo reizi dabūja redzēt, kā pati izskatās( feina lieta tie digitālie aparāti). Drīz vien mēs tikām iepazīstināti ar vietējo viesmīlību - mūs izvadāja gan pa būdelēm, kuras ir celtas no (atvainojiet) govju kakām, gan parādīja, kā tiek kauta kaza. Nekad nebūtu domājusi, ka nāve var būt mierīga. Neviens šai kaklu negrieza pušu un sirdī ar tuteni nedūra. Divi puiši vienkārši lopiņam aizspieda purnu un nosmacēja. Pēc tam gan redzēju tādus skatus, no kuriem dīvaini kļuva. Tie vīri, kuri kazu kāva, apēda viņas nieres - tādas pašas, tikko no vēdera izņemtas. Brrrrrrrrr, biju sabijusies, ka tik nedod arī man pagaršot, bet nē. Panikai nebija iemesla, mēs tikām cienāti tikai vēlāk - ar jau ceptu un ļoti gardu kazas gaļu. Šī procesa sakarā vēl mums nodemonstrēja, kā kaza tiek sadalīta tālāk. Tur viņiem ir izstrādāta vesela sistēma. Aknas tiek vecajiem vīriem, ribas- grūtniecēm, kājas- kareivjiem, ir gabali priekš slimajiem un gabali kaimiņiem. Tad vēl vecajām sievām kaut kas, un jaunajām atkal kas cits. Cik nu tās gaļas kaziņai, nekā bagātīga jau nevienam nesanāk, bet man šķiet, ka reizēm mēs varētu pamācīties no viņu nesavtīgā dāsnuma. Turpmākajā vakara gaitā skatāmies kara dziesmas un dejas,un to laikā man ne reizi vien galvā nozib dīvaina doma: "Cosomoss" puišiem te būtu baigā konkurence,- skaistas balsis, dzied bez pavadījuma... Sievietes iznāk saposušās - gan krelles, gan auskari. Diezgan dīvaina viņām mode, jo auskari tiek likti nevis ļipiņās, bet gan auss augšpusē, pie tam tie ir tik smagi, ka visām austiņas noļukušas kā Dambo zilonītim. Un vēl, viņām nav matu, galvas plikas kā olas. Kad jau tumšs palicis, dažas nāk man klāt un tausta manus matus. Viņām liels brīnums, ka meitenēm tādi var būt. Bet nevar jau dāmas vainot, tur ir tāds ūdens deficīts, ka matu mazgāšanai tiešām nepietiek, tāpēc ar tie tiekot kaut kā noskūti. Vakarā paliek briesmīgi auksti, mēs uzģērbjam džemperus un pufaikas, bet masajiem tās pašas drāniņas, kas pa dienu bija mugurā. Un tam tikai viens iemesls,- viņiem vienkārši vairāk nav. Man paliek kauns, ka pašai vesels koferis drēbju līdzi. Tad nu mēs izdalām līdzi paņemtās dāvanas(Rīgas balzāmu šie neņem, jo alkoholu nelietojot vispār) un dodamies čučēt tur pat blakus uzslietajā teltī. Ai, cik patīkams nogurums pārņem, Ar labu nakti, Āfrika!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais