visskaistākā dāvana...

  • 1 min lasīšanai
Es lasīju rakstiņus par Tanzāniju un sapratu, ka man ir cita pieredze, tāda, ar kuru labprāt padalītos. Tad nu visu no sākuma. Draugs paziņoja, ka mana vārdadienas dāvana būšot brauciens uz Tanzāniju, par ko es, kā cilvēks, kuram nu ļoti patīk ceļot, milzīgi sapriecājos. No sākuma gan nebija īstas sajēgas, kur tā morīšu zeme atrodas(zināju tik, ka Āfrikā), bet ar kartes palīdzību šī nezināšana tika ātri vien atrisināta. Tad nu es, kā jau apzinīga pilsonīte, pirmām kārtām aizskrēju pie daktera, lai šis izstāsta, vai nav kāda šprice jādabū. Ui, izrādījās, ka vajag gan, un ne vienu vien! Kā atbilde uz šo jautājumu bija 4 dūrieni rokā un 1 dibenā. Un papildus tam vēl tās nelaimīgās pretmalārijas tabletes(par tām pastāstīšu vēlāk). Dakteris vēl iedeva milzum garo sarakstu ar zālēm, kuras vajadzētu ceļā līdzi paņemt. Ziniet, es nopirku tās visas, tomēr, somas krāmējot, izrādījās, ka vietas par maz, tādēļ vismaz puse šī pirkuma palika mājās. Draugs noņurdēja, ka ar tām potēm, ko bijām jau dabūjuši, mēs varēšot no grāvja ūdeni dzert, - kam vēl tās visas ripas līdzi stiept. Tad nu kopīgi vienojāmies, ka ņemsim ogli, plāksterus, pretodu pūšamos un ingvera tabletes, ja nu nelabums lidmašīnā uznāk, vai kas tamlīdzīgs. Nu jā, mēs vēl paķērām drēbes, visdažādākās, un labos tūristu zābakus, vēl pāris dāvanas vietējiem bērneļiem, ja nu tādus nāktos satikt, un - Aidā uz lidmašīnu!!! Jāsaka, ka nokļūšana uz turieni ir ļoti viegla. Tikai viena pārsēšanās Amsterdamā, tad vienpadsmit stundas atkal lidmašīnā, un esam jau galapunktā. Vīzu mēs dabūjām pārsteidzoši ātri. Piecu minūšu laikā abas pasītes bija apzīmogotas, un, patīkamas balss "Welcome to Tanzania!" pavadīti, ar reibinošu kņudoņu vēderā izmetāmies ārā, pa taisno iekšā siltajā, naksnīgajā gaisā. "Welcome to Tanzania" - šie vārdi man skan ausīs vēl tagad, un pirmās palmas, ko ieraudzīju, un... Smarža! Kurš gan būtu domājis, ka Āfrika smaršo tik vienreizēji un neatkārtojami? Vēlāk mēs pat mēģinājām saostīt, kas tajā smaržā ietilpst. Te nu mūsu secinājums: zāle( tāda pažuvusi,nu kā jau savannā), dzīvnieki(daudzi un dažādi), tikko dedzināta kūla, akācijas, ūdens, masaji un kalni. Vai nav jauks kokteilītis? Pie lidostas mūs sagaidīja mūsu gids, turpmāko desmit dienu izpalīgs un draugs visam turpmākajam mūžam- Emanuēls. Tik fantastisku cilvēku tur patiešām nebiju pat iedomājusies sastapt. Puisis, kurš vairākus gadus bijis medību vietu ierīkotājs, perfekti pazīst katru stūrīti, kur varētu sastapt dzīvniekus, visskaistākās lodžas, un vēl teicami pārvalda angļu valodu, bet ar milzīgo džipu brauc kā pirmās formulas pilots, - tas patiešām tādā civilizācijas aizmirstā nostūrī bija īsts brīnums.Paldies Tev, Emanuēl!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais