It`s the JUNGLE out there!!! .... (atkal mana dienasgrāmata) 2. daļa

  • 4 min lasīšanai
2.10 sestā diena Dienas sākās jau pl.3 – nu vismaz man. LV laiks liek par sevi manīt! Baigi žēl braukt prom no šīs jaukās Iquitos paradīzes! Bet galvenais, ka apmainījāmies ar Armando ar adresēm, lai varam ziņot viens otram kā mums katrā zemeslodes pusē sokās. Jauki! Kārtējais pārbrauciens jau pl.8 uz Limu! Lima kā jau Lima... par cik visa diena bija mūsu rīcībā, izstaigājām galveno Larco ielu, un tā arī tā diena pagāja. 3.10 septītā diena Jaukā gide, vārdā Jolanda, aizveda uz tādām vietām!!! Redzēju tādas vietas, par kurām pat reti kurā grāmatā raksta (ja vispār raksta) –Moche piramīdas: Huacas del Sol un de la Luna. Nu ziniet ko! Tā kultūra! Tās kultūras! Tik noslēpumainas! Pat paspējām aplūkot tuvumā aizraujošo arheologu darbiņu, jo Huaca del Sol tikai pirms 16 gadiem sākās arheoloģiskie izrakumi, kas turpinās vēl joprojām. Grāmatās par to vēl ilgi mēs izlasīt nevarēsim, tā kā daudz ko esat palaiduši garām! :D Katedrāle un El Carmen klosteris – vieta Truhillio, kur dzīvo 22 mūķenes, kuras kopš ieiešanas klosterī vairs neviens nedrīkst no tuviniekiem redzēt. Tāds esot likums. Bet... vai nu tā bija veiksme, vai arī likumus te neievēro, jo: 1) mūs gluži kā VIP personas (ko viņi laikam saka visiem) vienīgos tur ielaida, jo tā ir vienīgā oriģinālā katedrāle, kur joprojām saglabājušies indiāņu grieztie apzeltītie koka altāri; 2) tā mūķene tāpat vien blakus telpā sēdēja un lasīja Bībeli. Lai nu arī kā es tagad izklausīšos, bet uzskatu, ka tas mūsdienās ir pat nožēlojami, ieslēgties uz visu mūžu četrās sienās, lai tikai kalpotu kam augstākam, tāpēc jau nav jāiet klosterī! Tāpat takš var dzīvot pēc Dieva likumiem, bet ne jau es būšu tā, kas tagad to visu nosodīs. Tālāk mūs gaidīja nežēlīga pārēšanās pie Klusā... tādi labumi!!! Tagad tiešām pierādījās tas, ka peruāņiem tik tiešām patīk labi un daudz paēst! Chan Chan. Chinu impērijas galvaspilsēta. Tā tik ir bijusi impērija! Nu visp... bez komentāriem! Visas tās plazas, t.i. pilsētas, kas kur un kā noticis... ar tādu domu.. brīžiem pat liekās, ka mūsu civilizācija pat ir atpalikušāka, nekā viņi savā laikā. Apbrīnojami!!! 4.10 astotā diena Jau vesela nedēļa pagājusi ceļojot, lidojot (gandrīz katru otro dienu), spēlējot kārtis un dzerot vai nu kokas vai arī kanēļa tēju + vēl tam visam, sacerot stāstiņu par to kā tad tās tējas vispār ir radušās. Nu, garlaicīgi mums te nav!!! Diena kā vienmēr sākās agri, lai paspētu apskatīt pēc iespējas vairāk, jo redzēt te tiešām ir ko... un tas, ko redzējām mēs, varbūt tik pēc gadiem parādīsies arī grāmatās. Esam jau šajā neilgajā laikā paspējuši apskatīt 4 piramīdas (es jau nu vairāk teiktu, ka trapeces) – tempļus jeb huacas. Un šodienas „raganu māja” ir viena no iespaidīgākajām! Huaca Cao Viejo – šitas vārds ir jāatceras, jo domāju, ka pa šo vietu mēs vēl daudz ko dzirdēsim. Protams, kā jau lielā ekstra (atkal vecais laibais stāstiņš, ka tikai mūs tur ielaidīs) – mūs ieveda arī pašā raganu mājā... un vēl pakaļ staigā apsargi gatavībā ielaist tev lodi pakausī, ja darīsi kko neatļautu. Bet visā visumā, tas viss taču piederās pie lietas... pat plikie meksikas sunīši, kas „atpūšās” sūdu čupās ierakušies. Lielā ātrumā arī izrāvām cauri divus ļoti izglītojošus muzejus, kurus, ja neapmeklē, tad diezgan grūti arī saprast visu šīs valsts kultūru... nu labi, ja ne visu, tad vismaz daļu. Vietējais Chiclayo tirgus. Vieta, kur šamaņi iepērkas (nu arī vietējie) saviem rituāliem. Domāju, ka šī vieta jāapmeklē visiem, lai redzētu pilsētu ne tikai no tās puses, no kuras mums parāda tūrisma aģentūras. Apskatot tādas vietas, kļūst interesantāk... un iespaidi arī uzreiz savādāki. Un atkal, naktī esam atpakaļ Limā. 5.10 devītā diena Laikam jau beidzot sākam dzīvot pēc vietējā laika – vakaros vairs tik traki miegs nenāk un no rītiem ir grūtāk piecelties, arī naktis mierīgi nogulētas – bez celšanās augšā. Šorīt pat nedaudz aizgulējāmies, bet kaut kad taču tam vajadzēja notikt!  Cusco. Esam slavenajā Cusco. Laikam pagaidām vienīgā pilsēta (jo nospriedām, ka Iquitos džungļi neskaitās), kas man patīk – te ir tīri mierīgi... arī satiksme nav tik drausmīga. Nu ziniet, tos 3.4km augstumu tomēr ir tā grūti pārvarēt organismam – spiediens nežēlīgs uz katru lieko kustību. Visi staigājam lēni un līgani kā pa mēnesi. Tomēr nedaudz grūti baudīt visus inku arhitektūras brīnumus, ja ķermenis grib atpūsties un būt tuvāk zemei. Paspējām tā izskriet cauri gan iespaidīgajai katedrālei, gan inku cietoksnim un tempļiem. 6.10 desmitā diena Diena atkal sākas jau pl.4.40, bet tas ir tā vērts, jo šī ir viena no īpašākajām dienām – Machu Picchu. Vilciens. 3.45h virzienā uz turieni. Interesanta padarīšana. Nu... LV vēl tālu līdz tādam līmenim, bet par visu no sākuma. Pirmāma kārtām jau apkalpošana – parāda katram vietu, apsedz ar sedziņu utml., 2 – mīkstie krēsli (protams, nav jau tā kā E klases nodalījumā lidmašīnās, bet vismaz nav koka), 3 – mūzika, kas braucot cauri kalniem tikai vairo īpašo atmosfēru, inku stabules to tikai pastiprina. Bet pats smieklīgākais, un tajā pašā laikā arī loģiskākais ir tas, ka vilciens kalnā brauc zig zagā. Gerda tagad droši vien rēks pilnā balsī, bet, jā, es ar vilcienu braucu zig zagā :D Ierašanās Aguas Calientes. Machu Picchu. Vēl viens mana sapņa piepildījums. Sajūsma un šoks tik liels, ka nezinu kā uzvesties, ko domāt un ko teikt. Sajūtas neaprakstāmas, jo, ja visu mūžu esi vēlējies būt tajā vietā, sapņu vieta tiek vērota un izsapņota grāmatās un bildēs... viss jau izdomāts kā būtu, ja būtu, un kad jau ir... tad ir eiforija! Vietējais suvenīru tirgus. Kārtējo reizi biju nolēmusi katram no savējiem kko iepirkt, bet ir viena problēma – vai nu viss ir jau atskatīts un nekas vairs neliekas interesants, vai arī tomēr man tās vietējās preces vienkārši nepatīk! Nezinu, bet laika jau vēl diezgan! Atpakaļ ceļš. „Sajūsma” par vilciena apkalpi. Iespējams, lai tūristiem atpakaļceļš neliktos tik vienmuļš... vietējie, t.i. stjuarti (vai kā arī viņus tur vilcienā sauc) izdomāja visvisādus „izklaides” veidus. 1 – kkāds ķēms tip it kā raksturīgajā tērpā ar zeķi galvā ņēmās pa vagonu, 2- nu tas ir kkas! Nu ok, pieņemšu to, ka vilciens brauc zigzagā, bet tas, ka stjuarti paši pa vagona eju izveido modes skati, demonstrējot tērpus, ir kkas neredzēts! Es vēl saprastu, ja no tā visa būtu kāda jēga, un kāds no viņiem arī tos tērpus nopirktu, bet redz, ka nekā! Nabadziņi! :D


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais