Tirkīzzila jūra visapkārt – Grieķija 2. daļa

  • 3 min lasīšanai
Turpinājums... Nu tad tā – pēc briesmīgas diennakts uz kuģa, kas izšūpojis mūs pēc sirds patikas, beidzot esam izkāpušas uz sauszemes. Esam Grieķijā!!! Kaut plkst. ir tikai 21:00, ārā jau sen ir tumšs un Thesaloniku ostā mūs ielenc bars mazu ūsainu onkulīšu, kas uzmācīgi piedāvā taksometra pakalpojumus. Atliek vien nopriecāties, ka transportu esam pasūtījuši caur Novaturas biroju…diezin vai man pietiktu drosmes sēsties kādā no šīm mašīnām. Pēc 2 stundu brauciena esam savā galamērķī – Kasandras p-salas Kriopigi ciematiņā. Viesnīca ir pašā jūras krastā, taču kā vēlāk izrādās pārpildīta ar tūristiem no Krievijas… tas nelabvēlīgi iespaido apkalpošanas kvalitāti, jo visus gaišmatainos nešaubīgi uzskata par krieviem… Nākošās dienas atpūšamies – peldamies, sauļojamies, pastaigājamies pa pludmali un lasām gliemežvākus, kā arī iepazīstam vietējo floru un faunu – ķirzakas, krabīšus, zivtiņas – kas peldas kopā ar mums. Dodamies arī iepazīt tuvākās pilsētiņas – tās te ļoti līdzīgas mūsu Jūrmalai – ar ielu kafejnīciņām, veikaliņiem un publisko pludmali. Kādu dienu noīrējam auto – mums tiek maza sarkana Citoren C2. Diennaktī šis prieks mums izmaksā EUR 50 par auto nomu + EUR 20 par benzīnu. Lai varētu nomā paņemt auto ir jābūt vismaz 23 gadus vecam un ar vismaz 1 gada braukšanas stāžu. Pirms līguma parakstīšanas noteikti ieteiktu to rūpīgi izlasīt un apskatīt auto no visām pusēm (vai nav noskrāpēts). No savas puses varu teikt – diezin vai otru reizi parakstītos uz tādu avantūru – tagad zinu, ka esmu nolikusi labu eksāmenu braukšanā pa kalnainu apvidu! Tādi serpentīna ceļi, kraujas, slīpumi, augstumi… Dienas laikā apbraucām visu Sitonijas p-salu un redzējām tik daudz skaistuma, izpeldējāmies vientuļās pludmalēs, paēdām pusdienas jaukā tavernā… un izfotografējām visus fotoaparāta čipus. Tāds skaistums – kalni, jūra, vīnogu lauki (Wine Roads of Macedonia), olīvu birzis, priežu meži, drūmi klinšu kalni – tas viss uz vienas mazas pussalas. Ak jā – un vēl arī kalnu kazas! Straujš spiediens pa bremžu pedāli un tad 10 minūtes mierīga kalnu kazu vērošana – pāris simts kazu mierīgi nāk no kalna, šķērso ceļu un dodas tālāk savās gaitās. Mazas, lielas, ar garām ausīm, ar ragiem, ar bārdiņām… mašīnas logu aizveram un sēžam klusu – ja nu sāk badīt mūsu spīdīgi sarkano mašīnu… Ko nu noteikti iesaku, tad apmeklēt tādu īstu grieķu tavernu, kur omulīgs saimnieks pats sagaida viesus, kur vakaros rīko tradicionālos grieķu deju un dziesmu vakarus. Grieķi ir viena patiesi bezbēdīga tauta ar fantastiski labu mūziku un apbrīnas vērtu dejotprasmi. Ka vīrieši var tā palēkāt un tik augstu pacelt kājas redzēju pirmo reizi… un esmu sajūsmā! Un tas vēl nav viss – tādi vakari parasti beidzas ar dejošanu uz galdiem… arī man! Ja esi Grieķijā, tad noteikti jādodas arī braucienā uz Meteoru klosteriem – kaut kas starp zemi un debesīm (no latīņu valodas). Ceļš no Kasandras p-slas līdz Meteoriem ilgst 5 stundas – pa ceļam apskatām gan Katerinas pilsētu, Olimpa kalnu (augstākais Grieķijā), Thembiskaja aizu, Larisas un Kalambakas pilsētiņas. Pie Kalambakas tad arī atrodas slavenie kalni ar klosteriem – to aizsākumi datējami ar 14.gs., kad mūki vientuļnieki atrada šo vietu un alās apmetās uz dzīvi, lai vientulībā un askētismā kalpotu Dievam. 15.gs. sākās klosteru celtniecība – joprojām nespēju saprast kā tajās kalnu virsotnēs varēja nokļūt tajos laikos, nemaz jau nerunājot par kaut kādu celtniecību. Pastāv leģenda, ka pirmo mūku kalna galā uznesis ērglis – un tam nu gandrīz vai jānotic. Līdz mūsu dienām no 24 klosteriem ir saglabājušies tikai 6 (2 sieviešu un 4 vīriešu) un tie vairs kalpo gandrīz tikai tūristu apskatei – visi mūki no turienes aizmukuši uz Alfona kalniem, kur tos netraucē uzmācīgie tūristi. Stāvot to kalnu galā, veroties plašumā un izjūtot saules karstumu patiešām sāc apjaust pasaules varenumu un cilvēka niecību attiecībā pret to! Starp citu – šajos pašos kalnos ir filmēti arī kadri kādai no Džeimsa Bonda filmām… Nu jā, protams, kas gan būtu Grieķijas apmeklējums bez Atēnu apskates! Mums paveicies, pēc nakts, kas pavadīta autobusā (9 stundas vienā virzienā) – laiks Atēnās ir apmācies un mēs varam mierīgi izbaudīt Atēnu arhitektūru (vasarā esot pat +50°C un tad jau par ekskursiju neesot ne domas). Sešu stundu laikā mūs izvadā pa visām ievērības cienīgajām vietām – sākot ar Akropoli, antīko olimpisko stadionu, vecpilsētu, Zeva pieminekli, parlamentu, universitāti, vēstures muzeju utt. Mums ir paveicies, esam Atēnās paraolimpisko spēļu laikā un ieeja tūrisma objektos bez maksas – ieekonomējam EUR 12 (ieejas karte muzejos). Ja godīgi, tad šī pilsēta man ir par lielu – tajā mīt 5 milj. iedzīvotāju un ir 3 milj. auto. Mūžīgi sastrēgumi, smogs un troksnis. Mums paveicās ar gidu – ļoti zinošs – esmu saklausījusies n- tos mītus par dieviem, vēsturi, arhitektūru… ja vien varētu to visu atcerēties… Noskatījāmies arī sardzes maiņu pie parlamenta ēkas. Iespaidīga atrakcija priekš tūristiem. Vispirms jau sargu tērpi – kupli īsi svārciņi, baltas kokvilnas zeķubikses un koka tupeles ar dzelzs zoli. Otrkārt – kā viņi soļo un klabina kājas! Treškārt – cik smuki puiši! P.S. sardzes puiši ir no armijas dienesta un tos atlasa pēc īpašiem parametriem – visi ir vienāda auguma. Ja runā par grieķiem – tad tā ir patiesi sirsnīga tauta. Tāda dzīves apmierinātība no viņiem staro! Kādas gan viņiem bēdas – iedzer vīnu, paēd garšīgo kazas sieru, paguļ siestu, vakarā uzdejo un uzdzied! Un nekur nesteidzas, tikai smaida! No visas sirds!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais