LA: #3

  • 4 min lasīšanai
Trešā diena šeit tuvojas izskaņai un es droši varu teikt, ka šodiena bija brīnišķīga un, ja šī zeme katru dienu man spētu atklāt ko tik interesantu, man tā pat varētu pa lielam iepatikties. Lai arī rīts sākās bez saules (jā, un šo vēl dēvējot par "saulaino" štatu :D), diena izvērtās dikti interesanta. Ap divpadsmitiem te saradās gan jau minētie draudzīgie kristieši, kas, kā izrādās, ir republikāņi (tādu, kā noprotu, te nav diez ko daudz), gan kaimiņmājas izpalīdzīgie un "racionālie" meksikāņi. Protams, nostrādaja meksikāņu "lieliskā" laika izjūta un viņi ieradās ar pusstundas nokavēšānos. (Vieta smīnam) Tad mēs visi devāmies uz salīdzinoši netālo Ķīniešu bufeti, kas ir iestādījums, kur iespējams tikt pie āzijas ēdieniem zviedru galda stilā. Tā tik bija ņamma! (Sajūsma) Es gan nebiju radusi pie tik vircotiem ēdieniem, bet nu tas nav svarīgi, jo viss bija ļoti gardi. Pat ēdot maz, var apēst daudz, bet vismaz nav tik neveselīgas sajūtas pēc tam kā pēc burgerveida pārtikas. Tad draudzīgie kristieši, kas izrādās ir ļoti aktīvi, aizveda mūs uz Kabrillo jūras (Cabrillo Marine Aquarium) akvatoriju (es nezinu vai ir maz tāds vārds, bet akvārijs man saistās ar ko mazu, ko iespējams ievietot vienā telpā, bet šis bija kas krietni vairāk). Kas tik tur nebija! (Atkal jau sajūsma) Dažnedažādi jūras dzīvnieki. Un man bija iespēja pabakstīt ar pirkstu anemones, jūras zvaigznes un tādus viegli adatainus radījumus, kas angliski ir "urchins" un latviski laikam jūras eži. Tas bija tik interesanti. Viņiem tas ir atļauts - pieskarties radījumiem, kas mitinās seklajos bēguma ūdeņos. Tas ezis pat reaģēja uz pieskārienu, maigi apskaujot manu pirkstu. (Nenoliedzama sajūsma). Mums bija iespēja arī aplūkot zivju, medūzu, vēžu un jūras zirdziņu mazuļus, kā arī dažādas fosīlijas (lielākoties no vaļiem). Pēcāk, mēs devāmies uz vietu, kur brīvā dabā iespējams novērot visu to, par ko ieguvām informāciju akvatorijā. Angliski tie dēvējas kā "salt marshes", kas latviski varētu atbilst sālsūdens purviem. Izgājām arī pastaigā gar piekrasti pa akmeņiem. Starp akmeņiem varēja redzēt tas pašas jūras zvaigsnes un ežradījumus, ko bakstījām iepriekš. Man jau nu dikti patika iespēja kaut ko mācīties šādi - apvienojot teoriju ar praktisko daļu. (Pirmā reize, kad šodien aizdomājos, ka mums Latvijā derētu uzlabot izglītības sistēmu, lai veicinātu cilvēku vēlmi izglītoties). Lieta, par ko gan es sajutos lepna bija pludmale. Viņu pludmales klāja smalkai grantij līdzīgas smiltis un liels daudzums smirdīgu jūras zāļu, kas man lika lepoties ar mūsu Jūrmalas balto un smalko smilšu pludmalēm, kas ir gandrīz bez izskalotām jūras zālēm. (Deguns gaisā) Pludmalē redzējām torņus, kuros mitinās glābēji. Kā jau bērns, kas auga laikā, kad Latvijas TV tika demonstrēta "Pludmales patruļa" (Baywatch), gribēju redzēt, kādi tad tie glābēji izskatās (vai ir līdzīgi Deivida Haselhofa atveidotajam Mičam Bukanonam, vai tomēr nē), bet neviens no tiem laukā nerādījās un man arī nebija vēlmes imitēt slīkšanu, lai piedabūtu viņus iznākt pafotogrāfēties. Jokaini likās, ka diezgan daudzi cilvēki devās peldēties ar visām drēbēm, par spīti tam, ka nebija diez ko silts un bija dikti vējains. Un par spīti uzrakstam, kas vēstīja, ka baktēriju līmenis ūdenī ir pārāk augsts, lai ļautu tur peldēties (zīmīgi, ka cilvēki ūdenī bija lielākoties meksikāņi, kas laikam neprot vai nevēlas prast lasīt angliski). Un vēl lieta, kas man likās jokaina bija ģērbtuvju trūkums pludmalē (esmu radusie pie Jūrmalas ekstrām, ka ik pa pārdesmit metriem ir būdiņa, kur pārģērbties). Šim nolūkam cilvēki izmantoja glābēju torņu apakšdaļu vai tuvējās publiskās tualetes, kas apvienotas vienā ēkā ar dušām. Kad jau bija doma doties mājup, jo pēc pāris stundām te kļuva tumšs, radās spontāna doma doties uz Grifitparku un tā observatoriju, kas atrodas kalnā, lai redzētu pilsētas ugunis tumsā. Un tas tiešām bija tā vērts! Observatorija bija satriecoši aizraujoša (Apsolos kādā brīdī pievienot pa kādai bildei priekšstatam). Man pat ir grūti aprakstīt kas tik tur nebija. Viss, par ko fizikā mācījāmies teoretiski, saistībā ar astronomiju un nedaudz optiku un ķīmiju, bija lieliski atainots praktiski. (Gribās vai teikt, ka priekš idiotiem, bet laikam pareizāk būtu teikt ne tiem, kas ieinteresēti zinātnē.) Citiem lielu sajūsmu izraisīja Teslas lode, bet man interesantāki likās svari, kas rādīja, cik katrs svēŗtu uz katras no Saules sistēmas planētām. Vai arī pereodiskā sistēma (ķīmisko elementu), kur kastītēs glīti ievietoti ne tikai elementu nosaukumu, bet arī vielu paraugi, lai cilvēki redzētu, kā tad kas izskatās. (Ak, kā man gribās, kaut varētu parādīt bildes!) Pirms tam bijām iegriezušies kādā burgerēstuvē, lai nopirktu saldējumu. (Ieraugot burgerus, pirmā doma bija, ka nāksies atkal ēst pa nopietno un gribējās skriet laukā no tās iestādes.) Es gan nesaprotu, kāpēc viņiem ir tāda sajūsma par savu saldējumu, ja tas ir vienkārši pakusis parastais saldējums (var jau būt, ka šis vienkārši ir tāds variants, bet tas noteikti atgāināja šokolāes saldējumu, kas ielikts trauciņā un aizmirsts uz kādu pusstundu.) Bet pēc observatorijas mēs devāmies pastaigā pa pašu Grifitparku (ja godīgi, tad Amfiteātrī notiekošā koncerta un šī vakara lielās cilvēku plūsmas dēļ, mums nācās atstāt mašīnu dikti tālu, bet tas tika izmantots pēc pilnas programmas, atceļā nogriežoties, lai izmestu līkumu arī pa vienu no parka takām). Mani iepriecināja skats, ka parkā skrēja vairāki apaļīgi cilvēki (ne jau tāpēc, ka parks ir kalnains un mani priecētu viņu mokas (kaut gan, iespējams, arī šis faktors nostrādāja), bet gan tāpēc, ka bija patīkami redzēti, ka viņi tomēr neļauj sev apaugt ar taukiem, bet cenšas ar to cīnīties. Taisni vai gribējās, lai diena būtu garāka (ar to es domāju saulainās stundas, jo jau pusdeviņos saule bija pie paša horizonta), lai varēu izbaudīt vēl vairāk. Šīs nu gan ir vietas, kuras iesaku apmeklēt arī citiem (akvatoriju un Grifitparku, nevis burgerēstuvi), lai izbaudītu iespēju gandrīz par velti uzzināt un ieraudzīt daudz jauna (ieeja akvatorijā bija par ziedojumiem 5 USD apmēra, bet observatorijā pilnīgi bez maksas). Protams, lielu daļu dienas "noēda" pārvietošanās no punkta A uz punktu B, jo viss atrodas dikti tālu. Un jokaini likās, ka viņiem uz šosejām nav apgaismojuma laternu, tikai atstarojoši puļķi, kas iestrādāti asfaltā abpus sadalošajām joslām. Brīnos, kā viņi neaizmieg pie stūres, braucot tik lielus attālumus tāda tumsā. Šodienas iespaidi ir lielākoties pozitīvi. Sagurums ir, jo staigāts nosacīti svaigā gaisā ir daudz. Toties tīkamu atmiņiespaidu ir vēl vairāk. Lai jums jauka diena/nakts un aktīvi kristieši! :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais