LA: #2

  • 1 min lasīšanai
Otrā pilnā diena šeit tuvojas noslēgumam, kamēr jums jau sakusies jauna (starpība ir 10 stundas) Rīts sākās dikti patikami ar nesteidzīgām vieglām brokastīm un gozēšanos saulē pie baseina un atvēsināšanos tajā ik pa laikam. Nesaprotu kāpēc, visu laiku man tiek piedāvāts ēst (nē, nu labi - ļauno plānu nobarot un pārstrādāt burgeros, es atkodu jau lidojot uz šejieni, bet ne par to ir runa). Tā vien šķiet, ka Te visiem visu laiku kaut kas ir jāēd. Pusdienās bijām viesos pie radinieces draudzenes un viņas ģimenes, kas mūs cienāja ar tradicionālo pārtiku - to, ko liek galdā Pateicības dienas svinībās. Visu cieņu tās sievietes pūlēm gatavot tik daudz un pilnīgi svešiem cilvēkiem tikai no labas sirds, kā arī liels paldies par iespēju ieskatīties viņu dzīvē. Tomēr man šķiet, ka šajā maltītē uzņēmu vismaz vienas nedēļas cukura daudzumu. Saldie kartupeļi ar maršmeloviem (tie ir tādi dikti saldi zefīri, kas labi kūst) ir visnotaļ neparasta piedeva tītara cepetim. Principā visu maltīti raksturo vārds - salds (vēl varētu pievienot - daudz, trekns, barojošs). Zīmīgi, ka te daudzviet ir pie mājām izkārti karogi, arī pie mūsu namamātes mājas durvīm. Kā viņa skaidroja, jo viņa mīl Ameriku. (Tas lika aizdomāties, cik no mums būtu gatavi izkārt Latvijas karogu pie savām durvīm, tikai tāpēc, ka mīlam savu zemi. Interesanti, kā viņi ieaudzina patriotismu?) Jokaina likās viņu vannas istaba, kas bija rotāta ar Amerikas karodziņiem un dažādiem objektiem ar karoga motīvu (diemžēl, man nav līdzi pareizais fotokameras vads, lai pievienotu attiecīgās bildes, jo skats ir interesants). Ģimene ir vairāk nekā ļoti reliģioza un viņu māja ir izrotāta ar citātiem no Bībeles, mākslinieciskiem motīviem, kam iedvesma smelta tur pat. (Žēl, ka nevaru jums par prieku parādīt bildītes). Viņi nelamājas un nespēlē azartspēles, un noteikti nelieto alkoholo vai tabakas izstrādājumus. Viņu ticība Dievam un paļaušanās/pakļaušanās "viņa teiktajam" ir apbrīnojama. Toties viņi ir ļoti izpalīdzīgi un uz pasauli raugās vairāk kā pozitīvi. Tā vien šķita, ka viņi neizprot, kā es varu neapmeklēt baznīcu katru nedēļu un būt vienkārši es. Jokains likās teikums, ka : " attiecības ar cilvēkiem, pasliktina Tavas (attiecībā uz mani) attiecības ar Dievu". (Viela pārdomām? :o) Pat lēkāšana pa batutu nepalīdzēja puncim pārstrādāt milzonīgo cukura daudzumu, tāpēc nolēmu ņemt suni un doties izpētīt, kur pa tuvākajām ielām var nokļūt. Tiku līdz vietējam iepirkšanās centram. Es to noteikti nesauktu par lielveikalu, tas drīzāk bija stāvlaukums, kam gar vienu malu sabūvēts daudz dažādu veikalu. Vietējie uz mani skatījās jokaini, kad gāju gar veikalu ar lielizmēra suni. Tā arī īsti neizpratu, vai tas tāpēc, ka man pie rokas bija suns bez uzpurņa, vai tāpēc, ka bija redzējuši suni ar kādu citu, vai tāpēc, ka izskatījos draudīga (jā, šim man arī diez ko negribas ticēt :D). Tā vien šķiet, ka jādodas izbaudīt kādu nakts peldi baseinā, jo ūdens vēl aizvien ir silts. Lai jums jauka diena/nakts un optimistisks skatījums uz dzīvi! :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais