LA: #1

  • 1 min lasīšanai
Pirmās 24h te. Pirmie iespaidi ir jokaini - te ir dikti vēss. Vismaz naktīs ir krietni vēsāks, nekā biju domājusi. Toties dienas ir diezgan karstas. Viss ir milzīgs (es nerunāju tikai par lielizmēra cilvēkiem) - lielveikali, ceļi, mašīnas, kas lielākoties piemēŗotas bezceļu un lauku ceļu apstākļiem, kas gan ir jokaini, jo te viss ir dikti cītīgi noasfaltēts. Pilsētā visu laiku valda liels troksnis, kaut kas notiek, lai arī naktīs ielas it kā izmirstot. Virs galvas ik pa laikam lidinās helikopteri (tas gan laikam saistīts ar mežu ugunsgrēkiem, kas plosās pilsētā un par ko visu laiku stāsta TV kaste), kas rada sajūtu, ka atrodos kādā diezgan lētā filmā. Man noteikti nav sajūtas, ka šī zeme būtu lieliska un fantastiska, lai arī savi plusi te ir. Kaut kā man labāk patika Londona, ko uzreiz sajutu kā vietu, kur varēu uz laiku apmesties un noteikti gribu atgriezties. Var jau būt, ka šie iespaidi mainīsies. Londonā gan bija krietni daudz pakistāņu un viņiem līdzīgo, kas lielā vairumā strādāja apkalpojošajā sfērā un kuru angļu valoda bija grūti saprotama. Toties te ir daudz meksikāņu, kas arī ir ar savu "odziņu". Jūtu, ka drīz ne paskatīties nevarēšu uz burgeriem un tiem līdzīgu pārtiku (reklāmas TV jau izraisa nepatiku). Porcijas viņiem te ir tādas, ka uz kaušanu barotu un sajūta pēc maltītes ir diezgan neveselīga. Laikam drīzumā meklēšu tuvāko aziātu veikalu, kur pirkt svaigus produktus, ko pagatavot par ēdamu nerešņu maltīti. Cilvēki gan te ir krietni vien smaidīgāki un atsaucīgaki nekā Latvijā, kas varētu būt saistīts ne tik daudz ar dzīves līmeņa (vai apmierinātības) starpību, bet vairāk ar to, ka te viņus jau no bēŗnības radina smaidīt par visu un neko. Ir diezgan patīkami, ka veikalos pārdevēji lien vai no ādas ārā, lai tikai izpatiktu pircējam (liek pasmaidīt, atceroties, ka Latvijā dažkārt pārdevēji ir pat aizkaitināti, ka kās ienāčis veikalā un ir jāapkalpo, par smaidīšanu un pieklājīgu attieksmi pat nerunājot). Te gandrīz visi informatīvie uzraksti tiek dublēti arī spāniski, jo te ir leila daļa latīņamerikāņu, kas nesaprot vai slikti saprot angļu valodu. Man gan kaut kā liekas, ka tas tikai veicina viņu nevēlēšanos mācīties angļu valodu nevis palīdz, bet lai jau. Radiniece, pie kuras mitinos, baidās no visa kā - zmestrīcēm, kukaiņiem, tā, ka naktī kādu var nogalināt, ka kādam kas nebūs labi utt. Jokaini. Kaut gan tikko redzēju kukaini - aptuveni īkšķa lieluma plakana prusaka analogu. šie it kā nekožot, bet kaut kā vienalga nepatīkami tādi mošķi vai iespēja tikt pie zirnekļiem pastkastītē. Problēmas te cilvēkiem ir tādas pat kā mums - parūpēties paar sevi un ģimeni, lai būtu ko ēst, ko mugurā vilkt, kur dzīvot un tad jau tālāk nāk vēlmes tikt pie labāka, jaunāka un lielāka jebkā. Zeme kā zeme, bez fantāzijām un izpušķojumiem, ar savu skaistumu un skarbumu. Turpmākajās dienās, iespējams, iespaidi mainīsies, jo došos apskatīt, kas vēl te interesants :) Vispār - labrīt/ar labu nakti un smaidiet vairāk! :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais