Lieldienas Filipīnās 30.03. - 07.04.2010 1.daļa
|
Didzis Kalniņš
|
Turpinu stātu par 2010.gada Āzijas tripu:
sākums Malaizija 1.daļa : http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8243
Malaizijas 2.daļa: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8245
Filipīnas 2.daļa: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8278
Singapūra: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=8294
Četru stundu lidojums no Kuala Lumpuras, kura laikā tik vien paspējam kā izdzert 2 kafijas (5Rm gab.) un aizpildīt salīdzinoši garu un sarežģītu imigrācijas karti, kā lidmašīna jau sēžas Clark (Diosdado Macapagal International Airport) starptautiskajā lidostā. Lētās aviokompānijas tādas kā Tiger Airways, Air Asia kā gala mērķi parasti norāda Manilu, bet tas īsti neatbilst patiesībai. Clark ir bijušais ASV militārais lidlauks kurš izvietots 80km no Manilas. Katru atlidojušo lidmašīnu sagaida autobuss kurš pasažierus nogādā Manilā, par 300Php nogādā līdz SM Megamall, par 350Php nogādā līdz Pasay Terminal kas ir gandrīz blakus Manilas (Ninoy Aquino International Airport) starptautiskajai lidostai. No lidmašīnas līdz lidostai protams nekāda autobusa nav un visi izstiepušies zosu gājienā dodas uz robežkontroles punktu. Pirms tiekam līdz robežkontroles punktam kaut kāds klerks brutālā veidā saplēš tik rūpīgi rakstīto imigrācijas lapiņu. Uz manu dziļdomīgo skatienu atbilde ir OK, lai tik ejot tālāk. Pie robežsarga formalitātes tiek nokārtotas ātri. Tieku pie kārtējā zīmoga pasē (ar atļauju uzturēties Filipīnās līdz 21 dienai) un dodos uz lidostu manīt naudu un uzzināt cikos iet autobuss uz Manilu. Pati lidosta...nu pirmais iespaids, ka esi nokļuvis kādā lauku rajona autoostā, labierīcības - bez krampīšiem un loģiski, bez papīra, visapkārt norit būvdarbi. Serviss nostādīts augstā līmenī - biļetes uz autobusu piedāvā pirms ir bijusi iespēja samainīt dolārus uz peso. Samainu $ pret peso, rupji rēķinot sanāk 1Php - 1 santīms ($ laicīgi biju iepircis par 0.46Ls). Saņemu savus peso, nopērku biļetes uz autobusu 600Php uz diviem līdz SM Megamall. Alu, izslāpušajai rīklei dabūt lidostas vienīgajā "lavočkā" arī nav iespējams. Iepērku ūdeni un brauciens līdz Manilai var sākties. Autobuss komfortabls, TV un kondicionēts gaiss. Laiks paiet ātri pēc apmēram 2 stundu brauciena esam Manilā. Beidzot atkal ir īstā Āzija - visapkārt nabadzība mijas ar bagātību. Cilvēki nav tik smaidīgi un laipni kā Taizemē. Mašīnas vecas un gluži jaunas. Tik ļoti atgādina pagājušā gada ceļojumu pa Birmu. Skarbi vārdi, bet tieši tādu Āziju es vēlos redzēt - kontrastu zemi! Lai nokļūtu līdz rezervētajai viesnīcai Manilā, izmantojam taxi. Vietējiem arī patīk šis transports, jo ir salīdzinoši lēts. Man brauciens 1.15 min., sastrēguma laikā, izmaksāja 290Php. Vispār jau transporta izvēle Manilā sevišķi liela nav: taxi, džipnijs, trīscikls (tas ir motorizēts (var būt arī kājminams) mocītis ar blaķeni un metro. Izmēģinājām visus 4, bet visu pēc kārtas.
Viesnīcu "Malate Pansion" (http://www.mpensionne.com.ph) biju norezervējis jau iepriekš. Šis hotelītis tika rezervēts sava izcili labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. Visi ievērojamākie apskates objekti Manilā (Rizalī parks, Intramuros) atrodas netālu. Visur var aiziet ar kājām. Recepšenā tiekam mīļi sagaidīti, apstiprināta mūsu rezervācija, sniegti pēdējie padomi kur vislabāk var paēst. Istabiņas maksa par diennakti 1100 Php.Mantu nesējs naski paķer manu mugursomu un varam doties istabiņu lūkoties. Istaba maza, senatnīga, bet ļoti omulīga. Ir karstais ūdens, dvieļi, fans (ventilators). Mantu nesējs man draugs uz mūžu, jo par savas mugursomas uznešanu iedevu veselu 1$ (nebija mazas filipīnu naudiņas). Šeit apsargiem (vispopulārākā profesija vīriešiem) mēneša alga ir apmēram 100$. Pirmais gājiens uz veikalu! 2 pudeles "San Miguels" alus, 1 pudele "Red Horse";(1l tilpumā katra) - 180 Php, tumšais "Tanduay" rums 350ml - 44 Php, cigaretes "Marlboro" - 35 Php, cigaretes "Millers" -20 Php, cigaretes "Philip More" - 37 Php. Vai nav zelta dzīve? Pēc nelielas alus izgaršošanas vēderos parādās izsalkuma pazīmes. Dodamies uz recepšenā ieteikto, netāli esošo See food restorānu. Pulkstenis ir apmēram 16.00 un esamvienīgie apmeklētāji. Visa uzmanība no oficiantu puses tikai mums. Ātri tiek atnestas ēdienkartes. Izvēlamies grilētas tīģergarneles ar ķiploku rīsiem un alu. Viss tiek ātri pagatavots un atnests. Mmmm... gardi gan. Kamēr mēs tā mielojamies pie galdiņa pienāk trīs muzikanti un jautā ko mēs vēlētos dzirdēt. Izvēle krīt uz Elvis Presley. Tā nu mēs tā nekur nesteidzoties, klausoties mūziku un izgaršojot tīģergarneles apspriežam rītdienas apskates objektu plānu. Par pusdienām rēķinā ir precīzi 1300 Php. Dzeramnaudā oficiantam 100 Php un muzikantiem 100Php. Uz atvadām oficiants aicina nākt uz krogu arī vakarā. Spēlēs mūzika un būs dejas. Apsolām ka padomāsim. Nostādām muzikantus atvadu bildei un dodamies ārā.
Rodas vitāla nepieciešamība tikt pie interneta, sazināties ar mājām, salikt bildes un t.t. Tieši pretīm savam hotelītim "Malate Pansion" atrodam krodziņu kurš saviem apmeklētājiem piedāvā bezmaksas WiFi. Kur vakariņot ir skaidrs. Paklīstam riņķī, apskatam tuvējās ielas un kas uz viņām atrodas. Nedaudz atpūšamies savā istabiņā un klāt ir arī vakariņu laiks. Vietējais krodziņš nelika vilties. Paņēmām spaini ar alu, tas ir 6 pudeles "San Miguels" alus ievietots spainī ar ledu, grauzdiņus, sīpolu riņķus un vēl visādas piedevas. WiFi arī darbojas un tiek sazvanītas mājas, saliktas bildes. Rēķins krogā 600Php. Vēl duša un salds miedziņš.
Iepriekšējā dienā jau tika sastādīts saraksts ar apskates objektiem un uzmests plāniņš kādā secībā to visu apskatīt. Apskates objekti Rizali parks, Intramuros ar Santjago fortu un Ķīniešu kapsēta. No rīta istabā kafiju neizdodas iedzert, jo mums vēl nav iegādāta nepieciešamā elektrisko kontaktu pāreja. Filipīnās ir amerikāņu standarta rozetes. Iedzeram dezinfekcijai glāzīti ruma un esam gatavi doties pastaigā pa Manilu. Par cik mīlam staigāt kājām (vairāk var redzēt), cenšamies to maksimāli arī darīt. Rizali parks no mūsu hoteļa atrodas apmēram 10 minūšu gājiena attālumā. Pa ceļam vienā no mazajiem veikaliņiem nopērkam arī elektrisko pāreju. Tagad esam droši - jo mums ir pavērusies civilizācijas brīnišķīgā iespēja lietot elektrību. Varam uzlādēt fotoaparāta, mobilā telefona, datora akumulatorus, uzvārīt sev kafiju. Parks nosaukts Filipīniešu nacionālā varoņa Jose Rizal vārdā. Jose Rizal bija filipīniešu nacionālās neatkarības idejas radītājs un nesējs. Ieguvis izcilu izglītību gan Filipīnās, gan Eiropā. Runājis un rakstījis 10 valodās. Sarakstījis vairākas grāmatas vērstas pret spāņu kolonizatoriem. 1896.gadā filipīnieši uzsāk sacelšanos pret spāņu kolonistiem. J.Rizali kā sacelšanās idejiskais tēvs tiek arestēts un nogādāts Santjago fortā. 1896.gada 26.decembrī J.Rizali (35 gadu vecumā) tiek piespriests nāvessods un 30.decembrī tas tiek izpildīts. Tagad šajā vietā ir uzcelts monuments ar godasardzi. Noskatām godasardzes maiņu un apstaigājam parku. Parks liels un sakopts, vietējo atpūtas vieta, sausuma un karstuma sezona liek sevi manīt. Vietām šis tas izkaltis. Parka vidū kanāls pildīts ar ūdeni, kurš šajā karstumā sniedz nelielu atspirdzinošu vēsumu. Ir liela baložu māja.
Dodamies tālāk uz Intramurosu. Gājiens kādas 10 minūtes un esam klāt pie ieejas Intramurosā. Intamuros priekš Manilas ir tas pats kas mums Vecrīga. Tikai protams viss ir daudz monolītāks un iespaidīgāks. Aizsargvaļņu biezums vien ko nozīmē. Intramuros celtniecību uzsāka spāņu konkistadors Miguel Lopez de Legaspi 1751.gadā. Pilsētas cietokšņa platība aizņēma 160 (1 akrs (ac) = 4047 m2) akrus. Aizsargsienas tika būvētas 6 metru augstumā un kopējais sienu garums sastāda 3km. Pilsētā drīkstēja dzīvot tikai spāņi un filipīnu metisi (jaukteņi). Pārējiem bija jādzīvo ārpus pilsētas mūriem. Ieliņas mazas, šauras. Visa dzīve uz ielas: mazgājas bērneļi un viņu vecāki, žāvējas veļa, piesieta vista, brauc zirgu pajūgs un aizmugurē auto. Aiz mūriem ir daudz vecu un skaistu dievnamu. Ir gan modernas skolas, gan arī ļoti senas. Tā mēs lēnā garā iegriežoties dievnamos nokļūstam līdz pašam galvenajam nocietinājumam Santjago forta. Te nu pa brīvu iekšā nelaiž, nākas iegādāties ieejas biļetes. Biļetes maksa 75Php. Var redzēt, ka iekasētā naudiņa tiek izmantota lietderīgi. Viss sakopts, zālīte nopļauta, puķītes sastādītas nu vārdu sakot, prieks skatīties. Plaši un iespaidīgi. Santjago forts ir kalpojis par militāro štābu spāņu, angļu, japāņu un amerikāņu režīmiem. Otrā pasaules kara laikā tā bija šausmīga vieta, kur japāņu militārā policija Kempeitai nomocīja daudz filipīniešu brīvības cīnītāju. Pats forts robežojas ar Pasig upi, kura sadala Manilu divās daļās.. Upe ir šausmīgi piemēslota un smird pa gabalu. Interesanti ir tas, ka atkarībā no sezonas (lietus vai sausuma) mainās upes plūšanas virziens. Forts apskatīts un tālākais mērķis Chineses Cemetery - ķīniešu kapsēta.Lai nokļūtu kapsētā ir jātiek Pasig upes otrā puse. Nolemjam doties ar kājām, pāri tiltam kuru var redzēt netālu uz ziemeļiem no Santjago forta. Pametot forta teritoriju un nokļūstot uz tilta var sajust lielas izmaiņas apkārtējā vidē. Parādās daudz nesavāktu atkritumu un šaubīga izskata pilsonīši. Ejot pāri tiltam, konstatēju interesantu vietējo pārvietošanās veidu. Lielajām fūrēm starp piekabi un kabīni, brīvajā laukumā uzlec braukt gribētāji un par simbolisku samaksu tiek nogādāti upes otrajā pusē. Atrodoties upes vidū veicam tūristu ierasto rituālu un uz atgriešanos iemetam Pasig upē pāris peso. Tuvojoties upes otrajam krastam, saprotam, ka esam iebriduši milzīgā graustu rajonā. Cilvēciņi dzīvo no plēves taisītās būdiņās, bet atšķirībā no mūsu bomžiem drēbes gan viņiem ir tīras. Visur pie būdiņām žāvējas tikko izmazgāta veļa. Pēc labākajiem amerikāņu paraugiem pie graustiem visur sacelti sporta laukumi. Jauniešiem ar sportu nodarbojoties, mazāk laika paliek noziedzībai. Tā nu mēs iejūkam šajā ļaužu masā. Vietējie uz mums skatās ar lielām acīm, viņi mūs ieraugot ir vairāk pārsteigti nekā mēs viņus. "Impro" savas grupas šeit noteikti neved. Sajūta nav visai omulīga, bet nekas draudīgs nenotiek. Redzējām kā dzīvo zemākais slānis (ko arī vēlos katrā zemē redzēt). Pieļauju, ja mēs šo manevru atkārtotu diennakts tumšajā laikā, tad visai ātri tiktu izģērbti. Ilgi nebija lemts iepazīties ar graustu iemītniekiem, jo vietējo džipnīšu šoferīši mūs ātri ierāva savā auto (paskaidrojot, ka neesot laba doma šeit staigāt kājām) un bija gatavi nogādāt vajadzīgajā punktā.
turpinājums sekos....
Viss par ceļojumiem, lidmašīnu biļešu akcijām, lētām naktsmītnēm, iespēja tikt pie tik nepieciešamiem ceļvežiem, kartēm, iespēja uzdot jautājumus un sagaidīt atbildes no foruma lietotājiem, piedalīties aptaujās. Reģistrācija aizņems pār desmit sekundes un Tu kļūsi pilntiesīgs foruma dalībnieks. Varēsi veidot savas foruma tēmas, palīdzēt ar savām zināšanām citiem lietotājiem. Tas viss pieejams http://www.melnais.com
