Saules zeme Horvātija!

  • 3 min lasīšanai
2005. gada jūnijs – laika posms, kad devos neaizmirstamā ceļojumā. Es devos uz saistošo dzidrās jūras apskaloto zemi - Horvātiju. Horvātija dažiem saistās ar nolaistu dienvidu valsti, bet es esmu prezidents, ja tā tas ir. Ceļojums sākās sestdienas pievakarē. Braucām ar mikroautobusu Iveco 15 cilvēki, tajā skaitā es. Bija domāts atgriezties mājās, Latvijā, nākamās svētdienas vakarā. Svētdien ap pusdienlaiku iebraucām Polijā (pa nakti izšāvāmies cauri Lietuvai) - garlaicīgākajā valstī, kura gadījās mūsu ceļā. Polijā ,vērojot caur logu, atklāju kādu ļoti interesantu faktu – visas ceļa malas bija no vienas vietas apliktas ar reklāmām. Vakarā iebraucām Čehijā. Netālu no pilsētas Brno, Jedovnices kempingā, pie saistoši zila ezera nakšņojām. Pirmdienas rītā, caur čehu ziemeļu daļu braucot, nebija pārāk interesanti, bet dienvidu daļā sāka parādīties Tatru kalni. Pēc pāris stundām jau bijām Austrijā. Uzreiz varēja redzēt atšķirību starp Austriju un mūsu valsti. Austrija man tagad saistās ar vieniem traki gludiem mauriņiem, pedantiski sakoptiem pagalmiem un dārziem. Brīžiem pat likās, ka austrieši nemaz nestrādā, bet tikai pucē savus jau tā glītos mauriņus. Mēs braucām garām arī Donavas ielejai, kur apskatījāmies vīnogulājus, kuri bija izvietoti uz kalnu terasēm. Vēlāk braucām cauri kalnu grēdām. Austrijā redzējām lielu paziņojumu – Grāca – Austrijas kultūras galvaspilsēta. Pilsētas vidū bija milzīga klints, kurā izvietotie pakāpieni veda augšup uz virsotni. Uzkāpjot kalnā, varēja pārredzēt visu pilsētu. Sāka satumst, un pilsēta izgaismojās. Skats bija satriecošs. Nākamajā dienā apskatījām alas Slovēnijas dienvidrietumos. Izrādījās, ka šīs alas ir ja ne slavenākās un grandiozākās stalagmītu un stalaktītu alas Eiropā, tad gandrīz slavenākās. Ieejot alās, kļuva ļoti auksts un parādījās tablo ar uzrakstu - temperature below +8°c (temperatūra zem +8°c) . Sākumā 2 km bija jābrauc ar nelielu vilcieniņu līdz „The big hole” (lielā ala, caurums), kur visi sadalījās grupās (english, spain, german, russian utt.). Te cilvēku bija simtiem. Alas bija neaprakstāmi lieliskas. Angļu gide stāstīja, ka alām ir dažādi nosaukumi - Spageti alas, Kristālu alas u.c. Visgarākās stalagmīta alas bija Russian bridge (Krievu tilts). Iznākot ārā, saule asi apžilbināja acis. Šeit tūristi bija visdažādākie - ķīnieši, amerikāņi, mongoļi, briti u.c. Apzinoties, ka nekas nav beidzies un ka turpmākās pāris dienas mani gaidīs siltā jūra, biju sajūsmā. Vēlāk Slovēnijas stūrī, kur visbeidzot tālumā pavērās zilā Adrijas jūra, redzējām Itālijas pilsētu Triesta. Pūta liels vējš. Tas bija ļoti patīkami, jo vējš bija silts un smaržīgs. Braucām tālāk - uz Horvātijas pusi. Braucām augšā - lejā pa klinšainiem serpentīniem. Horvātijā nav tāda daba kā Latvijā. Tur nav lielu priežu vai egļu mežu. Horvātijā ir tikai nelieli izkaltuši krūmāji. Mitrākās vietās, ielejās, ir sastopamas bambusu audzes un atsevišķas palmas. Pie jūras gan ir dažas egles un priedes. Braucot pa Horvātijas ceļiem, var redzēt gar malām izvietojušos vīna pārdevējus. Vīns horvātiem ir lielā godā. Horvātijā mums nācās mainīt naudu interesantā valūtā - kunās. Horvātijā nokļuvām pie pilsētas Rovinjas, kur Polari kempingā veidojām nometni. Kempings bija pilns ar itāļiem. Kad veidojām teltis, nevarēju sakoncentrēt savu uzmanību darbam, visu laiku domas aizklīda pie jūras, kura atradās pār simt metrus no mūsu nometnes. Vēlāk vakarā tomēr tiku uz jūru. Visapkārt izplatījās īpatna, patīkama smarža. Tikai ejot garām čehu nometnei, redzēju, ka tie cep vistas stilbiņus. Nokļūstot pie jūras, uzreiz metos iekšā. Nedrīkstēja aizmirst pirms peldēšanas uzvilkt speciālas gumijas čībiņas, kuras pasargā pret jūras ežiem. Tie ir mazi, dūres lieluma adataini dzīvnieciņi, kuru adatas, ieduroties kājā, nolūst, un kāja sāk pūžņot. Pirmkārt, nemaz tik viegli nebija ielaisties jūras šūpulī, jo krastu klāja nevis smiltis, bet gan glumi akmeņi. Otrkārt, ielaižoties ūdenī, uzreiz aizrijos ar visnegaršīgāko, sāļāko ūdeni, kādu esmu dzēris. Bet, turot muti augstu virs ūdens, peldēšana likās vieglāka par vieglu. Atlika tikai nedaudz pakustināt plaukstas un kājas, kad jau turējos virs ūdens. Ja vien gribi - vari peldēt stundām. Pēc peldes jūrā vajadzēja noskaloties dušā, jo citādi cilvēks apklājas ar sāls daļiņām. Pēc tam pastaigāju gar jūras krastu, vēroju šļakatas, kuras šķēlās pret akmeņiem. Pēkšņi lielā ātrumā norietēja saule. Nepaspēju pat nokļūt atpakaļ uz nometni, kad jau bija tumšs. Trešdiena un ceturtdiena mums bija brīvās dienas, kurās varējām slaistīties pie jūras, peldēties baseinā ar jūras ūdeni, nirt dzidrajā ūdenī un ēst saldējumu. Pirmo rītu līdz pēcpusdienai es pavadīju nemitīgi peldoties un sēžot uz akmens bluķa, kuru apskaloja ūdens. Vēlāk ar busiņu devāmies uz tuvējo pilsētu (Mazo Venēcija) Rovinj. Pilsēta bija neaprakstāmi interesanta. Izstiep rokas - sataustīsi abās pusēs ielas malas, sienas. Īsās, mazās, tūristiem pārpildītās ielas piesaistītu jebkuru. Ielu bruģis bija kāju nopulēts, spīdīgs. Pilsētas tirgū bija atrodami visdažādākie suvenīru veikali. Atkal rietēja saule. Saulriets bija lielisks. Piektdienas rītā pametām kempingu un devāmies uz leju pa Horvātiju gar pašu krastu uz pilsētu Pulu. Šajā pilsētā apskatījām ceturto lielāko kolizeju, amfiteātri Romas impērijā (devīto lielāko mūsdienu pasaulē). Tas patiešām bija milzīgs. Braucām gar pašu jūras malu līdz pilsētai Rijekai. Tur bija daudz bambusu audžu. Pārgulējām kempingā pie pilsētas Senj. Vakarā paspējām apskatīt šo pilsētu. Nākamajā dienā apskatījām Plitvicas nacionālo parku, precīzāk - Plitvička jezera. Tas bija ezeru parks, kur viena ezera līmenis augstāks par otra, līdz ar to starp tiem izveidojušies ūdenskritumi. Lielākais ūdenskritums - ap 70 m augsts. Visās malās bija ūdenskritumi - kritumiņi. Gan mazi, gan lieli. Atpakaļceļā uz Ziemeļiem pārnakšņojām jau Slovākijā, Lomnicā. Nākamajā dienā bija KALNI. Tas jau ir cits stāsts. Lasiet „Ceļojumi” „Slovākija” – mans raksts par Slovākiju... Braucām uz Latviju. Bijām tikuši pāri Lietuvas/Latvijas robežai un pusdienlaikā bijām mājās - Valmierā. Visu nedēļu nevarēju aklimatizēties no brauciena.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais